Šķiet, nav bijis tāda gada, kad šaurākā vai plašākā mērogā netiktu diskutēts par starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa nākotni un Latvijas dalību tajā. Šogad šīs diskusijas uzvirmojušas ar jaunu sparu, jo Eirovīzija piedzīvojusi daudzskaitlīgu valstu demaršu.
Ik pa laikam kāda valsts politisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ nolemj attiecīgo gadu Eirovīzijā izlaist, lai pēc laika atkal tajā atgrieztos. Jāatgādina, ka pat Itālija ilgus gadus deva priekšroku savam Sanremo festivālam un Eirovīzijas klēpī atgriezās tikai pirms dažiem gadiem. Nu ar relatīvi īsu laika nobīdi par lēmumu nepiedalīties 2023. gadā Liverpūlē notiekošajā konkursā paziņojušas četras valstis.
Pirmie šādu soli spēra melnkalnieši, to pamatojot ar līdzekļu trūkumu. “Papildus ievērojamajai reģistrācijas maksai, kā arī uzturēšanās izmaksām Apvienotajā Karalistē mēs saskārāmies ar sponsoru intereses trūkumu,” teikts Melnkalnes Valsts televīzijas un radio kompānija RTCG paziņojumā. Nākamie ardievas Eirovīzijai pamāja Ziemeļmaķedonija (raidsabiedrības MRT minētais oficiālais iemesls - paaugstinātā reģistrācijas maksa un enerģētiskā krīze), kā arī Bosnija un Hercegovina (viņi gan konkursā nav manīti jau piecus gadus). Savukārt bulgāri bija pavisam tieši un Eirovīzijas rīkotājiem neglaimojoši: Bulgārijas nacionālā raidorganizācija BNT paziņoja, ka “šis raidījums vairs neinteresē skatītājus” un tāpēc valsts principiālā dalība arī visos turpmākajos konkursos ir apšaubāma.
Eirovīzijas eksperts Edgars Bāliņš, kurš ilgu laiku sekojis šī konkursa norisēm “no ārpuses” (analizējot sociālajos tīklos rakstīto), bet pērn apguva to arī “no iekšpuses” (viņš bija oficiālais LTV preses pārstāvis, kurš “Citiem zēniem” devās līdzi uz Itāliju), gan bija gatavs derēt, ka konkursam “kurvīti” iedevušās valstis jau pēc gada vai dažiem būs atpakaļ. “Nav jau pirmā reize, kad kāds no Balkānu reģiona nepiedalās, tāpat arī bulgāri šajā ziņā ir “lēkātāji” uz konkursu un no tā, lai gan savulaik tajā ieguldīja ievērojamus līdzekļus. Katru gadu kāda valsts izlemj atkal piedalīties, cita - šoreiz atteikties, tā nav nekāda traģēdija. Piemēram, šogad atkal ir Čehija, taču jau vairākus gadus nepiedalās kaimiņos esošā Slovākija,” mierināja Edgars.
Viņš norādīja uz vēl kādu aspektu - relatīvi dārgajām uzturēšanās izmaksām Apvienotajā Karalistē: “Anglijā izmitināšanās vien izmaksā krietni dārgāk nekā, piemēram, Portugālē. Jāņem vērā, ka delegācijā var ietilpt pat 15 cilvēki, un, ja tiem visiem nepieciešams numuriņš uz mēnesi kaut kur pilsētas centrā, tad tās ir pamatīgas summas. Latvija parasti rezervē sev viesnīcu kādas stundas brauciena attālumā, taču citi droši vien grib dzīvot centrā vai tuvāk arēnai, kas ir krietni dārgāk.”
Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, visu valstu raidorganizācijas sedz dalības maksu, un katrai valstij šī summa atšķiras, taču konkrētu skaitli noskaidrot neizdevās. Aizkulisēs cirkulē 140 000 eiro - tik Latvijai kopumā esot izmaksājusi dalība šā gada konkursā. Šajā summā ietilpst dalības maksa, ceļa izdevumi, uzturēšanās konkursa norises vietā Itālijā u.c. tēriņi. Jāatgādina, ka šogad Eirovīzijā piedalījās atraktīvie, taču arī daudzskaitlīgie “Citi zēni” - kāds rātns soloizpildītājs pelēkos vadmalas svārkos ar flautisti piedevās droši vien izmaksātu lētāk… Ir gan arī monētas otra puse - no drošiem avotiem dzirdēts, ka LTV savējo balstīšanā nemaz tik ļoti netērējas, naudu promotēšanā, reklāmas braucienos, priekšnesumos utt. lielākoties atbilstoši savai rocībai iegulda paši mūziķi (tā tas bija arī Samantas Tīnas gadījumā), līdz ar to nav brīnums, ka Latvija mūždien kuļas pa pēdējām vietām - neko neieguldot, nav arī cerību sevi spilgti parādīt.
Šogad situācija ir pavisam īpatnēja, jo rīkotājvalstis it kā skaitās divas - gan Ukraina kā 2022. gada konkursa uzvarētāji, gan Lielbritānija kā viņu aizstājēji šī pasākuma organizēšanā. Primāri tas skarot palielināto dalībmaksu, lai gan īsti pamatojuma tam nav. Jebkurā gadījumā - Liverpūlei konkurentos bija vēl sešas citas valstis un arī 18 pilsētas pat pašu mājās, tāpēc nav izslēgts, ka virmošanos par “Eirovīzijas ‘2023” norisi radījuši arī atraidītie.
Aplūkojot “Eirovīzijas ‘2023” dalībvalstu sastāvu, jāsecina, ka Edgaram Bāliņam ir taisnība - vēl vairākas valstis “nolēkušas” no konkursa vilciena, par to skaļi nepaziņojot, bet citas ir atgriezušās. Eiropas Raidorganizāciju apvienība jeb EBU oficiāli informējusi, ka konkursā piedalīsies 37 valstis, tostarp Latvija, Lietuva un Igaunija.
Par Bulgāriju, Slovākiju, Bosniju un Hercegovinu, Ziemeļmaķedoniju un Melnkalni jau minēts - to dalībnieku sarakstā nav. Jau 2021. gadā no Eirovīzijas tika izsviesta Baltkrievija, kas šo konkursu izmantoja Aleksandra Lukašenko autoritatīvā režīma propagandai, bet 2022. gadā visiem saprotamu iemeslu dēļ tās (un krievu karakuģa) pēdās sekoja arī Krievija. Vēl pavisam nesen par iespējamo debiju konkursā ziņoja cita austrumu bloka lielvalsts Kazahstāna, tomēr dalībnieku sarakstā tās nav.
Dalībnieku listē nav arī Monako, lai gan 2021. gada novembrī tika ziņots, ka šīs valstiņas budžetā jau rezervēti līdzekļi dalībai 2023. gada konkursā - radušās problēmas ar jaunā TV kanāla “Monte-Carlo Riviera” izveidi, tāpēc Eirovīzija monegaskiem šobrīd nav prātā. Nav arī trīs citu pundurvalstiņu - Andoras, Luksemburgas un Lihtenšteinas. Andoras TV vadība paziņojusi, ka atgriešanās konkursā nav “tuvākā vai vidējā termiņa” plānos. Luksemburgas RTL jau iepriekš informēja, ka “vēlas koncentrēties uz ziņu pārraidēm, nevis muzikāla un izklaidējoša rakstura šoviem, kas kompānijai radītu tikai papildu finansiālo slogu”. Savukārt Lihtenšteina bija ieminējusies par savu iespējamo debiju Eirovīzijā, taču augustā vietējā telekompānija 1FLTV paziņoja, ka vairs nav izvirzījusi sev mērķos kļūt par EBU dalībvalsti, līdz ar to arī dalība konkursā tai vairs nešķiet saistoša. Par EBU locekli nav kļuvusi arī Kosova, tāpēc arī tai līdz Eirovīzijai jāuzgaida.
Kamēr daudzi lauž šķēpus par nepieciešamību Latvijai piedalīties šajā konkursā (šīs diskusijas ar apskaužamu regularitāti notiek katru gadu), Eirovīzijas vezums turpina ripot. LTV jau septembra beigās izsludināja dziesmu pieteikšanu autoru un dziesmu izpildītāju konkursam “Supernova”, kam laiks ir līdz 1. decembrim. Kā pastāstīja LTV Bērnu, jauniešu un izklaides raidījumu redakcijas vadītāja Agnese Štrause-Kubliņa, interese par dziesmu iesniegšanu ir, pat ļoti liela, taču pagaidām nav vērts izdarīt nekādus secinājumus par iespējamo dalībnieku skaitu, jo pierādījies, ka mūziķi (tāpat kā studenti…) savus garadarbus parasti iesniedz pēdējā nedēļā, pēdējā dienā un pat vēl pusnaktī pirms termiņa beigām. “Pieļauju, ka daudzi šobrīd pieslīpē savas dziesmas un gatavo tās iesniegšanai. Interese ir, konkursantu skaitā dzirdam aizvien jaunus vārdus,” apgalvoja LTV pārstāve.
““Supernova” ir lielākais Latvijas Televīzijas rīkotais konkurss, kura laureāti iegūst ceļazīmi uz Eirovīziju, kas māksliniekiem ir ne tikai fantastiska iespēja un neaizmirstams piedzīvojums, bet arī ļoti atbildīgs Latvijas pārstāvēšanas uzdevums,” saka A. Štrause-Kubliņa. “Lai arī nav vienas konkrētas Eirovīzijas uzvarētājdziesmas radīšanas formulas, novēlam mūziķiem radošu lidojumu un drosmi dziesmu pieteikšanā konkursam “Supernova”!”
Autoru un dziesmu izpildītāju iekļūšanu konkursa “Supernova” nākamajā kārtā (daudzu mūziķu dalības konkursā patiesajam iemeslam - tikšanai televīzijas pārraidēs) noteiks LTV žūrija, kas “vērtēs dziesmas uzbūvi, oriģinalitāti, aranžējumu, vēstījumu, atbilstību mūsdienu tirgus tendencēm, dziesmas un konkursa dalībnieka iespējas konkurēt starptautiskajā popmūzikas tirgū, kā arī izpildītāja vokālās spējas, personību un iepriekšējos sasniegumus nozarē, potenciālu gūt sasniegumus nākotnē”. Konkursam izvēlētie dalībnieki būs zināmi un dziesmas publiskai vērtēšanai būs pieejamas 2023. gada janvārī, bet “Supernovas” televīzijas šovi gaidāmi februārī.
Rezumējot: Latvija piedalīsies 2023. gada Eirovīzijā - par to nav šaubu. EBU gan tomēr nāktos padomāt par konkursa nākotni, jo prognozējams, ka drīzumā aizvien biežāk izskanēs bulgāriem līdzīgi apgalvojumi, ka “šis raidījums vairs neinteresē skatītājus”...
