Ik pa laikam aktualizējas jautājums par pilsētas festivālu jeb “asfalta festivālu” rīkošanu Rīgā: vai pēc tiem ir/varētu būt pieprasījums, vai tiem ir nākotne? Lai gan atbilde drīzāk ir negatīva, rīkotāji vienalga nerimst, piedāvājot šajā jomā aizvien jaunas idejas.
Iesākumā distancējamies no “Positivus Festival” iekļaušanas pilsētas festivālu kategorijā - lai gan šis Latvijā kvalitatīvākais mūzikas pasākums nu jau vairākus gadus risinās pašā Rīgas centrā, Lucavsalā, tas tomēr šeit ieradās no Salacgrīvas jau ar savu izstrādātu tēlu un noturīgu fanu pulku, kā arī pamatīgu budžetu, ko tērēt publikas radināšanai pie savas jaunās mājvietas. Tas, ka Lucavsala būtībā ir parks jeb zaļā oāze pašā pilsētas sirdī, nelīdz - atcerēsimies, cik bēdīgi beidzās kaimiņzemes investoru vēlme no Krasnodaras apgabala pārvest uz šejieni festivālu “Kubana”, kam tika tērēti milzīgi līdzekļi, ataicinātas augstākās raudzes grupas un dempingots ar ieejas biļešu cenām.
Svaigāks piemērs ir pirms trīs gadiem ar lielu pompu pie kultūrtelpas “Hanzas perons” un tās vasaras terasē prezentētais pilsētas festivāls “bez distances” ar nosaukumu “Var! Būt!” - arī normāls “divdiennieks” ar ļoti labām grupām. Neiedzīvojās, tikai gads, un cauri. Pamiris ir arī ilggadējais “Enkurfests” Matīsa ielā, ar gada pārtraukumu pie citādi domājošajiem šogad mēģinās atgriezties “Nemiera festivāls”, taču nešķiet, ka to darīs arī pērn “Wondersalā” izskanējusī “Reperu vasara”. Vēl bezcerīgāk klājies citiem pilsētas festivālu rīkotgribētājiem, un patiesībā vienīgais mūzikas festivāls galvaspilsētas nosacītajā centrā ir aplam dzīvelīgais “Ezīšfests”, taču tam ir īpaša un specifiska “ezīšu” auditorija, turklāt Tallinas kvartāls vispār ir valsts valstī jeb pilsēta pilsētā, jo uz to kaut kā attiecas pavisam citi dabas un ekonomikas likumi.
Jau minētie festivāli attiecas uz izklaides pasākumiem labvēlīgo vasaru, līdz ar to - ko gan var gribēt “nesezonā”?! Taču Tallinas kvartālā bāzētā koncertu norises vieta “Tu jau zini kur” un tai blakus esošais izklaides krustpunkts “Angārs” šajā ziemas sezonā cenšas ieviest jauna koncepta notikumu - minifestivālu sēriju iekštelpās, kas sola “pieredzēt vasaru ziemā”. Sērija paredz četrus minifestivālus, taču tajos plānoto koncertu ir krietni vairāk un klausītāju priekam piedāvāto grupu un izpildītāju - vēl vairāk: “The Sound Poets”, “Dzelzs vilks”, Chris Noah, “Mazais princis”, “Čipsis un Dullais”, “Baložu pilni pagalmi”, Patrisha un citi.
Šajos minifestivālos tiek savienotas abas izklaižu pasākumu norišu vietas, proti, kamēr “Tu jau zini kur“ piedāvā skatuvi koncertiem un zāli dejotgribētājiem (arī bāru), “Angārā” ir “street food” korts, vēl viens bārs un skatuve dīdžejam, kurš nodrošina muzikālo pavadījumu līdz pat vēlai naktij un/vai pēdējam dejotājam.
Apskatnieks izvēlējās inspicēt Pilsētas minifestivālā notikušo Katō (īstajā vārdā Anna Zankovska) un Patrishas (Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča) dubultkoncertu pagājušajā sestdienā - abas interesantas, enerģiskas un kvalitatīvas popdziedātājas, kurām vajadzētu spēt radīt publikas interesi.
Jāatzīst, ka festivālā redzētais neļāva dzimt pesimistiskām prognozēm. Apmeklētāju skaits bija lēšams pāris, bet varbūt pat vairākos simtos (diez vai uz vairāk arī tiek cerēts), turklāt šie simti bija ieradušies klausīties mūziku, nevis “pievilkt mūli” un palēkāt naksnīgajās izklaides vietās - tas bija īpaši priecējoši. Laba skaņa, mazliet tracinošas gaismas, kvalitatīvs personāla darbs, relaksējošas “čilošanas” zonas blakus esošajā “Angārā” utt. Vai tam visam ir kāds sakars ar festivāla nosaukumu, tas ir cits stāsts, bet minifestivāls atstāja labu pēcgaršu. Pie tā gan, protams, “vainojamas” arī abas galvenās darbojošās personas. Šoreiz kaut kā īpaši iepriecināja Katō sniegums, turklāt šīs dziedātājas darbošanās radio ēterā vēl vairāk paaugstinājusi viņas komunikācijas spējas ar auditoriju. Savukārt Patrisha ir Patrisha - vienmēr līmenī. Dzīvespriecīgās un smaidīgās dziedātājas “apcelšanās” ar klātesošajiem vīriešu kārtas faniem par to, kā sportiskie jaunskungi un kungi nopietnām sejām un aizgrābti dzied “es varu būt tā”, vispār bija prēmijas vērts pasākums - nu jā, kāpēc gan uz vienu vakaru nevarētu sagribēties būt “tai”…
“Pasākumu mērķis ir veicināt vispārēju izklaides industrijas attīstību un piedāvājuma nodrošinājumu arī nesezonā” - ar šādu divu vietu fizisku apvienošanu minifestivāla producents Gatis Popovs vēloties parādīt, ka apmeklēt jaudīgus un ietilpīgus iecienīto mākslinieku koncertus, turklāt tos izvērst veselā piedzīvojumā nakts garumā var vienlīdz kvalitatīvi arī ziemā. Tiek piesaukts arī atbalsts vietējai mūzikas industrijai - ļoti apsveicams mērķis!
Ja nu kādu ieinteresē šāda veida pasākums “Rīgas Rīgā”, tas ir, gluži kā atsevišķā pilsētā esošajā Tallinas kvartālā, tad 8. martā te tiek rīkots Sieviešu dienas minifestivāls ar žanriski ļoti līdzīgo grupu “Mazais princis” un “Čipsis un Dullais” piedalīšanos. Krietni vien interesantāks pasākums gan plānots 15. martā, kad notiks Alternatīvā roka minifestivāls ar grupu “Židrūns” un “Tesa” piedalīšanos, kā arī 23. martā, kad plānots vēl viens Pilsētas minifestivāls, kurā šoreiz uzstāsies Keitija Bārbale un Juris Simanovičs.
Interesanti, ka “talliniešu” piemērs licis sasparoties arī citiem: 22.-23. martā notiks pirmais Vecrīgas Mūzikas un izklaides festivāls, kuram gan vēl ir tikai aizmetņi. Tā rīkošanas ideja radusies, apvienojoties četriem pazīstamiem Vecrīgas bāriem - “B bārs”, “Cuba Cafe”, “Garāža” un “Rīgas ķirsis”. Festivāls risināsies iespaidīgajās bijušā “Latvia Casino” telpās Kaļķu ielā, taču konkrētāku tā norises izklāstu nāksies atstāt katra paša iztēles (un sociālajos tīklos pieejamās informācijas) rokās - zināms vien tas, ka festivāla pirmajā dienā apmeklētājiem tiks piedāvāti komiķi Gatis Kandis un Futurmamma, kā arī grupas “Bel Tempo” un “24. avēnija”, bārmeņu šovi un dīdžeju Roberta Gobziņa un Toma Grēviņa priekšnesumi, savukārt 23. martā festivāls tiks turpināts ar grupu “Čipsis un Dullais”, “100. debija” un “Rīgas modes”, kā arī estrādes veterāna Žorža Siksnas uzstāšanos.
Jāatzīst, ka kaut kā tas viss pēc festivāla nemaz neizklausās, tikai pēc kārtīga “divdiennieka”, kurš šādā vārdā tiek nosaukts, bet vai nu nav vienalga - ne to vien esam piedzīvojuši…
