***
Sestdien, 18. februārī, pulksten 13.00 Likteņdārza jaunajā Saieta namā uz sarunu par latviešu mākslas aktualitātēm aicina mākslas vēsturnieks, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālists, gleznotājs, vairāku grāmatu autors, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, sabiedriskais darbinieks un ilggadējais (1976-2018) Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis (attēlā).
Diskusijas ar klātesošajiem vadīs mākslas zinātniece Ginta Gerharde - Upeniece. Sarunu tēmas skars gan Latvijas mākslas vēsturiskās vērtības, gan Imanta Lancmaņa pieredzi, vadot nozīmīgo Latvijas vērtību glabātāju - Rundāles pili, kā arī šobrīd Latvijas Nacionālā mākslas muzejā skatāmo mākslas eksperta vērienīgo izstādi “Imanta Lancmaņa māksla”. Savu daiļradi Imants Lancmanis dēvē par konceptuālo romantismu.
Pasākums būs jau trešais sarunu cikla “Tikšanās ar personībām” ietvaros. Tie apmeklējami bez maksas.
Bet, tuvojoties Imanta Lancmaņa personālizstādes noslēgumam, piektdien, 17. februārī, pulksten 15.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) aicina uz gleznotāja jaunradīto darbu atklāšanas pasākumu. Izstādē “Imanta Lancmaņa māksla”" kopš tās atklāšanas pērnā gada novembrī eksponēti divi tukši rāmji. Pēdējo mēnešu laikā mākslinieks, intensīvi turpinot strādāt ar tēmu “Nāves deja”, ir uzgleznojis jaunus darbus, kas drīz tiks ievietoti rāmjos un prezentēti sabiedrībai.
Ekspozīciju papildinās divas gleznas - “Strēļu nāvessoda priekšvakars: cars Pēteris I pārdomās pie pilsētas mūra 1698. gada 20. oktobrī (Nāves deja III)” un “Strēļu nāvessoda nakts: cara Pētera I sliktais sapnis par 1698. gada 21. oktobri (Nāves deja IV)”.
Nāve ir atskaites punkts katram cilvēkam, bet kopš pandēmija un karš ik dienu paņem jaunas dzīvības, cilvēku dejas ar Nāvi kļūst arvien biežākas, tām notiekot gan reālajā dzīvē, gan iedomās. Ir cilvēki, kurus nāve apskaidrojusi un darījusi par varoņiem, bet ir arī tādi, kam miljoni cilvēku kaislīgi vēl drīzu nāvi.
Pats Imants Lancmanis, raksturojot sadaļā “Nāves deja” redzamās kompozīcijas, atzīmē, ka “nāves neizbēgamība veido cilvēku dzīves ārējo rāmi. Tomēr dzīve var pārtrūkt arī varmācīgi. Slepkavības, kari, revolūcijas, epidēmijas un pašnāvības spēj mainīt gan atsevišķu cilvēku, gan veselu tautu likteņus. Nāve mūsdienās izvazāta pa neskaitāmām filmām, pieradinot skatītājus pie tā, ka cilvēka bojāeja ir aizraujošs notikums, un liekot aizmirst par cilvēka nemirstīgās dvēseles izgaišanu.”
“1698. gada augustā, atrodoties Vīnē, Krievijas cars Pēteris I uzzināja par strēļu karaspēka sacelšanos Maskavā. Pārtraucis Eiropas ceļojumu, cars atgriezās Maskavā. Ap divtūkstoš strēļu tika publiski sodīti ar nāvi, nocērtot galvu vai pakarot; 21. un 23. oktobrī pie Maskavas pilsētas nocietinājumu mūra tika pakārti vairāk nekā četri simti dumpinieku. Nežēlīgo sodu iemesls - sacēlušies kareivji ne tikai atdzīvināja Pētera I bērnības atmiņas par pirmo strēļu dumpi 1682. gadā, cara acīs tie iemiesoja šķērsli viņa sapnim par jaunu, reformētu un eiropeisku Krieviju. Cara sapnis piepildījās, un Krievija patiesi nonāca Eiropā. Tas ilga tikai trīs gadu simtus: Pētera I 350. gadu jubileju iezīmēja Krievijas atgriešanās Āzijā. Strēļu asinsupuris kļuva veltīgs,” skaidro Imants Lancmanis, aprakstot jaunradīto gleznu saturu.
Tikšanās ar Imantu Lancmani un viņa stāstījums par jauno audeklu tapšanas procesu norisināsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē - 2. stāvā, kur tie svinīgi tiks atklāti publikai.
Vērienīgā izstāde “Imanta Lancmaņa māksla”, ko jau apmeklējuši vairāk nekā 50 000 cilvēku, apskatāma vēl līdz 26. februārim. Dalības maksa: ieejas biļete izstādē.
