Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” gaita uzņem apgriezienus – žūrija pirmajās neklātienēs sapulcēs jau uzsākusi iesniegto ierakstu grūto sašķirošanas pa žanriem darbiņu. Ir skaidrs, ka vērtējamā materiāla būs mazāk nekā pērn, turklāt arī konkurence prestižākajās un lielākajās nominācijās izskatās slābanāka.
Pēc pašreizējiem datiem, Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons” kopumā iesniegti 156 albumi (vēl pāris gaida savu apstiprināšanu pieteikumu skaitā), kas tomēr ir mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad vērtēšanai tika piedāvāti 165 albumi. Arī citās kategorijās iesniegumu skaits ir mazāks: 111 videoklipi (pērn - 134), 110 dziesmas (149) un tikai 7 koncertieraksti (20), bet kārotāju uz “Gada debijas” titulu gan ir mazliet vairāk - 45 pret pagājušā gada 37. Par ko tas viss liecina? Ne par ko, ir “iemesli, kurus nevaram ietekmēt” - tā to žūrijas pirmajā sapulcē komentēja “Zelta mikrofona” producente Elita Mīlgrāve.
Albumu kategorijās iesniegtajiem ierakstiem bagātākās būs roka vai metāla, hiphopa, popa, indī vai alternatīvās, džeza vai fanka un elektroniskās vai deju mūzikas nominācijas, kurās katrā par “mikrofoniem” sacentīsies 16-19 darbu. Kā tad ar šlāgeriem? Aizmirstiet, šlāgeristiem nav laika rakstīt albumus, viņiem jābraukā pa ballēm un korporatīvajiem pasākumiem, naudu pelnot - tikai seši albumi… Taču, neskatoties uz skaitliski apjomīgajām nominācijām, dažās no tām konkurence uz galveno balvu izskatās vāja. Piemēram, roka vai metāla kategorijā “dzelzs vilkiem” neredz konkurentu. “Mattergy”, “Have No Heroes”, “Four Minute Man”, “Sever”, “Quickstrike”? Piedodiet, bet diez vai.
Tas pats attiecas uz popu, kur galvenais favorīts būs Shipsea. Protams, ļoti labi albumi ir arī Krisam Noa (tiesa, tikai EP), “Sudden Lights” un “The Sound Poets”, arī Martai, bet Jāņa Šipkēvica juniora darbs tomēr izskatās pārāks. Savukārt hiphopa kategorijā apskatnieks vispār paspiestu pārējiem roku par piedalīšanos un jau izsniegtu statueti rolandam če un viņa “Visurgājējam”, taču šajā žanrā zinošāki ļaudis varbūt īpašāk atzīmēs Wiesuli, Kaizeru, Odu, Zeļģi, Arturu Skuteli vai kādu citu. Koncertierakstā “Prāta vētras” dominancei vispār neredz kaut attālus izaicinātājus, tomēr, protams, ir nominācijas, kurās cīņa par apzeltīto statueti gaidāma krietni sīvāka.
Pirmajā vērtētāju sapulcē ievada darbiņš bija žūrijas priekšsēdētāja izvēlēšanās - par to kļuva mūziķis un mūzikas žurnālists (vai otrādi) Jānis Žilde, kurš šajā postenī nomainīja Lienu Edvardsu (exGrīna), Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektori. “Kamēr es šo [tehniskās problēmas] risinu, saku, ka piekrītu,” ņemot vērā to, ka sapulce risinājās “zoom” vidē, tik amizanta bija jaunā žūrijas priekšsēdētāja svinīgā uzruna.
Šoreiz žūrijas pirmais sapulces raunds bija smagāks nekā jebkad iepriekš un ilga vairāk nekā divarpus stundas. Jāsaka, ka šogad daži mūziķi izcēlušies ar radošās domas lidojumu, piemēram, par albumu mēģinot pasludināt četru dziesmu ierakstu ar kopējo garumu 12 minūtes... Vai “Singapūras satīns” - pērn grupas izdotais un “ZM” jau iesniegtais albums “Stonks” šogad papildināts ar diviem jauniem gabaliem un divām jau dzirdētu gabalu jaunām versijām, nosaukts par “Luksus Stonks”, izdots tā saucamajā “deluxe” versijā un iesniegts vērtēšanai atkal. Lielākie brīnumi, kā ierasts, valda debitantu kategorijā, kur līdzās “zaļiem gurķiem” sevi pierādīt vēlējušās arī formācijas, par kurām oficiālajos datos lasāms, ka tās dibinātas 1975. gadā, bet pirmais albums izdots jau 2010. gadā… Lai gan “ZM” nolikumā ir rakstīts, ka “kategorijas mērķis ir izcelt aizvadītā gada veiksmīgāko jauno mākslinieku”, ik gadu uzrodas onkuļi un tantes, kuri pēc pārdesmit gadu ilgas darbošanās mūzikā izdevuši savu pirmo dziesmu apkopojumu vai kā debiju uzdod pirmo solodarbu vai sev absolūti neraksturīgā žanrā iznākušu albumu - nez, viņiem tiešām būtu prieks saņemt debitantu balvu, apspēlējot skolēnus un studentus? Protams, debijas jēdziens “ZM” kontekstā ir diezgan izplūdis, tāpēc žūrijas diskusijās kā piemērs tika minēta iespējamība, kas notiktu, ja debitantu nominācijai albumu iesniegtu Kaspars Roga, kurš būtu iespēlējis Pāna stabules…
Aizverot sapulces aizkulišu priekškaru, jāsaka, ka debitantu nominācijā būs ļoti nopietna konkurence, turklāt starp atšķirīgus žanrus pārstāvošiem jaunajiem mūziķiem: popa meitenes Grēta Grantiņa un Katrīna Bindere, elektroniskā Vultura, repa talants Wiesulis, nepieradinātā sava ceļa gājēja Keitija Bārbale, džezīgā Ezia, profesionālā “Perestroika” u.c. - būs no kā izvēlēties. Kamēr nav pieteicies Roga ar Pāna stabulēm… Savukārt par iesniegto albumu precīzāku sadalījumu pa žanriem žūrija vēl spriedīs līdz 16. decembrim. Pēc pieredzes var teikt, ka “WhatsApp” grupā ies karsti.
Mūziķiem interesantākie notikumi sāksies janvārī, kad tiks paziņots nomināciju Top 5, kas garantē atzīmēšanos TV un radio reklāmu pieteikumos un arī labāku ierakstu personīgajā CV. Kopsavilkums par šajā gadā latvju mūzikas nozarē paveikto jeb “Zelta mikrofonu” pasniegšanas ceremonija notiks 2023. gada 18. februārī Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā. Lai gan pasākums tiek pieteikts, ka “pirmoreiz ar skatītāju dalību”, tā gluži nav - arī Elita Mīlgrāve atzina, ka uz gada balvas desmit gadu jubileju “Arēnā Rīga” jau notika palielāks burziņš ar skatītāju dalību, bet “atskaņas nebija foršas, tomēr šoreiz atkal sadūšojāmies”. Jāatzīst, ka toreiz pasākums tiešām nelika sajusties kā svētkos, tomēr šoreiz viss liecina, ka būs daudz patīkamāk. Ķīpsalas halles plānojums paredz, ka zālē pie galdiņiem sēdēs nominanti un viņiem tuvie ļaudis, tāpat rezervētas ir vietas tribīnēs tieši pretī skatuvei, līdz ar to pārdošanā ir tikai trešdaļa no kopējā biļešu skaita jeb aptuveni 1600 biļešu.
Ja par novitātēm, tad no tālejošāku seku viedokļa pieminēt vajadzētu jauno nomināciju “Straumētākais ieraksts”, kurā tiks apbalvots 2022. gadā mūzikas straumēšanas vietnēs visvairāk klausītais Latvijas ieraksts. Nominācijas fokusā ir dziesma vai instrumentāls skaņdarbs, nevis albums kā kopums, savukārt datu monitoringu veiks “Ranger Computers” (Lielbritānija) sadarbībā ar lielākajiem straumēšanas un lejupielādes servisiem “Spotify”, “Apple Music”, “Deezer”, “Youtube” u.c. Tiesa, diemžēl vērā tiks ņemti mūzikas straumēšanas rezultāti Latvijas teritorijā, līdz ar to šeit nav gaidāmi tādi brīnumi kā mūzikas pētnieka Jāņa Daugavieša apkopotajā materiālā “Latvijas mūziķu Spotify Top 150”, kur pēc mēneša klausītāju kopējā skaita pirmais piecnieks oktobrī bija šāds - Tobu, Domenique Dumont, RudeLies, Platina un UrbanStep... Nez, cik daudzi zina šos izpildītājus?
Taču šī nominācija vienalga ir drosmīgs solis tumšajos un maz izpētītajos mūzikas straumēšanas biznesa džungļos. “Šķēpi par to tika lauzti pamatīgi, jo LaMPA noslēdza līgumu ar “reindžeriem” (britu “Ranger Computers” - aut.) uz trīs gadiem, bet tas tomēr ir maksas pakalpojums,” atzina Elita Mīlgrāve. “No nākamā gada katru nedēļu tiks publicēts [straumētāko dziesmu] Top 10, līdz ar to zināsim, kas notiek arī digitālajā vidē.”
