Mākslas un izglītības centrā “Ola Foundation” pagājušajā nedēļā notika “Zelta mikrofona” ceremonijas izziņošanas preses konference. Pati galvenā ziņa – Gada balvu jeb latviešu “Grammy” pasniegšana notiks! Turklāt šoreiz ar skatītājiem.
Kopsavilkums par šajā gadā latvju mūzikas nozarē paveikto jeb Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons” pasniegšanas ceremonija notiks 2023. gada 18. februārī Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā - tā ir galvenā ziņa. Ar to saistītās - mūzikas ierakstu industrijas pārstāvji jau šobrīd var iesniegt savus darbus, bet skatītāji - nopirkt uz šo pasākumu biļetes, kas gan ir ierobežotā skaitā. Ķīpsalas halles plānojums paredz, ka zālē pie galdiņiem sēdēs nominanti un viņiem pietuvinātie ļaudis, tāpat rezervētas ir vietas tribīnēs tieši pretī skatuvei, līdz ar to pārdošanā ir tikai trešdaļa no kopējā biļešu skaita jeb aptuveni 1600 biļešu attiecīgi 25, 30, 40 un 50 eiro vērtībā (jo tuvāk skatuvei, jo dārgākas).
“Zelta mikrofona” producente Elita Mīlgrāve uzsvēra, ka ceremonija ir svētki mūziķiem un producentiem, kas šoreiz risināsies pēc divu gadu pārbaudījumiem izdzīvošanas režīmā. “Šogad pasākums notika divas dienas pēc tam, kad sākās karš, un bija jautājums, vai vispār [rīkot], un, ja [rīkot], tad kā,” atgādināja Elita. Vēl gadu iepriekš “mikrofonus” nācās dalīt aiz slēgtām durvīm pandēmijas dēļ. “Šoreiz es gribu domāt pozitīvas domas: 18. februārī Ķīpsalā, ar sarkaniem paklājiem, pie pilnām tribīnēm, zālē pie klātiem galdiem, uz pat veselām divām skatuvēm - svētki visiem šajā nozarē iesaistītajiem!” ainu kā no “treknajiem gadiem” vai gadsimtu mijas uzbūra Elita. Un - kāpēc gan ne?!
Šoreiz “Zelta mikrofons” nāk ar lielām ambīcijām arī televīzijas tiešraides jomā, par līdzproducenti piesaistot pieredzējušo Ilzi Jansoni, kura pazīstama pēc darbošanās projektā “Supernova” un citur. Neatklājot visas kārtis, viņa minēja, ka lietā tiks likts labākais, ko šobrīd TV var piedāvāt. “”Zelta mikrofons” ir nozares līderu pasākums - noteikti vēlamies, lai tas atspoguļojas arī TV tiešraidē gan radoši, gan tehniskajā realizācijā. Pirmo reizi tās ilgajā pastāvēšanas vēsturē ceremonija notiks kopā ar skatītājiem, kuru klātbūtne radīs vēl vairāk pozitīvu emociju nominantiem un balvu saņēmējiem. Jau esam sākuši darbu pie skatuves un pasākuma dizaina, bet novembrī plānojam darbu pie priekšnesumiem un klātienes pārsteigumiem skatītājiem,” saka Ilze.
Pēdējos divos gados ceremonija TV tiešraides formātā televīzijas reitingus ir dubultojusi, taču mērķis ir iekļūt mēneša skatītāko raidījumu Top 20, kas nebūt nav viegls uzdevums. Pēdējos gados “ZM” skatījušies mazliet virs 90 000 skatītājiem, ļoti labs rādītājs būtu ap 120 000 skatītāju, savukārt šo robežu pārsniegt lielākoties var tikai tādi TV izklaidējošās sadaļas monstri kā Eirovīzija, “Supernova” un... hokejs. Tiesa, septembrī arī šovs “Dejo ar zvaigzni” savācis ap 137 000 skatītāju lielu auditoriju.
Lai skatītājiem būtu rādāmais materiāls, primāri nepieciešams saturs, proti, paši vērtējamie ieraksti. Mūziķi un producenti ierakstus izvērtēšanai kādai no “Zelta mikrofona” kategorijām var iesniegt līdz 1. decembrim, plašāka informācija par to meklējama “ZM” mājaslapā. Ierakstu iesniegšana ir bez maksas, tomēr ar formulējumu “lai izvairītos no ierakstu iesniegšanas vilcināšanas” no 20. novembra līdz 1. decembrim iesniegumiem tiks piemērota maksa. Taču tā ir tik ļoti simboliska, ka mazliet pat smieklīga, un diez vai kādu stimulēs pasteigties: no 20. līdz 25. novembrim - 10 eiro, no 25. līdz 30. novembrim - 15 eiro, bet akurāt 1. decembrī - 25 eiro, turklāt LaMPA biedriem vēl tiek atvēlēta 50% atlaide...
Ierakstus izvērtēs “profesionāla žūrija 50 cilvēku sastāvā”, un šis sastāvs būs zināms novembrī. Preses konferencē reperis Ozols ieteica žūrijai attiecīgajām nominācijām pieaicināt arī konkrētā žanra pārstāvjus, kas šajā gadā nav izdevuši ierakstus un nav iesaistījušies to tapšanā, lai panāktu objektīvāku vērtējumu. Nez kā Rozentāla kungs to iedomājas realizēt paša pārstāvētajā hiphopa žanrā, kur reperi viens otra projektos piedalās krustām un šķērsām, producējot, ierakstoties un uzstājoties, tādējādi nonākot tiešā saskarsmē ar kolēģu veikumiem...
Mūziķiem interesantākie notikumi sāksies janvārī, kad tiks paziņots Top 5 katrā no kategorijām, kas savukārt garantē atzīmēšanos TV un radio reklāmu pieteikumos un arī krietni labāku ierakstu personīgajā CV. Līdz tam laikam grūti laiki būs žūrijai, kas vērtēs mūziķu 2022. gadā sastrādāto, un, ticiet uz vārda!, šis darbiņš nudien nav no tiem vieglākajiem. Pirmkārt, tāpēc, ka sadalīt māksliniekus pa striktiem žanriem bieži vien ir neiespējami, jo attiecīgais albums tajos vienkārši neietilpst. Otrs - mūžīgie strīdi parasti notiek par debitantu nomināciju, kurā nesaprotamu iemeslu dēļ bieži vien cenšas iespraukties arī mūziķi ar vārdu, kuri formāli varbūt šai kategorijai pat atbilst, jo sameistarojuši sastāvu ar pāris “jaunajiem gurķiem” vai izdevuši pirmo taustāmo studijas albumu pēc n-desmit gadu darbošanās vai grupas pastāvēšanas. Nav gan skaidrs, vai viņiem tiešām sagādātu prieku saņemt debitantu balvu, “izpogājot” bērnus un jauniešus...
Un vēl - nolikums, kurš arī piedāvā dažādas dīvainības. Lūk, piemēram, punkts Nr.5.1.2. ar tā apakšpunktiem “h”, “i”, “h” un “j” - tieši šādā secībā, ar diviem “h” apakšpunktiem un “j” aiz otrā “h”. Vērtējumos ieraksti tiek sarindoti no pirmās vietas līdz desmitajai, attiecīgi pirmā vieta dod desmit punktus, otrā - deviņus utt., bet desmitā - vienu. “Ārpus desmitnieka palikušo ierakstu vērtējums automātiski ir 0 punkti” (to paredz pirmais no “h” apakšpunktiem), taču arī tad, “ja vērtēšanas komisijas loceklis kādu ierakstu neuzskata par nominēšanas vērtu, tad tam piešķir 0 punktus”, un “ieraksts nevar iekļūt nomināciju pieciniekā, ja visi attiecīgās kategorijas vērtētāji tam ir piešķīruši 0 punktus” (to paredz otrais “h” apakšpunkts). Šis nosacījums ieviests, lai dažādi švakmūziķi un šausmdziedoņi netiktu publicitāti garantējošajā Top 5 (nominācijas izveidei pietiek ar trim ierakstiem), taču - cik gan ir liela iespējamība, ka pilnīgi visi žūrijas locekļi tam iešķiebj nulli?!
Taču gan jau mūziķi tiks galā ar ierakstiem, žūrija - ar nolikumu un vērtēšanu, skatītāji tiks pie biļetēm, bet pārējie - pie TV pults un brīva vakara ceremonijas vērošanai. ““Zelta mikrofons” būtībā ir kā ražas svētki visai mūzikas nozarei - autoriem, izpildītājiem, producentiem, jo “Zelta mikrofonā” iesniegtais radošais veikums visdažādākajos žanros parāda nozares tendences kopumā - to, ko vēlas dzirdēt klausītāji, un to, kas, iespējams, būs aktuāls jau tuvākajā nākotnē,” uzsver Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Edvardsa. ““Zelta mikrofons” parāda, kādā virzienā attīstās Latvijas mūzikas nozare, un tas dod stimulu turpināt radīt jaunus, spēcīgus un jaudīgus skaņdarbus, kurus mēs, sabiedrība, klausīsimies vēl gadiem.” Un vēl - Latvijas radiostacijas aizvien vairāk izvēlas atskaņot Latvijā radītu mūziku, kas, tandēmā ar “ZM” vērtējumu, dod ierosmi mūziķiem turpināt darboties. “Novēlējums - turpināt radīt, turpināt attīstīties, lai Latvijā daudz labas mūzikas un daudz laimīgu mūziķu!” saka Liene Edvardsa.
