Pēc tik skaisti un skaļi izskanējušajiem dziesmu svētkiem, šķiet, vismaz vēl uz kādu laiku koru un tautas mūzika būs uz viļņa. Līdz ar to jādomā, ka šīs nedēļas nogalē daudzi mūzikas cienītāji varētu mainīt plānus un izvēlēties apmeklēt nevis “Positivus Festival” (vai alternatīvo “Ziloni”, vai smagmūzikas “Zāģi”), bet gan Valmiermuižas etnomūzikas festivālu.
Par Valmiermuižas etnomūzikas festivāla gaisotni nevajadzētu uztraukties - pat pagājušajā gadā, kad laika apstākļu raksturošanai prasījās pēc kāda biezāka vārda, turklāt svešvalodā, viss vienalga noritēja apbrīnojami pozitīvi: divas skatuves ar labu un kvalitatīvu mūziku, dažādas aktivitātes, tirdziņš, atpūtas zona un uguns skulptūra pusnaktī bonusā. Gan šogad būs tāpat.
Šogad festivālam dota devīze “Pretstati pievelkas”. “Statiskums un kustība, zeme un gaiss, tradicionālais un mūsdienīgais, trauslais un spēcīgais - pretstati nevis kā nesamierināmi kontrasti, bet gan kā iespēja piešķirt dzīvei krāsas, daudzveidību un jēgu gan mākslā un arhitektūrā, gan kulinārijā, ainavā un cilvēku attiecībās,” - tā tiek pieteikts pasākums. Valmiermuižas etnomūzikas festivāls pilnīgi pamatoti tiek reklamēts kā vērienīgākais etnomūzikas notikums Latvijā - viens no retajiem ikgadējiem notikumiem, kurā galvenais uzsvars ir latviešu tradicionālās kultūras ievietošana gan mūsdienīgā, gan arī pasaules mūzikas kontekstā. “Festivāla galvenais vēstījums ir par dzīves kvalitāti, kura ir panākama, dzīvojot un svinot saskaņā ar savu vidi - gan ar vietējo, dabīgo vidi, gan kultūrvidi un mūziku, no kuras iespējams smelties iedvesmu mūsdienīgam, atvērtam un gaumīgam dzīvesveidam.”
Nu labi, tik tālu proza, bet kas tad būs skatāms un klausāms Valmieras pievārtē? Sestdien, 15. jūlijā, uz divām skatuvēm kāps tādi etnomūzikas pārstāvji kā mūsu pašu “Jauno Jāņu orķestris”, “Jakob Noiman Festival Band”, Kārlis Rudra Jirgens un “Rāva”, sāmu tradicionālās dziedāšanas caurvītais un džeziski tumšais Torgeira Vasvika (viņš apvieno sāmu joiku dziedāšanu ar rezonējošu rīkles dziedājumu) kolektīvs no Norvēģijas, par “slāvu “Sepultura”” dažkārt dēvētā ukraiņu folkgrupa “Joryj Kloc” un karstasinīgā tarantellas grupa“Canzoniere Grecanico Salentino” no Itālijas. Izturīgākajiem naktī pēc dzīvās mūzikas programmas - etnodisko duets Dīvs Reiznieks un Kaspars Zaviļeiskis ar savu iecienītāko pasaules mūziku līdz pēdējam dancotājam.
Festivāla teritorijas centrālais objekts - spāņu mākslinieka Jordi NN uguns skulptūra“Pretstati pievelkas - pievilkšanās spēks”, kas taps sadarbībā ar cirka māksliniekiem Alekseju Smolovu un Lizeti Volku, kā arī mūziķi Staņislavu Judinu.
No “importa” jāizceļ globālās mūzikas zvaigznes “Canzoniere Grecanico Salentino” (CGS), kas pēc pāris gadiem atzīmēs savu 50 gadu jubileju. “CGS māca, kā lokālu mūziku pārvērst globālā zīmolā,” savulaik rakstījis britu laikraksts “The Guardian”.
CGS ir Itālijas vadošais un ilglaicīgākais tradicionālās mūzikas ansamblis, kas dibināts 1975. gadā Salento. Septiņu mūziķu un dejotājas apvienība, kuru vada vijolnieks un perkusionists Mauro Durante, izdevuši ap diviem desmitiem albumu un koncertējuši visā pasaulē. “Canzoniere Grecanico Salentino” tulkojumā nozīmē “Salento grieķu dziesmugrāmata”, kas norāda uz grieķu saknēm grupas dzimtajā Apūlijas reģionā un mūsdienu grieķu valodai radniecīgā grekaniko jeb griko dialekta lietojumu. Grupas muzikālajai attīstībai nozīmīga ir arī regulāra sadarbība ar citām globālās mūzikas zvaigznēm (Ballake Sissoko, Ibrahim Maalouf, Piers Faccini), laikmetīgās mūzikas komponistiem (Ludoviko Einaudi) un arī brīvdomātājiem no populārās mūzikas vides (Stjuarts Kouplends no “The Police”). Pirms pieciem gadiem CGS saņēma vienu no prestižākajiem globālās mūzikas apbalvojumiem - britu izdevuma “Songlines” balvu kā pasaules labākā grupa. “CGS priekšnesumi ir dzīvas eksplozijas: pilni enerģijas, kaisles, ritmu un mistērijas, tie savieno pagātni ar mūsdienām, atdzimstot senajai leģendai par tarantellu, kuru Salento pazīst ar nosaukumu “pizzica”,” - tā tiek raksturota šī apvienība.
Un vēl - dienas vidū turpat uz Mazās skatuves notiks CGS tarantellas meistarklase. Jāpiebilst, ka tarantella ir strauja, transam līdzīga deja, kura varot dziedēt no indīgā zirnekļa tarantula koduma (tā vēsta leģenda). Dejas dzimtene ir Itālijas dienvidi - ostas pilsēta Taranto vietā, kur sākas “zābaka papēdis”. Pastāv viedoklis, ka šī deja līdz mūsdienām atceļojusi no dziļas senatnes, no laikiem, kad Senajā Romā vēl tika piekopts vīna dieva Dionīsa kults. “Romas Senāts bakhanāliju rituālus strikti ierobežoja, un deja nonāca pagrīdē, atkal piedzīvojot atdzimšanu kā tarantula koduma upuru ārkārtas terapija. Deja ir strauja, ugunīga, un, ja ne zirnekļa indi, tad drūmas domas izpurina kā likts!” Meistarklasi pasniegs CGS dejotāja Silvija Perone, kura arī īsumā pastāstīs par šīs dejas vēsturi un nozīmi.
Tiesa, daudzi etnomūzikas festivālu izvēlas apmeklēt tāpēc, lai dzirdētu nevis kādas ārzemju slavenības, bet pašmāju grandus - pērn to lomā bija “Auļi”, bet šogad tas būs „Jauno Jāņu orķestris”, kas sola atrādīt arī kādus jaunumus. “Valmiermuižas etnomūzikas festivālam gatavojam gan “Jauno Jāņu orķestra” labi zināmo dziesmu kamolīti, gan mazāk dzirdētu mūziku. Turpinot lidot uz dziesmu svētku viļņa, esam domājuši par to, lai koncertā varētu arī kārtīgi izdejoties un satikties, uzsmaidot viens otram,” stāsta JJO balss Juris Kaukulis. Rudenī grupa izdos jaunu deju dziesmu albumu, no kura klausītājiem jau atskaņojuši dziesmu “Kur palika muzikanti”, kas būs dzirdama arī Valmiermuižā.
“Novērojumi rāda, ka arvien biežāk cilvēki atgriežas pie savas kultūras saknēm un dabas, meklē autentiskas pieredzes, īstumu, tajā skaitā mūzikā. Etnomūzika to piedāvā, aizraujot ar valodu, instrumentu un mūzikas daudzveidību. Turklāt etnomūzika ir dzīva - tā sader ar jebkuru citu žanru, piemēram, roku, ko dzirdam JJO sniegumā. Mums tepat blakus, Eiropā, ir liela etnomūzikas dažādība un daudzi muzicēšanas veidi, par kuriem nemaz nenojaušam un kas bieži vien nāk kā pārsteigums un atklājums. Arī Valmiermuižas etnomūzikas festivālā būs pārsteigumi un atklājumi,” rezumē festivāla rīkotāja, Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna.
