Ja ņem vērā Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons ‘23” pasniegšanas ceremonijā iegūto galveno godalgu skaitu, tad par pagājušā gada izcilniekiem pilnīgi pamatoti dēvējami Jānis Šipkēvics jeb Shipsea un Dons. Nedaudz negaidīti pie diviem “mikrofoniem” tika arī jauniņā Vultura.
Sarkanie paklāji, krāšņi tērpi, svinīga atmosfēra - pēc ilgiem laikiem ar skatītāju līdzdalību notikušais “Zelta mikrofons” Ķīpsalas izstāžu centrā tomēr bija mazliet citādāks, it kā vizuāli spožāks nekā iepriekšējo gadu pasākumi.
Lai gan “mikrofoni” tika pasniegti 20 nominācijās, par galveno tiek uzskatīta “Gada albums”, un šajā kategorijā triumfēja Shipsea garadarbs “Apgaismo mani”. Gluži loģiski, ka šis albums tika atzīts par labāko arī popmūzikas nominācijā, tikai dīvaini, ka aiz tā otrajā vietā ierindojās Krisa Noa minialbums “Red Lights”, nevis daudz pilnasinīgākie Martas, “Sudden Lights” un “The Sound Poets” lieldarbi.
Savukārt Dona hits “Tavs pieskāriens” pilnīgi objektīvi var saukties par 2022. gada dziesmu, jo tā par tādu tika atzīta gan žūrijas vērtējumā, gan nominācijā “Radio hits” (tātad visvairāk atskaņotā). Kategorijā “Līdz 18” jeb “Straumētākais ieraksts” gan uzvaras lauri tika “Bermudu divstūra” un “Apvedceļa” kopdarbam “Brāl’, ar dzīvi nekaulē”, taču tā lielākoties atspoguļo jaunākās klausītāju auditorijas paradumus mūzikas lietošanā. Tiesa, par nominācijas “Gada dziesma” lietderību ir vērts aizdomāties, jo dziesmu izvērtēšanu gan labāk atstāt balsotāju ziņā, turklāt tas, ka žūrija no vērtēšanai iesniegtajām 111 dziesmām kā vienu no kvalitatīvākajām Top 5 bija ievietojusi grupas “Citi zēni” draisko “Cita štuka”, arī ne par ko labu neliecina…
Par citām prestižākajām nominācijām. Par hiphopa karali kronējams rolands če (otrais palika Arturs Skutelis, bet pēc tam trijnieks Zeļģa, Wiesuļa un Fiņķa & “Pragaii” izskatā) - ja viņa “Visurgājējs” netiktu atzīts par “Gada hiphopa albumu”, tad žūrija būtu jānosūta spaidu darbos uz vecu un noputējušu magnetofona lenšu noliktavu.
Arī “Tautumeitu” uzvara tautas vai pasaules mūzikas kategorijā ir pelnīta, lai gan te rezultātu tik droši nevarēja prognozēt, jo meitenēm pretiniekos bija nopietni vārdi - “Auļi” ar “jānīšu sitamo albumu” (viņi palika otrie), leģendārie “Skandinieki”, pavisam un noteikti pēdējais Haralda Sīmaņa darbs, Latvijas-Ukrainas kopprojekts “Shakima Trio” u.c.
Lielākais pārsteigums tika fiksēts roka un metālmūzikas apvienotajā nominācijā, kur par labākajiem negaidīti tika atzīti “Bēdu brāļi”. Lai gan par viņiem tika dzirdētas ļoti labas atsauksmes no prominentiem mūzikas industrijas pārstāvjiem, neticējās, ka viņi vinnēs “Dzelzs vilku” - laikam jau “vilkiem” netika piedota skanējuma komercializēšana ar elektronikas palīdzību. Pēc apskatnieka domām, “Bēdu brāļi” uzvarēja, jo piedāvāja svaigāku un neierastāku skanējumu par citiem nominantiem, tomēr viņu gadījums atsauc atmiņā pirms dažiem gadiem piedzīvoto grupas “Velns viņu zin” triumfu, kam nebija turpinājuma.
Ja par pārsteigumiem, tad vēl jāpiemin arī savulaik ļoti kupli pārstāvētā kantri vai šlāgeru mūzikas nominācija, kas šoreiz knapi spēja pielasīt tikai sešus ierakstus - “Vintāža” ar savām latviešu estrādes mūzikas piezīmēm apspēlēja pat Mārtiņu Kanteru ar Raimonda Paula dziesmām, bet tas, ka Maestro varētu nevinnēt šlāgermūzikas nomināciju (tāpat kā pirms daudziem gadu desmitiem “Mikrofona” aptauju), vēl nesen būtu šķitis kaut kas absolūti neiespējams. Starp citu, Raimonds Pauls un “Latvian Radio Big Band” palika otrie arī labākā džeza vai fanka mūzikas albuma kategorijā, taču tas ir cits stāsts - grupas “Lupa” profesionālais ieraksts, iespējams, bija pelnījis pat “Gada albuma” titulu, un vismaz apskatnieka vērtējumā tas tieši tur tika arī ierindots.
Nobeigumā jāatzīmē divas nominācijas, kurās uzvarēja latvju mūzikas jaunā viļņa pārstāves. Pēdējos gados jau ierasts, ka ļoti sīva cīņa ar grūti prognozējamo iznākumu notiek indī un alternatīvās mūzikas nominācijā, un prieks, ka te par labāko atzīts suģestējošās Keitijas Bārbales “Akmens dievs”, aiz sevis atstājot gan “Sigmu” (otrā vieta), gan meistarīgo Jāni Ruņģi, gan neapšaubāmi spēcīgos “Perestroikas” un “The Bad Tones” ierakstus. Savukārt elektroniskās vai deju mūzikas kategorijā tieši šogad tika iesniegts nepieredzēti liels pieteikumu skaits, un finiša taisnē Vultura tomēr apsteidza Elizabeti Balčus.
Un tieši Vultura tika arī pie gada debitantes “mikrofona”, par ko divkārši liels prieks. Jādomā, ka šajā nominācijā viņai sīvāko konkurenci radīja jau minētā Keitija (vēl varbūt arī Zeļģis un “Perestroika”). Abas ir ļoti talantīgas un perspektīvas mūziķes, taču Vulturai šī uzvara tiešām daudz nozīmēs un stimulēs aktīvi darboties tālāk, kamēr Keitija, to saņemot, droši vien tikai paraustītu plecus, pateiktu kādu pieklājības standartfrāzi un atstutētu ar to skapja durvis…
Eksperimentālās elektroniskās mūzikas pārstāve, dziesmu autore un producente Vultura jeb Annija Tīna Kukuka ir 22 gadus veca meitene no Rīgas, kura šobrīd dzīvo Ādažos. Pērn izdotais viņas debijas albums “Not Your Typical Fairytale” nudien bija kā svaiga gaisa malks latvju hiphopa un ierindas popa pārsātinātajā mūzikas pasaulē, un prieks, ka tagad to pamanīs vēl plašāka auditorijai. “Uzskatu, ka elektroniskā mūzika Latvijā nedaudz pabīdīta malā, tādēļ vēlējos atgādināt, ka industrijā nepieciešams arī miksēt žanrus kopā un eksperimentēt,” pēc albuma iznākšanas pauda Vultura. Līdz šim viņa bijusi bieža viešņa “Pieci.lv” un arī “Radio NABA” apcirkņos (iekļuvusi Top 10 rotācijā ar singliem “Fairytale” un “Call 111-444”), atzīmējusies arī “Radio SWH“ ēterā (ar skaņdarbu “Easy”), bet pagājušā gada nogalē Vultura laida apritē arī singlu latviski - “Noliec ziedus”, kuram nupat, nupat laists klajā arī drosmīgs un vizuāli pievilcīgs videoklips. Savas kompozīcijas Annija Tīna rada kopā ar producentu Mark1Records (Marks Poikāns), kurš, cita starpā, ir producējis arī repera Kurta ar “mikrofonu” godalgoto albumu “Laikā”. Arī “Not Your Typical Fairytale” izdevējs ir Mark1Records.
Kas tad vēl? Ak, jā - arī “Prāta vētra” tika pie “mikrofona”! Par savu koncertu Mežaparka Lielajā estrādē citāds iznākums koncertieraksta nominācijā nemaz nedrīkstēja būt. Tātad viss kārtībā, zemeslode turpina griezties, saule joprojām lec austrumos, un Latvijas mūzikas industrija ar labi padarīta darba sajūtu turpina 2023. gadu.
