5.lapa
Pirmdien, 3. oktobrī, pulksten 19.00 Ugāles evaņģēliski luteriskajā baznīcā gaidāms Kšištofa Urbanjaka (Polija) ērģeļmūzikas koncerts.
Koncerta programmas kodolu veido Johana Sebastiāna Baha agrīnie darbi. Tos papildina izcilu Ziemeļvācijas komponistu skaņdarbi, kas spēcīgi ietekmēja Baha daiļrades turpmāko attīstību. Īpašu vietu ieņem Dītrihs Bukstehūde, kura ērģelnieka un komponista meistarību 1705. gadā jaunais Bahs devās iepazīt no 400 kilometru attālās Arnštates. Programmā ar kaleidoskopisko Tokātu Sol mažorā ir pārstāvēts arī Johans Ādams Reinkens, kurš, kā ziņots, apbrīnoja Baha uzstāšanos ar lielajām ērģelēm Sv. Katrīnas katedrālē Hamburgā. Šogad aprit 300 gadu kopš komponista nāves. No Baltijas reģiona izskanēs P. Zīferta Paduana variāciju virkne, kas saglabājusies Upsalā. Un visa centrā - unikālās Ugāles baroka ērģeles, kas ļauj pietuvoties autentiskai mūzikas interpretācijai, kas nav iespējams ar romantiskajām un modernajām ērģelēm.
Programmā: D. Bukstehūdes, J. S. Baha, J. A. Reinkena, G. Bēma, P. Zīferta skaņdarbi.
Ieeja bez maksas.
Ērģelnieks Kšištofs Urbanjaks tiek uzskatīts par lielāko baroka mūzikas ekspertu un interpretu Polijā. Prof. Juzefa Serafina ērģeļspēles un prof. Lešeka Kendracka klavesīna klases Friderika Šopena Mūzikas akadēmijā Varšavā absolvents. Kšištofs Urbanjaks absolvējis arī Štutgartes Mūzikas un mākslas augstskolu, studējot ērģeļspēli pie prof. L. Lomaņa. Doktora grādu viņš ieguva 2012. gadā Krakovas Mūzikas akadēmijā, aizstāvot disertāciju «Ziemeļvācu ērģeļskolas atskaņošanas prakse 17. gadsimtā un 18. gadsimta sākumā, ziemeļvācu instrumenta Dītriha Bukstehūdes, Johana Ādama Reinkena un Johana Sebastiana Baha ērģeļu skaņdarbu kontekstā». 2016. gadā viņš ieguva habilitācijas grādu Lodžas Mūzikas akadēmijā.
Kšištofs Urbanjaks ir ērģeļu profesors Gražinas un Kiejstutas Bacevičas Mūzikas akadēmijā Lodžā. Viņš ir arī Krakovas Mūzikas akadēmijas ērģeļu nodaļas pasniedzējs.
