Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” žūrija nodevusi savus vērtējumus auditorkompānijai, tātad noslēdzies vēl viens posms šī mūzikas industrijai nozīmīgā pasākuma norises gaitā. Arī gads noslēdzies.
Ja nu kādam sagribas izplūst vaimanās, ka latvju skaņu industrija iet uz grunti, tad vismaz ierakstu jomā par to nav iemesla sūdzēties. Šogad Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” žūrijas vērtēšanai tika nodoti 163 albumi (pērn bija 156), 134 dziesmas, 120 videoklipi, 46 debijas ieraksti un 15 koncertieraksti. “Latvijas mūzikas industrija turpina audzēt izdoto ierakstu apjomu, kas korelē ar tendenci, ka nav nepieciešamas profesionālas un dārgas studiju telpas, lai ieskaņotu savu mūziku - to katrs var izdarīt savā datorā, un tas atspoguļojas arī iesniegto ierakstu skaitā,” apstiprina “ZM” žūrijas priekšsēdētājs, mūzikas kritiķis un arī mūziķis Jānis Žilde, kurš žūrijas vadoņa godam izraudzīts jau otro gadu. Par studijām viņam pilnībā jāpiekrīt, vai tas ir labi - tas jau ir cits jautājums. Jāpiebilst, ka žūriju veido 40 mūzikas nozares profesionāļi, tajā skaitā muzikologi, mūzikas kritiķi, žurnālisti, radio programmu veidotāji, kuri ierakstus vērtēja 20 dažādās kategorijās.
Nav apstrīdams, ka arī 2023. gadā latvju mūzikā dominējis hiphops, taču albumu jomā tas nav tik ļoti jūtams - protams, līdz brīdim, kamēr netiks sākts vētīt straumētāko ierakstu kategoriju, kur droši vien līdzās reperiem vēl būs spējis izdzīvot viens vienīgs “Brāl’, ar dzīvi nekaulē”... “Pieaudzis elektroniskās mūzikas īpatsvars, šogad iesniegti 14 albumi. Bagātīgs ierakstu birums ir arī apvienotajā džeza, fanka un soulmūzikas kategorijā. Vēl viena tendence - samazinās izdoto un iesniegto šlāgermūzikas ierakstu skaits, varam runāt par šā žanra norietu Latvijas mūzikā. Laiks, kad milzīgās tirāžās gan kasetēs, gan kompaktdiskos tika izdotas dažādas šlāgermūzikas izlases, ir pagātnē,” vērtē Jānis Žilde, taču te gan viņš diemžēl/laikam uzdevis vēlamo par esošo. Šlāgeris latvju zemē joprojām ne tuvu nevaid miris, par ko var pārliecināties “Latvijas Sirdsdziesmas” aptaujā, pilsētu gadatirgos, zaļumballēs u.c.
“Zelta mikrofona” nominanti jeb katras nominācijas Top 5 tiks izziņoti 17. janvārī. Lielākais iesniegto albumu skaits šogad ir popa, kā arī apvienotajā roka un metālmūzikas kategorijā - pa 20. Kā jau bija gaidāms, sīva sāncensība notiks hiphopa nominācijā, kurai iesniegti 18 albumi. Tikpat albumu ir arī starpžanru un instrumentālās mūzikas kategorijā, taču to pie konkrētas stilistikas pieskaitīt nevarētu, jo bieži vien tajā tiek savietots tas, ko nevienā citā žanrā nekādi neiedabūt.
Kā jau minēts, pēdējos gados pieaug elektroniskās mūzikas kategorijā iesniegto albumu skaits (šogad - 14), kā arī džeza un fanka (šogad tiem oficiāli pielaulāts arī souls) albumu saimniecībā (15), bet vismaz pēdējais nav pārsteigums - par to gādā apgriezienus uzņēmusī Mareka Amerika džeza plašu izdevniecība “Jersika Records”. Šoreiz pliekanāka izskatās indī un alternatīvās mūzikas joma, turklāt diemžēl nevis raugoties no kvantitātes (15 albumi), bet gan kvalitātes viedokļa. Savukārt jau pieminētā kantri un šlāgermūzikas albumu kategorija - 12 albumi nemaz nav tik peļami, turklāt lielākā daļa no tiem iesniegti taustāmā CD formātā. Tad jau bēdīgāk klājas tautas vai pasaules mūzikas nominācijai, kas var palepoties tikai ar 11 albumiem.
Protams, “ZM” iesniegti ne visi izdotie ieraksti (it īpaši klasiskās mūzikas nominācijā). Pavirši uzmetot aci, nākas konstatēt, ka vērtēšanas dzirnām nav deleģēti tādi spēcīgi ieraksti kā “Les Attitudes Spectrales” albums “Songs For No One”, “Deodium” metāldarbs “Maldupe”, arī “Next To Zero” izdevums “More Power” un ropažnieku “Fool On Parade” albums “Human Reaction”. Harismātiskās Būū “Melnā maģija” laikam nepavilka līdz nolikumā paredzētajam EP dziesmu skaitam, Diona savu “Marioneti” iesniegusi tikai debijai, savukārt “Bermudu divstūris” laikam noguris no žūrijas neatsaucības un savu “Nogurstam septiņos cēlienos” nav iesniedzis. Gan jau ir arī citi.
Interesanti notikumi vērojami arī “ZM” aizkulisēs. Pērn no vairākiem mūzikas industrijas pārstāvjiem tika dzirdēta kurnēšana, ka kategorijām pievienota balva arī straumētākajam ierakstam, kas diezgan droši draudēja ar kāpšanu uz skatuves kādam no dauzonīgās hiphopa pasaules. Rīkotājiem vēl paveicās, ka “mikrofonu” šajā nominācijā saņēma “Bermudu divstūris” ar “Apvedceļu”, un viņiem atliek vien nolikt cerību svecīti, lai šogad tie būtu, piemēram, “Singapūras satīns” nevis kaut kas industrijai un it īpaši TV tiešraidei daudz draudīgāks.
Savukārt šogad vēl lielāku neizpratni izsaukušas “ZM” rīkotāju dīvainās aktivitātes sociālo tīklu platformās - spēlēšanās “storijos” ar it kā “TikTok” uzlauzto un nozagto kontu tik nopietnam pasākumam ar tā producenti Elitu Mīlgrāvi priekšgalā izskatījās, maigi izsakoties, glupi...
Pirms pāris nedēļām “Zelta mikrofona '24” rīkotāji negaidīti paziņoja par ceremonijas norises vietas maiņu: jau izsludinātais 14. februāris un Ķīpsalas halle pārtapa par 8. martu un “ATTA Centre” Krasta ielā. “ZM” savā norises plūdumā šķita stabils un nesatricināms kā zviedru banka, un savulaik ceremonijai bija teju vai stacionāra mājvieta (Dailes teātris), bet te tāds “nolēciens”... Kā iemesls minēts “ņemot vērā ekonomisko situāciju un tās ietekmi uz pasākuma finansējumu”. Protams, visi, kas jau bija nopirkuši biļetes uz Ķīpsalas halli, var pasākumu apmeklēt “ATTA” centrā vai arī atgriezt biļetes un saņemt atpakaļ naudu, tomēr reputācijai tas par labu nenāk.
“Šis ir bijis sarežģīts gads it visiem - pēc apstākļu rūpīgas izvērtēšanas nolēmām mainīt “Zelta mikrofona '24” norises vietu uz mazāka apmēra telpām. Dažkārt laikus pasperts solis atpakaļ nozīmē lielu lēcienu uz priekšu nākotnē,” uzsver “Zelta mikrofona” ilggadējā producente Elita Mīlgrāve.
