5.lapa
Sestdien, 4. martā, plkst. 13.00 Mākslas galerijā “Durvis” (Brīvības laukumā 21, Tukumā) tiks atklāta mākslinieka Jāņa Kaprāļa 110 gadu jubilejas gleznu un Madaras Atiķes svēpētās keramikas izstādi.
Jauns ieguvums pagājušā gadsimta Latvijas glezniecības kontekstā ir nesen atrastie mākslinieka Jāņa Kaprāļa darbi, kas citādi būtu palikuši nepamanīti un aizmirsti. Par gleznotāja un grafiķa daiļradi no jauna likusi domāt jaunatklātā privātkolekcija, kas nonākusi mantojumā Madaram Kukšam. Organizējot šo izstādi Mākslas galerijā “Durvis”, ikviens interesents aicināts iepazīt mākslinieku Jāni Kaprāli un vēl pagaidām maz zināmo viņa daiļradi.
Jānis Kaprālis (1913-1978) bijis kurzemnieks, dzimis zemnieku ģimenē Tukuma novadā. Galvenokārt darbojies glezniecībā, pārstāv latviešu glezniecības klasisko skolu - reālists. Gleznojis eļļas tehnikā, bijis daudzpusīgs mākslinieks, arī kā grafiķis, akvarelists. Strādājis dažādos žanros - ainava, klusā daba, portreti. Attēlojis Latvijas dabas ainavas visos gadalaikos - ziedošos dārzus pavasara ziedonī, rudens lapu krāšņumā un arī ziedus. Patika gleznot dabā, sajūtot ievu, ābeļu un ceriņu ziedēšanu. Radošās dzīves laikā izmantojis glezniecībā dažādas tehnikas un stilus, nebaidījies eksperimentēt. Uzsācis mācības Latvijas Mākslas akadēmijā (1934) un bijis tās students līdz 1944. gadam. Otrā pasaules kara laikā Kaprālis bēgļu gaitās nonācis Vācijā, kur arestēts un kopā ar vācu karagūstekņiem ieslodzīts filtrācijas nometnē. Vēlāk atbrīvots, taču ar iedragātu veselību. Lai arī apcietinājums bijis nepamatots, Jāni Kaprāli neuzņem mākslinieku savienībā un liedz viņam iespēju piedalīties izstādēs. Taču mākslinieku vidē viņam ir draugi un domubiedri - Valdis Kalnroze, Jānis Pauļuks un Alfejs Bromults. Vairākus gadus strādājis izdevniecībā “Liesma”, pēc tam bijis mākslinieks ilustrators “Zvaigznē”. Mākslinieks savu iedvesmu un talantu veltīja arī tam, lai ilustrētu neredzīgiem bērniem piemērotas pasaku un mācību grāmatas. Personīgā un vienīgā izstāde ir bijusi Krimā, Aluštā (1964), kur mākslinieks atradies sanatorijā. Šī perioda darbi izceļas ar neparastu, dienvidniecisku kolorītu. Piedalījies arī grupas izstādē Cēsīs (1971).
Līdzās mākslinieka Jāņa Kaprāļa darbiem Mākslas galerijā “Durvis” apskatāmas arī dizaineres, keramiķes Madaras Atiķes darbi. Viņa ir viena no nedaudzajām šā amata meistarēm, kas traukus veido pēc sentēvu tehnoloģijas. Viņas darbnīcā “Saules ceplis” Kuldīgas novada Padures pagasta “Medulājos”" top spēka trauki. Par mālu Madara saka: “Māls ir tik fantastisks. Tajā ir dzīvības enerģija, un, ar to darbojoties, dvēsele gavilē”.
Madara nestrādā ar podnieka virpu, viņas darbi top rokām, lipinot māla strēmeli pie strēmeles, kas apdedzināti bedres tipa atklātā uguns ceplī. Trauku forma veidota ar koka karoti, bet ar sudraba karoti māls tiek nogludināts, tam aizverot poras, iegūstot glazūrai līdzīgu spīdumu. Madara uzsver, ka darbs nav padarāms ātri, tas ir ilgstošs, turklāt veicams rāmi un bez steigas. Viņa vada arī meistarklases un ierāda pamatiemaņas ikvienam interesentam. Meistare ieguvusi trīs augstākās izglītības (pedagoģisko, datordizaineres un keramiķes), un mācības turpina vēl arī citās jomās. “Visu laiku augu un pilnveidojos. Apgūstu pirtnieces zinības, kas patiesībā ikdienā noderētu ikvienam. Bez māla trauku veidošanas meistarklasēm, mācu veidot arī puzurus. Vēl esmu iegrimusi māla rotu gatavošanas burvībā. Bet vasarā pļavā vācu augus.”
Madarai ir īpašas attiecības ar Cepļa kungu, tā viņa to dēvē. Vērā tiek ņemtas tā vajadzības, vēlmes. Ceplis gaidot visus saulgriežus, jo tās esot viņa darbdienas. “Svarīgākais procesā ir patiesie nodomi, ko darbā ieliec. Un tas pastiprinās saulgriežu laikā, jo tad visuma portāls ir vaļā. Rokās sadodas dabas stihijas: Dieviņš, Zemes māmiņa, uguns, ūdens. Saulgriežos pusnaktī eju ārā un norunāju tautas vai spēka dziesmu, rodas enerģijas gūzma. Izņemot no cepļa traukus, jūtu, ka tie ir dzīvības spēka trauki. Man svarīga ir latviskā dzīvesziņa, tā māca, kā sevi nosargāt un uzturēt garīgā tīrībā,” saka keramiķe.
Mākslinieku darbi ikvienam interesentam apskatāmi Mākslas galerijā “Durvis” līdz 13. aprīlim. Ieeja bez maksas.
