Augusts noslēdzas ar Aigariem – 31. augusts šī vārda īpašniekiem ir atzīmējamā diena. Leģendārās latvju grupas “Jumprava” gadījumā Aigariem ir īpaša nozīme, jo ¾ no “jumpraviešiem” ir godājami šādā vārdā. Aigariem vārdadiena, grupai 40 gadu jubileja – skaidrs, ka to nevar laist garām bez kārtīgām svinībām!
Ievērojot tradīcijas, arī šogad 31. augustā grupa “Jumprava” atzīmēs Aigaru dienu - šoreiz ar varen vērienīgu lielkoncertu “Jumprava XL”. To iesākumā bija plānots rīkot “Daugavas” stadionā, taču pasākums tika pārcelts uz Mežaparka Lielo estrādi. Iemesls - nē, ne jau stadionu pirms nedēļas pieskandinājušais un tādējādi šo vietu par savu “iezīmējušais” Dons! -, bet gan loģisks apsvērums, atzīstot šo ietilpīgo estrādi par daudz piemērotāku savu māksliniecisko ieceru realizācijas iespējām, “kas Mežaparkā ir daudz plašākas un atbilstošākas koncerta mākslinieciskajai vīzijai un tehniskajām prasībām”.
Iepriekšējais “Jumpravas” lielkoncerts tika veiksmīgi aizvadīts 2019. gadā skatītāju pārpildītā “Arēnā Rīga”, taču grupas dalībnieki sola šogad, svinot apaļo gadskārtu, pacelt latiņu jaunā un vēl augstākā līmenī. Līdz ar to skaidrs, ka neko mazāku par Mežaparku šādu ieceru realizācijai rezervēt nemaz nav iespējams, jo tie, kas pirms pieciem gadiem sabija arēnā, labi atceras tā koncerta vienreizīgumu - krāšņs šovs, superīgais risinājums ar mirdzošajām skatītāju aprocēm, iespaidīgais skatuviskais risinājums utt., u.t.jpr. Latiņa ir nudien augsta!
Grupa “Jumprava” izveidojās 1984. gadā, tātad šogad tai tiešām aprit (jau!) 40 gadi. Taču koncerta nosaukumā XL apzīmē ne tikai gaidāmā notikuma vērienu un “Jumpravas” dziesmu lielo nozīmi latviešu kultūrtelpā (tad te prasītos XXXL vai kaut kas lielāks), bet arī skaitli 40 ar romiešu cipariem. Par 31. augustu jau minēts - tā ir Aigaru diena, bet grupas sastāvā tādu ir pat veseli trīs - Grāvers, Grauba un Krēsla. Interesantākais, ka grupas īstais dibinātājs ir vienīgais “neaigars” - pats klusākais un it kā nemanāmākais no “jumpraviešiem” Ainārs Ašmanis.
Ja skatāmies vēsturiski, tad grupu 1984. gada aprīlī izveidoja tieši Ašmanis (vēl arī Māris Jurjāns, Ainars Vilde un Antonija Breidaka) un tikai vasarā tai pievienojās Grāvers (vēl Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis un Hermanis Kaminskis). “Jumpravas” pirmais darbības periods vairāk saistās ar tādām dziesmām kā Ulmaņa izpildītajām “Par rozēm” un “Mākonis”, bet 1986. gadā pievienojās Krēsla ar Graubu, un tad jau repertuārā parādījās tādi gabali kā “Prom no pilsētas” un Voitišķa “iezāģētā” “Sprādze”. 1987. gadā Ulmanis ar Voitišķi grupu atstāja, izveidojot “Lādezeru”, savukārt no pāri palikušajiem četriem nostabilizējās tā “Jumprava”, saukta arī par latviešu “Depeche Mode” versiju, kas ar saviem hitiem 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā pilnīgi pelnīti četrotnei nodrošināja supergrupas statusu. Grupas darbība tika pārtraukta 1992. gadā, bet pēc pieciem gadiem atjaunota, un trīs Aigari plus Ainārs ik pa laikam atgādina par sevi ar koncertiem un arī ar pavisam jauniem gabaliem.
Jāpiebilst, ka pēdējos gados par grupas sastāvdaļu kļuvis arī talantīgais multiinstrumentālists un bundzinieks Rihards Fedotovs jeb Rick Feds, savukārt arēnas koncertā un arī foto sesijās no Mežaparka redzams, ka uz skatuves kāps arī ļoti pieprasītais studijas un dažādu projektu ģitārists Jānis Kalniņš. Gan jau vēl kāds, turklāt bez fona vokālistēm taču arī neiztikt.
Savas jubilejas “Jumprava” prot atzīmēt - uz 30 gadiem grupa devās tūrē pa Latvijas pilsētām, bet uz 35 gadiem tika rīkots jau minētais “XO” (kā vecs, labs konjaks) koncerts arēnā. Uz 40 gadiem - plānots, ka uz koncerta norises dienu varētu nākt klajā arī grupas jaunais albums “Jumprava 2024”. Tajā būs apkopotas vairākas grupas radītās dziesmas, kas tapušas dažādos laika posmos - dziesmas, kas šodienas koncertu dzīvē jau ieguvušas jaunu skanējumu, tādēļ albumā tās būs jaunā aranžējumā, kā arī dziesmas, kas dažādu apstākļu dēļ nav nonākušas pie plašākas publikas, lai arī, pēc pašu “jumpraviešu” domām, tās ir pelnījušas sastapt savus klausītāju. Albumā būs arī divi jaunumi, un viens no tiem būs jau izdotais singls “Interneta dzīvnieks”.
“Interneta dzīvnieks” pierāda, ka gadu skaits “Jumpravai” vismaz radošajā ziņā tiešām ir tikai cipars grupas pasē - stilīgs, elektronizēts gabals ar dziļu vēstījumu. Dziesma tapusi kā vērojums par šodienas sabiedrību interneta un tehnoloģiju laikmetā, kur lielu uzmanības devu aizņem blenšana (un dzīvošana) viedierīcēs. Dziesmas vārdu un mūzikas autors Aigars Grāvers norāda: “Tā nav kritika vai kādas pozīcijas “par” vai “pret” ieņemšana. Tas vairāk ir kā trešās puses vērojums un varbūt neliels aicinājums - lietot to visu samērīgi un jēgpilni, jo būtībā tehnoloģijas jau nav ne labas, ne sliktas, tās ļauj mums radīt tiešām lielas lietas. Arī mūsu jaunais video klips nebūtu iespējams bez jaunāko tehnoloģiju klātbūtnes.” Video sižetā ar ironiju tiek apskatīti dažādu profesiju pārstāvji, kuri savus darba pienākumus nespēj veikt pilnvērtīgi, jo uzmanību ik pa brīdim novērš viedierīces. Klipa idejas autors ir pats Aigars Grāvers, kurš kopā ar Ilvu Centeri pildījuši arī režisora lomu.
Aigars Grāvers un arī pārējie “jumpravieši” vienmēr bijuši sociāli aktīvi - tā tas bija protestu pret metro būvi laikos, tā tas ir arī tagad. Par Grāvera šo laiku pozīciju paklusēsim, jo viedokļi var būt dažādi, taču muzikālā ziņā viņš joprojām ir ģeniāls - paklausieties kaut vai pirms trīs gadiem izdoto solodziesmu “Goda lieta”!
Ja par mūziķu aktīvo pilsonisko pozīciju, tad var pieminēt arī pagājušajā gadā Neatkarības atjaunošanas dienas priekšvakarā “Jumpravas” klajā laisto apsveikumu Latvijai svētkos, proti, izdoto videoklipu dziesmai “Brīvības plosts” - dziesma tapusi 2019. gadā, taču tās videoklips tikai pērn, par godu 4. maija svētkiem. Dziesmas autora Aigara Graubas vārdos ir vērts ieklausīties: “Man šī dziesma palīdzēja tikt pāri sarūgtinājumam, ka mūsu brīvajā Latvijā ne viss notiek tik gludi un skaisti, kā gribētos. Un tomēr neko nelīdz citu vainošana, jo vienīgais ceļš, kā visu vērst uz labu, ir darīt pašam, būt pozitīvajai programmai un cerēt, ka tas iedvesmos arī pārējos. Dziesmas vidusdaļā ir iekļauta īru tautas dejas melodija “Toss the Feathers” (izmet spalvu - tulk.). Tā izpaužas mana mīlestība uz īru mūziku un arī cieņa pret cilvēkiem, kas nenobijās doties plašajā pasaulē - uz Īriju, Angliju un citur, lai nepadotos un tiktu galā ar dzīvi. Ikvienam roka ir jāpieliek, lai mēs ar savu valsti varētu lepoties. Ja mūsu bērni redzēs, ka esam stipri, arī viņiem Latviju neviens nevarēs atņemt!”
Lūk. Tā ir “Jumprava XL”. Ar XXXL spēku.
