Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” pasniegšanas ceremonijai neierastajā “ATTA Centre” pasniegtas statuetes, noskaidrojot labākos par 2023. gadā paveikto. Par lielākajiem veiksminiekiem saucama grupa “Astro’n’out”, kā arī reperis Fiņķis ar satriecošo Patrishu, tomēr vēl interesantāki notikumi vērojami aiz balvu saņēmēju mugurām. Paveram aizkulises!
Kopumā piektdienas vakarā (un mazliet arī sestdien no rīta) “Zelta mikrofoni” tika pasniegti 21 nominācijā, no kurām pati svarīgākā skaitās “Gada albums”, kurā tiek vienkopus vērtēti visu žanru un kategoriju veiksminieki. Jāatzīst, ka šogad acīmredzama favorīta cīņā par šo prestižo balvu nebija, tāpēc grupas “Astro’n’out” albuma “777” uzvara tika uztverta bez īpašām emocijām - par labākajiem varēja atzīt arī kādu citu, taču “astronautu” kronēšana noteikti nav kļūda vai pārpratums.
Līdz rezultātu uzzināšanai šajā nominācijā gan iesākumā vajadzēja sadalīt “mikrofonus” pārējās, un ar interesi tika gaidīts ekspertu vērtējuma apkopojums labākā popmūzikas albuma kategorijā. Jau šķita, ka žūrija būs centusies izlikties varen pareiza, tāpēc pirmā vieta briest Kristīnes Pāžes un viņas dzīvesbiedra Didža Bardo projektam “Kautkaili”, tomēr nē - otrie, aiz šī mūzikas vakara triumfatoriem Māras Upmanes-Holšteines & Co. Patiesībā otro vietu vairāk bija pelnījusi Aminata, taču viņai goda pjedestāla bronzas pakāpiens arī nav slikti. Un arī Mur jeb Madaras Murņikovas Top 5 (aiz Intara Busuļa) - nemaz, nemaz nav slikti.
Pašu mūziķu vidū ļoti augstu kotējas arī atsevišķo dziesmu kategorijas, bet te nu viss bija gandrīz vienos vārtos. Nominācijās “Labākā dziesma” un “Labākais videoklips” dominēja (un pelnīti dominēja) Fiņķa un Patrishas kopdarbs “Raķešu zinātne”, kas līdz ar to vienīgo nosacīto zaudējumu piedzīvoja “Radio hita” nominācijā, kur palika trešajā vietā (aiz Dona un Chris Noah). Abās minētajās nominācijās aiz “raķešniekiem” palika “Instrumenti” ar “Runā Rīga”, kas ir simboliski, jo izskatās, ka 2024. gads varētu aizritēt “Instrumentu” zīmē. Lieku reizi jāatgādina par nominācijas “Gada dziesma” lielāko dīvainību - 136 dziesmu konkurencē Top 5 iekļuva grupa “Alejas” ar “Ūdensvīru”. Te nu gan varētu būt jautājumi žūrijai…
Iespējams, ka skaidrošanās turpināsies par rezultātiem straumētākās dziesmas kategorijā, kur tika reģistrēts arī vienīgais daudzmaz nopietnais skandāls. Kā zināms, tikai pēc grupas “Olas” pašrocīgās iesaistes tika atzīts, ka viņu dziesma “Dzīvot kaifs” nav iekļauta Top 5 “cilvēciskas kļūdas dēļ” (tas ir - kā?!) un no turienes izsviesta viena no “Singapūras satīna” divām dziesmām.
Par laimi, te nenāksies tiesāties vai kauties, jo Eirovīzija ir baiss spēks - šajā nominācijā uzvarēja mūsu pārstāvji šajā prestižajā konkursā “Sudden Lights” ar “Aijā”, ko vairumā klausījušies tieši ārzemēs (iknedēļas un mēneša topos vērtējumos redzams tikai pašmāju klausītāju iespētais). Šoreiz nebūs iemesla aizdomām par “cilvēcisku kļūdu”, rezultātus skaitot, jo, piemēram, “Spotify” dziesma “Aijā” ir savākusi 4,3 miljonus klausījumu, kamēr “Singapūras satīna” hits “Degviela” nav aizsniedzies pat līdz miljonam, bet jau minētais “Dzīvot kaifs” savācis aptuveni 720 000 klausījumu. Tāds nu mums ir tas vietējais tirgus… Starp citu, arī “Sudden Lights” beigu galā savāca divus “mikrofonus” - arī par uzvaru koncertierakstu kategorijā.
Par šā brīža dominējošo mūzikas stilu Latvijas populārajā mūzikā kļuvis reps, taču jau pēc Top 5 izsludināšanas bija skaidrs, ka hiphopa nominācijā par “mikrofonu” spēkosies šā brīža latvju repa karaļa anša (un viņa brāļa) “Netīrās cilpas” ar iepriekš hiphopa tronī sabijušajiem Gustavo un Ozolu. Trijotne cits citam vērtējumā bija diezgan tuvu, tomēr statueti virs galvas cēla brāļi Kolmaņi ar “Melnezera grāmatu”, bet Ozolam zināmu prieku varētu sagādāt tas, ka viņa “1979” tomēr tika atzīts par labāku nekā senā sāncenša Gustavo “Tagad tikai sākās”.
Daudz šķēpu droši vien tiks lauzts par rokveterāna Lapsenes jeb Arta Dvarionas uzvaru apvienotajā roka un metālmūzikas nominācijā, jo - kāds gan no viņa “metālists”, taču tajā pašā laikā diez vai kāds cits tajā uzvarēt būtu pelnījis vairāk. Apskatnieks gan savu balsi atdeva par postmetālistiem “Nostru”, kuri palika otrie, taču šāds rezultāts vienalga ir labāks par variantu, ja šogad, līdzīgi kā pērn, būtu uzvarējuši kādi “bēdu brāļi” (piemēram, Adrians Grīns). Starp citu, trešajā vietā palika “All Day Long”, kuri arī ir visai tālu no “metāla”, bet ko darīt, ja smagmūziķi savus ierakstus “ZM” neiesniedz, līdz ar to nav nekāda pamatojuma paģērēt atsevišķas kategorijas izveidi.
Indī vai alternatīvās mūzikas nominācijā šķita, ka grupai “Juuk” praktiski nav konkurentu, taču izrādījās, ka ir gan - Jura Simanoviča “Mīlestības metastāzes” no Edgara Šubrovska & Co atpalika pavisam mazliet. Taču vēl pārsteidzošāk, ka “Juuk” radītā “Muļķa stabule” bija otrie Gada albuma nominācijā (trešie - “Melnezera grāmata”). Kad vēl neatkarīgie bijuši tik augstu!
Lielā mērā pateicoties Mareka Amerika stūrētajai plašu izdevniecībai “Jersika Records”, pēdējos gados ievērojami papildinājies klāsts džeza (un tam pielaulātā fanka, bet šogad arī soula) kategorijā, turklāt šis papildinājums ir tik kvalitatīvs, ka šogad šī nominācija izrādījās vienīgā, kurā bija nepieciešama pārbalsošana - tajā Toms Rudzinskis tomēr uzvarēja trio “Auziņš, Čudars, Arutynyan”, turklāt Rudzinska darbs tika arī nominācijas “Gada albums” Top 5. Elektroniskās mūzikas kategorijā Sign Libra apspēlēja gada debitantu Mickeen, ekscentrisko un harismātisko Waterflower, kā arī veterānus no “Gas Of Latvia” ar Andžoni priekšgalā. Par Sign Libra - rīt “Neatkarīgajā”.
Iespējams, ka būtu vērts parunāt arī par rezultātiem tautas mūzikas nominācijā. Par to, ka “mikrofonu” pelnījuši “Auļi”, nav šaubu, taču mazliet dīvaini šķiet, ka Top 5 vieta atradusies veselām divām dziesmu izlasēm (“Sviests 10” un “Devums”), kas tādējādi izkonkurējušas oriģinālmūzikas izpildītājus. No otras puses - “ZM” ir pasākums, kurā izvērtē ierakstus, tātad - albumus, tātad - arī dziesmu apkopojumus.
Līdz ar to lielākais (ja ne vienīgais) vērā ņemamais “ZM” pārsteigums fiksēts “Gada debijas” nominācijā, kur uzvarēja elektroniķis Mickeen, īstajā vārdā Miks Pinzulis, kurš apsteidza gan Dionu, gan Paulu Saiju, gan Paulu Dunderi. Ar ko tieši šis puisis un viņa albums “Hyalite” apbūra žūriju, pat grūti pateikt - arī nekādu rezonansi ar savu darbību pērn viņš nav radījis. Tiesa, šogad uz gada debitanta titulu arī nebija tik spilgtu pretendentu kā pērn, kad uzvarēja Vultura, apsteidzot neatkarīgās mūzikas tīrradni Keitiju Bārbali.
Starp citu, diezgan dīvaini, ka “zelta mikrofona” saņēmējs kantri un šlāgeru mūzikas kategorijā Edvards Strazdiņš netika gada debitantu Top 5, kur savukārt tika Paula Saija, kura pie “šlāgeristiem” ar visu Raimondu Paulu trumpī nebija pat trijniekā. Taču labi, pieņemsim, ka Paula Saija tika pie papildu punktiem par saviem darbiem kopā ar grupu “Very Cool People”. Taču ko nu vispār brīnīties par šo nomināciju, kur Top 5 netika pat tādi meistari kā Rihards Plešanovs un Santa Šillere.
Šā gada “ZM” diemžēl paliks atmiņā arī ar vairākām dīvainībām (sauksim tās tā…), no kurām “cilvēciskā kļūda”, straumētākos ierakstus skaitot, nudien bija cilvēciskākā. Lielāko neizpratni radīja pēkšņā ceremonijas norises vietas maiņa no Ķīpsalas uz “ATTA Centre”, savukārt datuma izvēle, pakļaujoties televīzijas diktātam un līdz ar to nolemjot pasākumu mežonīgai cīņai par auditoriju ar daudzskaitlīgiem citiem 8. marta koncertiem (tostarp Intara Busuļa benefici “Arēnā Rīga”), jau izskatījās teju pēc izmisuma. Gribat vēl? “ZM” ballīte jeb “afterparty” tika rīkota naktsklubā “Tower”, kur tikai dažas stundas pirms tam bija noslēdzies “Nirvana Tribute” koncerts ar visām no tā izrietošām sekām - kas to būtu domājis, ka Rīgā trūkst izklaides vietu… “Ir viegli uzsākt kritizēt, nezinot apstākļus, kādus šogad nācās pārvarēt,” žūrijas iekšējā “čatā” ieminējās “ZM” ilggadējā producente Elita Mīlgrāve. Te nu viņai atliek vien piekrist, bet pašas Elitas māžošanās sociālajos tīklos ar it kā nozagto “TikTok” kontu jau nu arī pasākuma reputācijai par labu, maigi izsakoties, nenāca…
Neskatoties uz visu iepriekš minēto, vienalga “ZM” rīkotājiem gribētos atzinīgi uzsist uz pleca. Beigu galā - nekā labāka un visu mūzikas industriju vienojošāka mums vienalga nav.
Gada albums
“Astro’n’out” - “777”
Džeza, fanka vai soula albums
Toms Rudzinskis - “Abyss”
Elektroniskās mūzikas albums
Sign Libra - “Hidden Beauty”
Hiphopa mūzikas albums
Netīrās cilpas - “Melnezera grāmata”
Indī vai alternatīvās mūzikas albums
“Juuk” - “Muļķa stabule”
Popmūzikas albums
“Astro’n’out” - “777”
Roka vai metāla mūzikas albums
Lapsene - “Sākums”
Tautas vai pasaules mūzikas albums
“Auļi” - “Ķekatās”
Starpžanru un instrumentālās mūzikas albums
Reinis Sējāns, Liepājas Simfoniskais orķestris - “Vārna”
Kantri vai šlāgeru mūzikas albums
Edvards Strazdiņš - “Lauku dzīves miera osta”
Mūzikas albums bērniem
Lauris Reiniks, Rūta Reinika-Preisa, Sofija Timma - “Ričijs Rū rīko koncertu 2”
Klasiskās un akadēmiskās mūzikas albums
Latvijas Radio koris - “Lūcija Garūta. Ābele / Apple Tree”
Labākā dziesma
Fiņķis, Patrisha - “Raķešu zinātne”
Radio hits
Dons - “Divatā”
Straumētākais ieraksts
“Sudden Lights” - “Aijā”
Labākais videoklips
Fiņķis, Patrisha - “Raķešu zinātne”
Labākais koncertieraksts video
“Sudden Lights” - “”Sudden Lights” Mežaparka Zaļajā teātrī”
Debija
Mickeen - “Hyalite”
Albuma dizains
“Singapūras satīns” - “Super”
Par mūža ieguldījumu
“Credo”
*Sarakstā apzināti nav iekļauti rezultāti nominācijā “ELVI Gada dziesma”, kurā labāko noteikšanai nav nekāda sakara ar “Zelta mikrofona” konceptu.
