Somija no Krievijas norobežosies ar žogu

Kopš 30. septembra Somijā vairs netiek ielaisti Krievijas pilsoņi ar tūristu vīzām. © Scanpix

Somijas parlamentā pārstāvētās partijas - gan valdošajā koalīcijā esošās, gan opozīcijā palikušās - konceptuāli atbalsta valsts robežapsardzes dienesta ierosinājumu uz daļas no 1340 kilometru garās robežas ar Krieviju uzbūvēt žogu. Par to pēc sanāksmes ar partiju līderiem paziņojusi premjere Sanna Marina. Tagad valdībai jāpieņem attiecīgs lēmums, lai jau drīzākajā laikā varētu ķerties pie žoga celtniecības.

Pēc 24. februāra, kad Krievija bez jebkāda iemesla uzsāka militāro agresiju pret Ukrainu, norobežoties no neprognozējamās valsts vēlas aizvien lielāks skaits tās kaimiņu, un Somija nav izņēmums. Protams, ka žogs uz robežas nekādā veidā netraucētu Krievijas bruņoto spēku iebrukumam, taču Helsinkos cer, ka līdz gada beigām Somija līdz ar Zviedriju būs uzņemta NATO, kas nodrošinātu nopietnas drošības garantijas.

Žogs nepieciešams tādēļ, lai novērstu nekontrolējamu nelegālo imigrāciju no Krievijas gadījumā ja šajā valstī sāktos jukas, vai tās valdība migrantus mēģinātu izmantot kā politisku ieroci kaimiņvalstu ietekmēšanai - tā kā to darīja un joprojām turpina darīt Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko režīms, sūtot pašu saaicinātos irākiešus un sīriešus pāri Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām.

Lai gan Somijai no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pati garākā sauszemes robeža ar Krieviju, daudzviet tā atrodas mazapdzīvotos, nomaļos un purvainos apvidos, uz kuriem no Krievijas puses neved neviens ceļš un kur pēc Somijas robežsargu domām masveida mēģinājumi iekļūt valstī no Krievijas ir ļoti maz ticami. Tādēļ žogu paredzēts būvēt nevis visā robežas garumā, bet gan atsevišķos tās sektoros, kuru kopējais garums sasniedz 260 kilometrus. Lielākoties būvniecība paredzēta valsts dienvidaustrumos, taču atsevišķus žoga posmus plānots būvēt arī ziemeļos.

Nākamā gada budžetā valdība vēlas atvēlēt 140 miljonus žoga celtniecībai, taču pēc tam izmaksas pieaugs - visu projektu pašlaik paredzēts realizēt četru gadu laikā. Taču pēc robežapsardzes dienesta ierosinājuma jau tagad rezervēti 6 miljoni eiro, ko plānots izmantot eksperimentālas, aptuveni trīs kilometru garas žoga sekcijas uzcelšanai, un šie darbi varētu sākties jau šogad. Eksperimentālā posma mērķis ir noskaidrot to, kādus tehniskos parametrus būtu jāpiemēro šai būvei, kā arī apzināt iespējamos celtniecības materiālu piegādātājus, lai izvēlētos ekonomiski labāko variantu, un praksē pārbaudītu, cik lielas birokrātiskas klapatas varētu rasties ar pierobežā dzīvojošo iedzīvotāju īpašumā esošo zemes gabalu daļēju atsavināšanu. Somijas raidorganizācija YLE atgādina kādu interesantu faktu - izrādās, ka dažviet uz robežas ar Krieviju jau ierīkots žogs, taču tā posmi domāti vien tam, lai uz kaimiņvalsts teritoriju neaizklīstu somu fermeru ganāmpulki.

Kopš 30. septembrī Somijas varasiestādes aizliedza valstī iebraukt Krievijas tūristiem, ik pa laikam pienāk ziņas par robežas nelikumīgu šķērsošanu. Šīs nedēļas sākumā robežsargi vēstījuši, ka svētdien aizturēti četri cilvēki, kuri slepus iekļuvuši Somijā no Krievijas. Pašlaik Somijā legāli iespējams ieceļot vien tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem šajā valstī ir ģimenes, kā arī strādājošajiem un studējošajiem. Izņēmuma gadījumā ieceļošanas atļauja tiek izsniegta arī tiem, kuri spēj pierādīt, ka Vladimira Putina režīms viņus vajā politisku iemeslu dēļ. Taču uz vīriešiem, kuri pakļauti Krievijā izsludinātajai daļējai mobilizācijai, šie izņēmumi neattiecas.

Pasaulē

“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.

Svarīgākais