Festivāls “Zobens un lemess” drebinās folkmūzikas garu ar metāla spēku

© Publicitātes foto

Nākamnedēļ jau devīto reizi norisināsies Latvijā vadošais smagās mūzikas festivāls “Zobens un lemess”, kura fokusā ir baltu kultūra un mūsdienu etniskā mūzika – arī šoreiz Bauskā. Šis pasākums vieno dažādu vecumu, dzimumu, etniskās piederības un muzikālo interešu cilvēkus, jo pats galvenais tajā ir tautiskā gara cildināšana un godā celšana.

Kad vēstures rekonstruktori apvienojas ar metālmūziķiem

Festivāls “Zobens un lemess” notiek kopš 2015. gada. Pirmie trīs pasākumi risinājās Sēlijā, Lonē, bet kopš 2018. gada par festivāla mājvietu kļuvusi Bauska. Šogad “Z&L” piedalīsies grupas no Šveices, Islandes, Nīderlandes, Zviedrijas, Turcijas, Lietuvas, Igaunijas un, protams, arī Latvijas, savukārt par senatnes gaisotni rūpēsies vēstures rekonstruktoru klubi no visām trim Baltijas valstīm. Festivāls notiks no 7. līdz 9. jūnijam, to piektdienas vakarā iesākot ar uguns rituālu Senajā ciemā, bet noslēdzot ar mākslinieka Andra Džiguna veidotās ugunsskulptūras aizdegšanu. Tie, kas pabijuši šajā pasākumā, parasti to vēlas apmeklēt vēl un vēl - tieši tajā valdošās brīvās un demokrātiskās gaisotnes dēļ, jo ādās tērpti un ķēdēm apkārti “metālisti” šeit labi sadzīvo ar saliekamajos krēslos rāmi sēdošiem vecākās paaudzes pārstāvjiem.

Publicitātes foto

“Z&L” koncertprogramma aptvers dažādus žanrus, sākot no folkmūzikas un postfolka līdz folkmetālam un citu metāla žanru izpausmēm, kuru vienojošais elements - saskares punkti ar etnisko mūziku, folkloru, mitoloģiju, pagānismu, vēsturi un/vai dabas izjūtu un tās izpausmēm šodienas interpretācijās. 

Šoreiz trumpī Šveices klasiķi “Samael”

Iespējams, katram “Z&L” apmeklētājam būs kāds cits “hedlainers”, tomēr oficiālais (un arī apskatnieka ieteiktais) ir šveiciešu “Samael”. Šīs grupas gaitas aizsākās 1988. gadā, kad brāļi Mihaels un Aleksandrs Loheri jeb Vorphalack (Vorph) and Xytraguptor (Xy) radīja tā saucamās vecās skolas blekmetāla grupu, kas pakāpeniski atrada sev jaunu muzikālo ceļu, ko varētu dēvēt par simfoniskā blekmetāla sakausējumu ar industriālo mūziku (vai otrādi).

Publicitātes foto

Par “Samael” karjeras robežšķirtni pieņemts uzskatīt 1996. gadā izdoto albumu “Passage” - pirms tā gan tika izdoti vēl trīs visai sekmīgi ripuļi -, jo tieši tas iedibināja šveiciešu nākotnes rokrakstu. Lūk, un tieši “Passage” iekļauto skaņu materiālu visā tā garumā un dzīvajā, enerģētiski pielādētajā izpildījumā klausītāji varēs dzirdēt Bauskā. Taču skanēšot arī spēcīgākās dziesmas no citiem albumiem, līdz ar to šveiciešu daiļrades cienītāji var pamatoti cerēt uz labu ekskursiju “Samael” desmit albumu ilgajā vēsturē. Tiesa, diez vai apskatnieks sagaidīs kaut ko no “Worship Him” (1991) un “Blood Ritual” (1992), taču tas nekas - arī citos grupas albumos ir pietiekami daudz labu lietu. 2007. gadā “Samael” jau uzstājās Rīgā, klubā “Melnā piektdiena”, taču toreiz - fui, fui, fui! - savācās aplam maz klausītāju. Cerams, šoreiz mūsu fani atbalstīs Šveices klasiķus daudz nopietnāk.

Publicitātes foto

Arī islandieši, norvēģi, zviedri un turki

Par citiem viesmūziķiem. “Uz Zemgali  atvedīsim arī “Skálmöld”, kas Islandē ir viena no vadošajām metālmūzikas grupām un savu muzikālo virzienu raksturo kā “battle metal” - episkā vikingmetāla un citu žanru sajaukumu, ko papildina islandiešu kultūrvēsturiskā mantojuma ietekme. Pagānmetāla cienītāji noteikti novērtēs tikšanos ar grupu “Thyrfing” no Zviedrijas, kā arī ar Latvijā jau iecienītajiem igauņu folkmetālistiem “Metsatöll”. Pirmo reizi Latvijā uzstāsies sieviešu blekmetāla grupa “Asagraum”, kas ir Nīderlandes un Norvēģijas mūziķu kopprojekts,” programmas spilgtākos vārdus ieskicē festivāla “Zobens un lemess” rīkotājs Valdis Bērzvads.

Viņa nosauktajam sarakstam vēl var pievienot grupu “Moribund Oblivion” no Turcijas, prūšu kultūras atskaņu mūsdienās sargātājus “Romowe Rikoito”, folkmetāla grupu “Ūkanose” un hipnotiskos blekmetālistus “Anapilin” (visas no Lietuvas), blekmetālistus ar pagāniskiem motīviem nepieradinātu skanējumu “Hasswald” (Igaunija), enerģiskos kurzemniekus “Trencheard”, Cēsu nāvesmetāla vectētiņus “Procession”, latvju drūmmetāla klasiķus “Catalepsia”, atmosfēriskos metālistus “Zintnieks” u.c.

Igaunijas lielmeistari “Metsatöll” svinēs 25 gadu jubileju

Īpašāk jāizceļ arī Igaunijas pagānmetāla lielmeistari “Metsatöll” (grupas nosaukums ir senigauņu eifēmisms vārdam “vilks”), kas šogad svin 25 gadu jubileju. Grūti pat atminēties, kad “Metsatöll” pie mums uzstājušies pēdējoreiz - festivālā “Zobens un lemess” igauņi pie mums manīti tālajā 2018. gadā -, taču viņi vienmēr spējuši sniegt “jumtu noraujošu” koncertu. Jāpiebilst, ka “Metsatöll” šobrīd ir viena no pieprasītākajām Igaunijas mūzikas eksportprecēm. Pēc diezgan seniem datiem (grupas mājaslapas administrators nav no tiem čaklākajiem un/vai ātrākajiem cilvēkiem…), grupa sniegusi vairāk nekā 700 koncertu 24 valstīs - šobrīd šis skaits noteikti ir pieaudzis, un šajā jomā ar viņiem Baltijā var sacensties vien mūsu “Skyforger”.

Publicitātes foto

Folkmetāls ir kā līdzeklis kultūras mantojuma saglabāšanai un cildināšanai, piepilda tradicionālās folkmūzikas garu ar metāla spēku un intensitāti, turklāt savieno mūsdienu auditoriju ar pagātnes paaudžu stāstiem, mītiem un tradīcijām - tā nesen kādā intervijā minējis “Metsatöll” mūziķis Lauri Eunapū, starp citu, latvju bungu un dūdu grupas “Auļi” dalībnieces Leannes brālis. Labāk ij nepateiksi!

Senajā ciemā būs zobencīņas un Spēka spēles

Taču muzikālā programma ir tikai viena no “Z&L” sadaļām - ne mazāk nopietni stāsti saistās ar Seno ciemu. Vēstures rekonstruktoru un amatnieku nometne interesentus gaidīs sestdien, 8. jūnijā, no pulksten 10. Liels un mazs varēs līdzdarboties - viss ir apskatāms, aptaustāms, iztaujājams un piemērāms. Šogad būs pārstāvēti vēstures rekonstruktoru klubi no visām trim Baltijas valstīm: “Exercitus Rigensis”, “Bandava” (specializācija - kurši), “Senzeme”, “Upmale” (specializācija - zemgaļi), “Latvijas Arheoklubs” (eksperimentālā arheoloģija), Lietuvas “Leitgiris” (specializācija - baltu cilšu karavīri) un “Pilsots” (specializācija - kurši), kā arī igauņu “Mõõgavõitlusselts” (zobencīņas).

Publicitātes foto

Apmeklētājiem būs iespēja vērot zobencīņu paraugdemonstrējumus un piedalīties darbnīcās, piemēram, 5.-15. gadsimta dzintara apstrādes stendā izgatavot seno rotu repliku, izmēģināt dūdu spēli vai vērot bronzas liešanas demonstrējumu, kur par paraugu būs izmantoti bronzas laikmeta priekšmetu atradumi no Bauskas apkārtnes. Iecienītas aktivitātes Bauskā vienmēr ir bijušas Spēka spēles. “Spēļu dalībnieki šaus ar loku, metīs šķēpu un baļķi, kā arī sacentīsies vairākās citās disciplīnās,” apmeklētājus aicina piedalīties vēstures rekonstrukcijas kluba “Exercitus Rigensis” vadītājs Juris Ņečajevs. Tā kā daudzi vecāki uz pasākumu ņem līdzi bērnus, šogad būs īpaši padomāts arī par jaunās paaudzes iesaisti. 

Lielākais uzsvars uz zemgaļu vēsturi

Vēl vieni no viesiem būs seno zemgaļu vēstures un kultūras pētnieku asociācija “Simkala” no Jonišķiem, kas atrodas netālu no robežas ar Latviju un ir piederīgi senās Zemgales (lietuviski - Žiemgala) teritorijai. “Ilggadēja pētniecība un nozīmīgs ieguldījums zemgaļu kultūras izzināšanā un arī popularizēšanā, lai Lietuvā attīstītu amatieru interešu kustību, kuras fokusā ir senie zemgaļi. Izveidotas arī piemiņas zīmes - Sidabres pilskalna un Garozas kaujas atceres zīme, kā arī sagatavoti izdevumi ar seno dokumentu kopijām, kas bijušas nozīmīgas Zemgales vēsturē,” tā tiek pieteikta šī asociācija.

Pavisam rāmu, tomēr izglītojošu laika pavadīšanas veidu piekritējiem tiks piedāvāta Stāstījumu telts, kurā sestdien pa dienu notiks četri tematiskie stāstījumi: Gunta Deģe (“Senzeme”) pastāstīs par zemgaļu rotām 5.-15. gadsimtā un arī tās demonstrēs, Elīna Kūla-Braže (“Upmale”) stāstīs par amatniecību Upmales zemgaļu zemē 5.-12. gadsimtā, arheologs Dr. hist. Artūrs Tomsons (“Latvijas Arheoklubs”) eksperimentālās arheoloģijas gaismā iepazīstinās ar senajām apdzīvotības liecībām Zemgalē, bet vēsturnieka, arheologa Dr. hist. Gunta Zemīša priekšlasījumā “Zemgaļi Livonijas krusta karos 13. gs.” klausītāji varēs izsekot zemgaļu cīņām ar krustnešiem, sākot no pirmajām sadursmēm pie Ikšķiles 1185. gadā līdz zemgaļu pēdējo piļu nodedzināšanai 13. gadsimta beigās.

Publicitātes foto

Lūk, un pēc tā visa svētdien var mēģināt veikt socioloģiski statistisko analīzi - vai pēc “Z&L” ir kļuvis vairāk vēsturiski un folkloristiski izglītotu smagās mūzikas piekritēju, vai arī arheologu un kultūrvēsturnieku vidū ir iesējies metālmūzikas vīruss. Abi varianti ir gana iespējami!

Publicitātes foto

Pasākumi

Nīderlandē dzīvojošā latviešu mūziķe Anna Madara Pērkone (skatuves vārdā Annna) ar savu jauno elektroniskās mūzikas projektu “Might Delete Later” sasniedz aizvien jaunas virsotnes. Nupat izdota jauna dziesma, par ko īpaši atzinīgas atsauksmes izteikuši britu dīdžeji, bet galvenais – pavisam drīz uzstāšanās prestižajā un milzīgajā festivālā “Tomorrowland”!

Svarīgākais