Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.
Šo sestdien, 9. novembrī, Latgales vēstniecībā “Gors” norisināsies koncertizrāde “Putāns. Toreiz un Tagad”, kurā 20. gadsimta latgaliešu dzejnieka Seimaņa Putāna dumpinieciskais gars tiks iemiesots laikmetīgā hiphopa apdarē, piedaloties tādiem māksliniekiem kā Ūga, ansis un Gustavo. Par pasākuma režiju un dzejoļu deklamēšanas variācijām būs atbildīgs komiķis Jānis Skutelis, kurš par godu savām latgaliskajām saknēm koncertizrādei izvēlējies pseidonīmu Dekšārietis. “Īsumā tā - koncertizrāde notiks trīslaicīgi. Pirmais laiks ir “Putāns toreiz” - ar tradicionālu dzejas deklamēšanu. Otrs ir “Putāns tagad” - ar dzejas apdari hiphopa žanrā. Savukārt trešais ir tas, kas rodas pirmos divus apvienojot. Ticu, ka iznākumi dažādiem skatītājiem var būt atšķirīgi,” domā Jānis Skutelis jeb Dekšārietis.
“Es ar lepnumu varu teikt, ka kopīgiem spēkiem Seimaņa Putāna dzejai esam devuši jaunu elpu, radot pavisam svaigas kompozīcijas. Lepojos par Latgali, kurai ir sava pērle. Dzejnieks ar savu attieksmi pret lietām, kurš cīnījās un spēja iedvesmot sev apkārt esošos ļaudis. Īsts un patiess. Putāns ir leģenda un tāds arī paliks! Caur unikālajām mākslinieku balsīm ies cauri tas, ko Putāns radījis pirms daudziem gadiem. Nemaz nerunājot par komandas sastāvu, kura ir izveidojusies, strādājot pie šī projekta. Latgales pērles un tautā iecienīti mākslinieki - ansis, Gustavo, Jānis Skutelis -, kuri bija nereāli atsaucīgi un metās kopā ar mums šajā piedzīvojumā!” priecājas ieraksta un koncertizrādes radošā vadītāja, repere Ūga (Daiga Barkāne).
Koncertizrādes viesi varēs piedzīvot Seimaņa Putāna (1892-1969) dzejas laikmetīgās interpretācijas gan oriģinālajā latgaliešu valodā, gan atdzejojumos latviešu valodā.
No vēstures. Seimaņs Putāns bija latgaliešu dzejnieks, literāts, skolotājs, preses darbinieks. Strādājis par dzelzceļnieku, nodarbojies ar zemkopību. Dzimis 1892. gadā Augšdaugavas novada Lipiniškos trūcīga zemnieka deviņu bērnu ģimenē.
Publicējies lielākajā daļā 20. - 30. gadu latgaliešu periodisko izdevumu. Pirmie dzejoļi tapuši ap 1905. gadu, bet 1907. gadā bijuši nesekmīgi mēģinājumi tos publicēt Franča Trasuna avīzē “Auseklis”. Pirmpublikācija notikusi 1912. gadā ar dzejoli “Komēta” (laikraksts “Drywa”). Savas dzīves laikā ar vairāk nekā 10 (!) pseidonīmiem publicējies tādos periodiskajos izdevumos kā “Drywa”, “Taisneiba”, “Zīdūnis”, “Reits”, “Latgolas škola”, “Jauno straume”, “Latgolas dorbs” u.c. 1960. gadā izdota dzejas izlase “Tovā vōrdā”, ko uzskata par pēdējo latgaliešu izdevumu (līdzās “Kolhoznīku kalendāram 1960”), pēc kura 1960. gadā iestājās neoficiāls latgaliešu drukas aizliegums. Putāna dzejoļi iekļauti arī daudzās antoloģijās, izlasēs, gadagrāmatās un krājumos.
Koncertā Putāna dzejoļi tiks pielāgoti rečitatīvam uz hiphopa bīta jeb muzikālā pavadījuma. “Leģendām apvītā un vienmēr pret sistēmu ejošā Latgales dzejnieka Putāna dzeja tiks restartēta jaunā skanējumā - spilgtā, provokatīvā un tiešā. Pagātnes dumpinieciskais gars saplūdīs ar mūsdienīgo.”
Ja koncertizrādes “Putāns. Toreiz un Tagad” programmas radošā vadītāja ir latgaliešu repere un “Ausmeņa Records” pārstāve Ūga, tad muzikālo pavadījumu veidotājs ir viņas kolēģis Nikita Grapp (“Ausmeņa Records”). Priekšnesumu izveidē piedalās un uz skatuves kāps pašmāju hiphopa smagsvari, reperi ansis un Gustavo. Tāpat priekšnesumos pieaicināti arī vairāki jaunākās paaudzes Latgalē iemīļoti urbānās mūzikas mākslinieki, kas piešķirs autentisku sajūtu un skanējumu.
“Jāatzīst, ka šis ir unikāls projekts visās savās izpausmēs. 100 gadus sena dzeja no Latgales un Rēzeknes dzejnieka Seimaņa Putāna satiekas ar šodien aktuāliem un spēcīgiem dzejniekiem, hiphopa māksliniekiem Ūgu, ansi, Gustavo. Tas, ka hiphopa mākslinieki interpretē dzeju un pārvērš to repa skaņdarbos, ir neierasta prakse. Arī šo mākslinieku satikšanās vienā ierakstā un uz “Gors” skatuves Rēzeknē ir pirmreizēja un unikāla. Koncertizrādē ir paslēpts kods - Putāns toreiz un tagad, dzeja toreiz un tagad. No laikmetīguma skatu punkta var pat teikt - hiphops toreiz un tagad,” pauž koncertizrādes producents Marģers Zeitmanis.
Šonedēļ iznācis arī albums “Caur bolsim as eju”, kurā apkopoti 17 skaņdarbi, kuru pamatā ir Seimaņa Putāna darbi. Mūzikas autors ir jau pieminētais Nikita Grapps, albumā dzirdami tādi mūziķi kā Ūga, ansis, Gustavo, Jānis Skutelis, Bruolāns, Amanda Lapa-Slobožaņina, Laura Svikša, Dana Vasiļjeva, Jana Dudare, Broks, Marija Zeitmane, Rūdolfs Zeitmanis un Arnolds Zeitmanis jeb DJ Straume.
Iesildot gaidāmo albuma klajā nākšanu (un koncertizrādes tuvošanos, protams), jau tika izdoti vairāki singli, kuros reperi mūsdienīgi interpretējuši latgaliešu dzejnieka darbus: “Kosmiskuo šaļts” (izpilda ansis), “Kovchegs” (izpilda Ūga), “Ko teica mūza” (anša un Gustavo sadarbība) un “Tabakys dyums” (izpilda Ūga).
“Man Putāns tika pieteikts praktiski kā reperis,” skaidro ansis (Ansis Kolmanis). “Iepazīstoties ar viņa dzejoļiem, šķiet, nojaušu, kāpēc - bieži jūtama autora klātbūtne un personīgie pārdzīvojumi, attiecības ar radošumu un pašizpausmi, brīžiem nepārprotams tiešums, labi jūtams sociālais komentārs, vērtību sistēmas un sevis paša analīze, tieksme izprast un sadzīvot ar pasauli, neskatoties uz visiem tās mokošajiem trūkumiem. Arī dzejoļu kompozīcijā - tajā, kā veidojas ainas - ir kaut kas radniecīgs liriskākiem repa dziesmu tekstiem. Kad pamēģinājām dzejnieka vārdus uzlikt uz bīta, šaubu vairs nebija - reps kas reps!”
“Manā muzikālajā gājumā iesaiste projektā, kur jāatdzejo dzeja no svešvalodas to pielāgojot repa formātam, ir pirmreizīga pieredze,” atzīst Gustavo. “Līdz šim biju veidojis vairākas kompozīcijas ar sava vectēva, dzejnieka Gustava Kraujas dzeju. Cik zinu, tad manas iepriekš izdotās dziesmas ar vectēva dzeju bijušas arī viens no projekta “Putāns. Toreiz un tagad” iniciatoru iedvesmas avotiem. Man ir prieks gan par rezultātu, gan arī par pašu radošo procesu, kas bija ļoti organisks un raits arī tādēļ, ka dziesma “Ko teica mūza” tapa tandēmā ar repa virtuozu ansi. Šis ir mūsu otrais kopdarbs, kurā turpinām eksperimentēt ar dziesmu formu un starpžanru atsaucēm. Kopumā ir jāsaka, ka albums “Caur bolsim as eju” ar Putāna dzeju ir unikāls projekts, kas ļoti organiski sevī apvieno dažādu reģionu, paaudžu un dažādu hiphopa apakšžanru pārstāvjus.”
Līdzās albumam “Caur bolsim as eju” izdots arī dzejas krājums “Seimaņs Putāns. Kūpuotī roksti”, kas pagājušās nedēļas nogalē tika prezentēts Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē. Ideja par grāmatu pirms pāris gadiem radās Marģeram Zeitmanim, kurš šādi atdod godu savam vecvectēvam dzejniekam Seimaņam Putānam. Grāmatas satura izstrādi veikusi Renāte Vancāne, kura ikdienā strādā Latgales Kultūrvēstures muzejā.
“Mans izaicinājums bija salikt kopotajos rakstos Putāna vairāk nekā pirms simts gadiem rakstīto dzeju jaunajā latgaliešu rakstībā, kas ir apstiprināta 2007. gadā. Mūsdienu normatīvos pieņemtais ir atšķirīgs no Putāna rakstības. Man sākotnēji šķita, ka Putāns nebūs tas dzejnieks, kuru izlasīšu no sākuma līdz beigām. Tagad ir sanācis tā, ka Putāna dzejas krājumu esmu izlasījusi vismaz desmit reizes un dažus dzejoļus pat varu citēt no galvas. Putāna dzejai ir raksturīgs tas, ka tā ir melodiska. Viņš pats ir sacījis, ka viņa dzeja - tās esot dziesmas, tāpēc tas ir jauki, ka šajā projektā viņa dzeja ir pārvērtusies arī mūzikā,” uzskata Renāte Vancāne.
Jāpiebilst, ka grāmatā pie dažiem dzejoļiem atrodami arī QR kodi, ar kuru palīdzību lasītājs varēs noklausīties Nikita Grapp radītās un albumā iekļautās dziesmas. Vai “Putāna novembrim” Latgalē un citviet Latvijā būs arī turpinājums - par to vēl pāragri spriest.
