Šis gads Donam bijis notikumiem pārbagāts, taču tas viņam radošajā ziņā ir tikai pārsoļojis ekvatoram – nupat klajā nācis mūziķa jaunais studijas albums, kura izdošanu nācās uz vairākiem mēnešiem atlikt, jo pieauga darba apjoms, gatavojoties Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam Malmē. Taču arī tas vēl nav viss, jo priekšā koncerts “Daugavas” stadionā.
Jau ierasts, ka Dons (īstajā vārdā Artūrs Šingirejs) ir “vīrs un vārds”: ja viņš sola, ka konkrētā laikā būs jauns studijas albums, tad tas arī būs, un te tas ir - ar nosaukumu “Laiks”. Mūziķis atzīst, ka gada pirmā puse praktiski pilnībā pagājusi, gatavojoties Eirovīzijas dziesmu konkursam Malmē, bet uzreiz pēc tā noslēguma turpinājies cits radošs process - darbs pie jaunā albuma. “Katru albumu redzu kā izaicinājumu, kurā meklēju jaunu šķautni savai muzikālajai valodai. Šobrīd esmu tajā aizraujošajā puzles veidošanas procesā, kurā vēl līdz galam nav skaidrs, kā visi gabaliņi sakritīs. Ir jaunas sadarbības ar producentiem un autoriem, tas pienes svaigumu visam darba procesam,” vēl pirms jaunā darba izdošanas savos iespaidos dalījās Dons.
Nu puzle ir salikusies - augusta pirmajā dienā izdots albums, kas ir jau devītais Dona oficiālajā diskogrāfijā. “Pēdējos gados mani visvairāk uzrunājusi sadarbība ar dažādiem mūziķiem un producentiem - kopīga dziesmu rakstīšana, melodiju un rīmju meklēšana, kopējā lielā dziesmas puzura veidošana,” stāsta dziedātājs. “Šis albums tapis pusotra gada laikā. Daudzas dziesmas sarakstītas ārpus Latvijas, daudzas palikušas aiz strīpas, jo bijis produktīvs laiks. Nu albums nodots klausītāju vērtējumam, un priecājos, ka jau pavisam drīz pēc tā iznākšanas daļu no tā varēšu pirmatskaņot [lielkoncertā] tūkstošiem klausītāju priekšā.”
“Laiks” tiešām tapis daudzu sadarbību rezultātā un dažbrīd teju vai burtiskā nozīmē uz ceļojumu koferiem. Piemēram, fokusa singls “Bultiņa melnā” radies starp Berlīni un Rīgu (tā autori ir Dons, Kim W un Mikus Frišfelds), albuma priekšvēstneša “Sāp” (autori - Dons, Kate Elpo, George Gleeson un Liam Geddes) partijas sarakstītas viesnīcas istabiņā iekārtotā studijā starp Eirovīzijas mēģinājumiem, arī eirosingls un “Muzikālās bankas” triumfators “Lauzto šķēpu karaļvalsts” jeb “Hollow” dzimis nelielā Spānijas ciematiņā kopā ar līdzautoriem Liam Geddes un Kate Northrop utt.
Lai gan diez vai tā varētu būt, subjektīvi šķiet, ka albums pakārtots koncertam - sākuma daļā ir ievads ar nosaukumu “Ievads” minūtes garumā, un tam seko tipisks “donisms” dziesmā “Divatā”, ko ļoti viegli iedomāties arī kā lielkoncerta ievadošo daļu. Savukārt kā trešais numurs jaunajā darbā iekļauta mazliet draiskā “Bultiņa melnā”, kas izklausās kā labs koncerta turpinājums, pie viena piešķirot albumam starptautisku skanējumu - ne velti šī dziesma esot iecerēta arī angliski. Lai gan tas nekur nav afišēts, diezgan droši, ka “Laiks” tiks izdots arī angļu valodā, un, piemēram, diska ceturtā dziesma “Klusums kliedz” rietumniekiem varētu iet pie sirds gluži labi, tāpat kā to jau dara “Sāp” angliskā versija “Dark”. Nākamā albumā ir “karaļvalsts”, kurai mūzikas straumēšanas vietnē “Spotify” ir jau aptuveni 475 000 klausījumu, turklāt tās dvīņumāsai “Hollow” klausījumu skaits tuvojas sešiem miljoniem (!), kas apliecina, ka Donam ir potenciāls arī ārzemēs. Tiesa, diez vai koncertos, tiem klausītājus viņam nāksies pielasīt tepat, pašu mājās.
Plates (jā, kāpēc gan šo neizdot arī platē?!) nosacītā otrā daļa iesākas ar interlūdiju “Laiks” un ļoti spēcīgo balādi “Atgriezies” - tā ir kārtējais gabals, kas varētu kārtīgi izraudināt Dona fanes un sasniegt augstas vietas radiotopos. Numur astoņi ir “Gribas sevi Tev vairāk dot”, kas gan šķiet ierindas fona gabals, par ko grūti paust konkrētu viedokli, jo tāda… nav vispār. Toties tai seko apskatnieka favorītdziesma, elegantā “Dzīves lomas”, kas varētu paveikt lielas lietas, turklāt ir arī viens no jestrākajiem albuma gabaliem. Par “Sāp” visiem viss jau ir skaidrs (aptuveni 30 000 klausījumu), bet tai seko pusakustiskā “Viss vēl būs” ar labi padevušos un radiostacijām draudzīgu tekstu - vēl viens potenciālais hits, kas dīvainā kārtā velk uz kantri noskaņām. Savukārt beigās ir “Beigas”, instrumentāls skaņdarbs pusotras minūtes garumā un - viss. It kā Dons, tomēr ne gluži ierastais Dons - jaunais Dons ir mazliet rietumnieciskāks, ko laikam daļēji diktē arī 2021. gadā noslēgtais sadarbības līgums ar ietekmīgo mūzikas izdevniecību “Universal Music Group”.
Pašlaik Brocēnos dzimušais Dons skaitās viens no pieredzējušākajiem, profesionālākajiem, nobriedušākajiem un arī klausītāju iemīļotākajiem māksliniekiem Latvijā, kurš saņēmis kādus 20 “zelta mikrofonus”, piecas reizes uzvarējis “Muzikālajā bankā” utt., u.t.jpr., un grūti pat noticēt, cik viņš smagi sities pa lokālās mūzikas karjeras kāpnēm. Daudzas lietas no Dona oficiālās biogrāfijas lappusēm, iespējams, jau ir pat piemirstas. Piemēram, to, ka Dons kļuva pazīstams pēc dalības realitātes šovā “Talantu fabrika” 2003. gadā, droši vien atminas visi (vai vismaz daudzi), bet to, ka viņš būtībā no turienes jau bija izbalsots, droši vien ne tik daudzi - tikai skatītāju uzstājība piespieda šova producentiem Donam dot otru iespēju. Nez kā Artūram būtu ievirzījusies karjera, ja šo tolaik megapopulāro šovu viņš būtu bijis spiests atstāt jau pirmajās nedēļās?
Patiesībā Dona diskogrāfijā “Laiks” ir pat desmitais ripulis - oficiālajā uzskaitē laikam netiek ievietots saldenais “Viens otram”, kas izdots 2004. gadā un tapis kopā ar Artūra bijušo sievu Lily jeb Lindu Kalniņu. Savukārt katram Dona cienītājam un arī nīdējam vajadzētu noklausīties viņa pirmo albumu “Lights On” (2006) - jādomā, ka par šo roka darbu pavieglā “Bon Jovi” versijā daudzi būtu pārsteigti, turklāt jāatgādina, ka tajā iekļautā dziesma “Lights Out” kļuva populāra arī ārzemēs, tādējādi, iespējams, iedrošinot Donu kādu laiku padzīvot Londonā, kur viņš uzstājās ar skatuves vārdu Art Green. No piemirstākiem faktiem vēl jāatgādina arī tas, ka 2008. gadā Dons pārstāvēja Latviju konkursā “Jaunais vilnis”, kur ieguva ceturto vietu. Lūk, ja tā ieskatās atmiņu kambaros (un vikipēdijā), ne to vien var atrast...
Šo gadu Dons iesāka ar uzvaru “Muzikālajā bankā”, turpināja ar triumfu “Supernovā”, bet pēc tam Latvijai beidzot izkaroja finālu Eirovīzijā (un ieguva tur respektējamo 16. vietu). “Traks gads!” smejas Dons. Ak, jā - un pie viena viņš pavisam klusiņām un neafišēti aprīlī varēja atzīmēt savu 40 gadu jubileju. Starp citu - un tie ir vēl vieni izrakumi no atmiņu grāmatas - šā gada piedalīšanās Eirovīzijā nebija Dona pirmais mēģinājums iekarot eiroskatuvi: 2010. gada nacionālajā atlasē jeb “Eirodziesmā” viņš ieguva otro vietu ar dziesmu “My Religion Is Freedom” (toreiz vinnēja Aisha ar “What For?”), bet vēl sāpīgāks zaudējums bija “Dziesmā 2014”, kad Dona “Pēdējā vēstule” bija neapšaubāms favorīts, tomēr beigās superfinālā (toreiz notika pusfināls, fināls un vēl fināla fināls) sensacionāli piekāpās Jorenam Šteinhaueram un viņa “Aarzemniekiem” ar stulbo kūku cepšanas dziesmiņu.
Koncerts “Daugavas” stadionā 17. augustā laikam gan būs pēdējais no vēl šogad paveicamajiem darbiem. “Kad [skicēs] ieraudzīju koncerta skatuves gala versiju, nespēju slēpt savu sajūsmu, nevaru sagaidīt to redzēt dzīvē! Kopības sajūtu, ko izjūtu koncertos, nevaru aprakstīt vārdos - šīs tikšanās ar maniem klausītājiem ir iemesls, kāpēc esmu mūziķis. Vienošanās kopīgā dziesmā ar tūkstošiem cilvēku dod lielu spēku,” jau krietni pirms koncerta savas pārdomas izteica Dons. “Šobrīd rit karsts darbu un mēģinājumu laiks, būs pārsteiguma viesi, būs jaunas dziesmas, būs darbi no manas karjeras pašiem pirmsākumiem. Šī ir lielākā skatuve, uz kuras līdz šim esmu kāpis solo koncertā, protams, ir arī satraukums, bet visam pāri jūtos saviļņots un pateicīgs par iespēju tik daudziem klausītājiem izpildīt savu mūziku. Apsolu, ka šis būs īpašs vakars mums visiem!”
Un, kā jau iepriekš minēts, Dons ir “vīrs un vārds”: ja viņš 17. augustā sola īpašu vakaru, tad tāds tas arī būs!
