Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) aģenti Anatolijs Čepiga un Aleksandrs Miškins, zināmi arī ar segvārdiem Boširovs un Petrovs, kuri patlaban uzturas Maskavā, nodarbojas ar cilvēku vervēšanu un viņu apmācīšanu diversiju organizēšanai Eiropā – telekanālā "Doždj" paziņojis bulgāru žurnālists – izmeklētājs Hristo Grozevs. Saskaņā ar Grozeva teikto, Anatolijs Čepiga dzīvo Maskavā, Mičurina prospektā, netālu no VDK augstskolas, un nodarbojas ar spiegu apmācību gan profesionāļu, gan neprofesionāļu līmenī.
Aleksandrs Miškins Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākumā atradās frontes līnijā un darbojās grupā, kas gatavoja diversijas Ukrainas teritorijā. Pēc pēdējiem datiem, viņš arī pašlaik nodarbojas ar apmācīšanu un vervēšanu, norādīja žurnālists. Grozevs informēja, ka diversiju organizēšanai Eiropā cilvēkus vervē GRU centrs, kurā ietilpst arī nodaļa, kas organizēja bijušā GRU darbinieka Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu Solsberijā 2018. gadā, kā arī sprādzienus Čehijas noliktavās. 2014. gada oktobrī un decembrī Vrbjetices militārajās noliktavās, kur tika uzglabāti ieroči Ukrainai, notika sprādzieni, kuros gāja bojā divi cilvēki. 2015. gada septembrī Ukrainas Drošības dienests un Valsts izmeklēšanas birojs pabeidza izmeklēšanu šajā lietā un secināja, ka ar tiem ir saistīta Krievijas augstākā militārā vadība un Krievijas specdienesti. 2016. gada aprīlī Čehijas policija pabeidza izmeklēšanu par Vrbjetices incidentiem un nonāca pie secinājuma, ka sprādzienus organizējusi Krievijas militārā izlūkošana, bet izpildītāji bija Anatolijs Čepiga un Aleksandrs Miškins. Vēlāk Čehijas mediji ziņoja, ka izmeklēšanā figurē vēl viens Krievijas pilsonis - Nikolajs Šapošņikovs, bijušais Krievijas karavīrs, kuram ir Čehijas pilsonība.
GRU aģenti Aleksandrs Miškins un Anatolijs Čepiga ir saņēmuši paaugstinājumu un šobrīd strādā Kremlim - to Čehijas izdevumam “Novinky.cz” pavēstījis Grozevs. "Viss, ko es pagaidām varu pateikt - viņi ir veseli, ieguvuši jaunu darbu un strādā valsts dienestā, jo vairs nevar darboties kā spiegi," sacīja Grozevs. Viņš piebilda, ka 2014. gadā GRU virsnieki saņēma Krievijas varoņu titulus par operācijām Čehijas un Bulgārijas teritorijā.
Žurnālists nesniedza detalizētu informāciju par to, ar ko tieši Miškins un Čepiga nodarbojas Kremlī, kā arī neprecizēja, no kurienes “Bellingcat” ieguvusi šos datus, solot publicēt sīkāku informāciju.
Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs iepriekš paziņoja, ka viņam nav zināms, vai Miškins un Čepiga strādā prezidenta administrācijā. "Nē, godīgi sakot, man nav šādas informācijas. Kopumā Kremlī strādāt nav iespējams - Kremļa ēka ir vēsturisks objekts un UNESCO mantojums. Tur atrodas Krievijas prezidenta rezidence un prezidenta administrācijas nodaļa," norādīja Peskovs.
Pēc viņa teiktā, prezidenta administrācijā nav nodaļas, kas nodarbotos ar sporta uzturu.
Čehijas specdienesti uzskata, ka Krievijas GRU darbinieki ir saistīti ar sprādzieniem munīcijas noliktavā Vrbjetices ciematā 2014. gadā. Saskaņā ar Čehijas Ārlietu ministrijas un specdienestu paziņojumiem, diversijas operāciju vadīja GRU un Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests, kuri darbojās Krievijas vēstniecībā Prāgā, izmantojot diplomātisko aizsegu.
Čepigu un Miškinu Lielbritānijas varas iestādes apsūdz par bijušā GRU darbinieka Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu Solsberijā.
Čehijas varas iestādes jau gandrīz desmit gadus kā izsludinājušas meklēšanā divus cilvēkus, kuri 2014. gadā ieceļoja valstī ar Krievijas pasēm ar Aleksandra Petrova un Ruslana Boširova vārdiem. Bija runa par tiem pašiem cilvēkiem, kurus Lielbritānija tur aizdomās par Skripaļu saindēšanu Solsberijā 2018. gadā. Saskaņā ar izmeklētāju “Respekt” un “Bellingcat” datiem, diversijas operācija Čehijā notika personiskā Maskavas 29155. militārās vienības komandiera, ģenerālpulkveža Andreja Averjanova kontrolē.
Čehijas policija sliecas uzskatīt, ka Krievijas specdienesti noliktavas sprādzienu izraisīja nejauši. Izmeklēšana secina, ka Krievijas izlūkdienests plānoja uzspridzināt munīciju pēc tās nogādāšanas Bulgārijā. Pēc “Respekt” datiem, tā bija paredzēta uzņēmējam Jeļjānam Gebrevam, kurš kara laikā Ukrainas austrumos piegādāja ieročus Ukrainai.
Astoņus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija iekļāva Hristo Grozevu meklēto personu sarakstā. Viņš plaši atspoguļojis Krievijas iebrukumu Ukrainā. Informācijas par bulgāru žurnālista iekļaušanu meklēto personu sarakstā publicēta Krievijas Iekšlietu ministrijas mājaslapā. Ministrija nav paskaidrojusi, par kādu noziegumu viņš tiek meklēts. Pret Grozevu sākta krimināllieta par "viltus ziņu izplatīšanu par Krievijas armiju", balstoties uz likumu, kuru Krievija pieņēma pēc iebrukuma Ukrainā. Krievijas Federālais drošības dienests ir apsūdzējis Grozevu par palīdzību Ukrainas izlūkdienestiem.
Grozevs ir "Bellingcat" vadošais žurnālists Krievijas jautājumos un vadīja izmeklēšanu par Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija saindēšanu. Šogad Grozevs koncentrējies uz Krievijas militārajām darbībām Ukrainā. Maskava jūlijā nodēvēja "Bellingcat" par nevēlamu organizāciju, apgalvojot, ka tā rada draudus valsts drošībai.