Pagājušās nedēļas latvju mūzikas aktualitāte Nr. 1 – ar īpašu dzimšanas dienas koncertu Rīgas cirkā atzīmētā grupas “Instrumenti” jaunā studijas albuma “Runā Rīga” klajā nākšana.
Pie Rīgas cirka pagājušajā nedēļā ceturtdienas vakarā rituļoja garumgara rinda, un nejauši garāmgājēji ar neslēptu ziņkāri uz to lūkojās, mēģinot noskaidrot, kas tāds notiek nesen rekonstruētajā klaunu, gaisa akrobātu un dresētu dzīvnieku (ā, nē, to tur vairs sen nav…) citadelē. Bet notika lielas lietas - grupas “Instrumenti” jaunā albuma prezentācija, kas viesu statusā pulcēja teju visu latvju populārās mūzikas ziedu.
Pat paši “Instrumentu” mūziķi apjuka, kad viņiem šajā pasākumā vaicāja, kurš albums pēc skaita šis ir - beigu galā Jānis Šipkēvics ar Reini Sējānu vienojās, ka sestais. Tā laikam tiešām ir: “Tru” (2011), “Procrastination” (2013), “Iekams” (2014), “Atkala” (2017) un “Cilvēks” (2019). “Labvakar, dārgie “Instrumentu” draugi! Šī mums ir vienkārši grandioza diena, jo šī ir mūsu albuma dzimšanas diena! Mēs esam ārkārtīgi priecīgi un saviļņoti un ceram, ka tādi esat arī jūs!” iesāka Jānis Šipkēvics, bet Reinis Sējāns viņu pārtrauca ar rezumējošo “mēs esam baigie malači, mēs to visu un visi esam izturējuši!”. Ir, ir, baigie malači, ko tur vēl piebilst.
“Pirms 12 gadiem mums bija koncerts arēnā, un šobrīd esam ļoti notēmējuši tajā pašā virzienā,” teica Šipītis, turpinot jau uz daudz ironiskākas nots: “Tas koncerts bija ļoti foršs, visi teica “malači, puikas!”, taču bija arī cilvēki, kas sūdzējās, ka ar mūziku viss ir kārtībā, bet ir par maz runāšanas (šajā brīdī sāka smieties ne tikai zālē sanākušie, bet pat Reinis - nez kāpēc?). Lielajā arēnas koncertā, kas notiks 26. oktobrī, mēs to varbūt nevarēsim īstenot, taču, es domāju, mēs to ar uzviju varētu izdarīt šovakar, jo mums ir ļoti daudz stāstāmā.” Viņiem tiešām bija daudz stāstāmā, taču neceriet, ka lielkoncertā “Arēnā Rīga” būs mazāk runāšanas, jo Šipkēvics savos monologos vai dialogos ar Reini mēdz būt ļoti asprātīgs, taču pārrunāt viņu spētu vien Briškens…
Rīgas cirkā pārāk daudz runāšanas nebija, tiesa, tas bija īsformāta pasākums, jo lielākais uzsvars tiek likts uz gaidāmo lielkoncertu. Atminoties jaunā albuma tapšanas laiku, Jānis konstatēja, ka tam bijuši nepieciešami pieci gadi (“Pieci gadi - ak, die’s, cik daudz!” to padzirdot, šausminājās Reinis), “bet šis ir bijis ļoti vērtīgs laiks”. Demonstrējot iznākušo “Runā Rīga” vinila plati (“Re, plate, kurā ir plakāts - tas ir sen aizmirsts, kolosāls formāts! To var pielikt pie sienas!” kā bērns priecājās Reinis), Šipkēvics rezumēja: “Man šķiet, ka šis ir labākais albums - vismaz “Instrumentu” vēsturē (Sējāns tikmēr joprojām priecājās par plakātu: “Re, uz tā ir Reinītis un Jānītis!”), kopumā desmit jaunas dziesmas, no kurām kādas trīs vai četras jūs jau varētu būt dzirdējuši.” Savukārt pēc tam viņš ķērās pie albuma tapšanā iesaistīto sveikšanas - to bija daudz, tāpēc varam aizvērt svinīgā pasākuma priekškaru un pievērsties pašam albumam.
Albumā iekļautas desmit kompozīcijas, no kurām četras - “Nāc dejot (sirdi izkratīt)”, “Runā Rīga”, “Man patīk” un “Tu iekriti manī” - jau ir dzirdētas, bet nu tām radiostaciju rotācijās pievienojies arī piektais singls ar nosaukumu “Perspektīva”. Dziesmu mūzikas autori ir visi trīs “instrumenti” - Jānis Šipkēvics, Reinis Sējāns un Gatis Zaķis, savukārt to tekstuālai bagātināšanai izmantoti dzejnieku Marta Pujāta, Emīla Buiķa, Ingas Cipes un Klāva Elsberga darbi. Albuma vizuālo noformējumu radījis mākslinieks Eltons Kūns. “Šis ir ļoti gaidīts albums, jo salīdzinoši ilgā laika periodā tapušās dziesmas beidzot satiekas un rodas neparasta, bet ļoti jaudīga reakcija,” tā Reinis.
Jānis Šipkēvics: “Es šo jūtu kā jaunu ēru mūsu grupas ceļā. Ir bijuši dažādi periodi - eiforija, taustīšanās, spēkošanās, dauzīšanās. Bet tagad esam visīstākie mēs - pietiekami jukuši, lai joprojām riskētu, bet pietiekami pieredzējuši, lai saprastu, cik liels brīnums ir mūsu kopābūšana.”
Ko teikt par šo darbu? Jau pirms tā klajā nākšanas bija viegli nojaušams, ka tas būs lielisks, jo “Instrumenti” sliktu albumu saražot nemaz nemācētu, viņiem viss sanāk teicami. Un tomēr - sākot šo plati klausīties no viena gala līdz otram, sākotnējo rožaino optimismu nomaina piesardzīgs nogaidīšanas noskaņojums, jo pirmās reizes rada palielu skepticismu. Pirmām kārtām par to gādā ar otro un trešo kārtas numuru albumā ievietotās dziesmas “Nāc dejot (sirdi izkratīt)” un “Runā Rīga”. Šie laiki diktē teju kā nepieciešamību piesaistīt ierakstam kādu hiphopa pārstāvi - vislabāk ansi, Gustavo vai Ozolu - vai vismaz mēģināt kaut ko ierepot pašiem, bet varbūt labāk nevajag? “Nāc dejot (sirdi izkratīt)” ir bāzēta uz grupas “Lingas” slavenā hita, Shipsi un Reynsi piesaistot izpildījumam Gustavo, taču rezultāts ir gaužām bēdīgs (vai šaubīgs), un tas pats sakāms arī par “Runā Rīga”. Rodas sajūta, ka “Instrumenti” par varītēm gribējuši izklausīties citādāki un modernāki, bet to no viņiem nemaz negaida. Tas pats sakāms par vēlmi būt dejojamākiem, līdz ar to tiek zaudēts grupas savdabīgais indīmūzikas piesitiena šarms.
Cirka kupolēkā notikušajā mazkoncertā lielākais emocionālais spēriens gan bija ar jau minēto dziesmu “Nāc dejot (sirdi izkratīt)”, kuras izpildīšanai uz skatuves kāpa arī Gustavo. Izrādās, tieši viņš daļēji bijis iniciators jaunā albuma daudz dejojamākajam skanējumam, kad “Instrumentus” uzaicinājis uz saviem otrajiem lielās sadziedāšanās svētkiem Mežaparkā - tur nospēlēta minētā dziesma, un “Instrumenti” apjautuši, ka jaunajā albumā vēlas iet mazliet citādāku muzikālo ceļu. Starp citu, Gustavo no apmeklētājiem izdabūja interesantu solījumu - piespieda sanākušajiem, liekot roku uz sirds, apzvērēt, ka viņi par “Runā Rīga” izstāstīs vismaz vēl trīs citiem cilvēkiem. Cerams, šīs rindas lasa vairāk nekā trīs cilvēki, tātad apskatnieks savu solījumu būs turējis.
Lai arī jaunais albums pārliecinoši zaudē “Cilvēkam”, par laimi, tajā ir arī teicami gabali, jo, kā jau minēts, ““Instrumenti” sliktu darbu saražot nemaz nemācētu”. Apskatnieks par savu Nr. 1 kronētu “Tuvu un tālu” - tiešām šī dziesma vēl nav nosūtīta radiostacijām? Tiesa, arī šobrīd radio rotācijām nodotā “Perspektīva” ir vērtējama uz pieci ar krustu, kas it īpaši sakāms par tekstu - tādām grupas vārdu spēles pērlēm kā “visā visumā Visums ir viss”, “tukšpilnajiem pauriem” u.c. tagad var pievienot “es esmu ceļā pie tevis / kā sirds pie prāta, kā puķe - pie kāta” un frāzi par pieradināto zivi. Pārsteidzoši labs gabals ir arī “Spāre” - nez, viņi paši apzinās, cik tā ir veiksmīga?!
Savukārt “Instrumentu” liriski romantiskās puses mīļotāji noteikti notrausīs kādu aizkustinājuma asaru, klausoties dziesmu “Mūsdienas”. To darīt viņi varēs jau pavisam drīz, jo “albuma izdošana šajā ērā ir tikai sākums, visi ceļi ved uz grandiozo “Instrumenti” koncertu, kas notiks 26. oktobrī “Arēnā Rīga””, vilina grupas PR komanda. Kaut kur tā noslēgumā labi iederēsies dziesma “Visu mūžu”, kuras skanējumu varētu pasvītrot ar vērienīgām videoprojekcijām vai citiem vizuālajiem efektiem. “Grupa kopā ar jaudīgu radošo un tehnisko komandu sola [koncertā “Arēnā Rīga”] pārsteigt ar iespaidīgu skatuves noformējumu, gaismām un negaidītiem pārsteigumiem.” Gan jau pārsteigs.
