Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 1. līdz 7. oktobrim

© F64

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Petrenko un Treinis, Seleckis un Surkovs, Liepiņš, Apkalna un māsas Skrides

27. Starptautiskais Baltijas baleta festivāls

27. Starptautiskais Baltijas baleta festivāls šogad norisināsies no 4. līdz 30. oktobrim Rīgā, Rēzeknē, Preiļos un Ventspilī, kā ierasts, piedāvājot krāšņu un plašu programmu.

Festivālā viesosies deju kompānijas no Norvēģijas un Portugāles, tāpat festivālā norisināsies divi filmu seansi un baleta vēsturei veltīta izstāde.

Trešdien, 5. oktobrī, pulksten 17.00 Mencendorfa namā tiks atklāta izstāde «Latvijas Nacionālā baleta simtgades lidojums», kurā būs skatāmas gan fotogrāfu Eiženijas Annas Freimanes, Andra Tones u.c. fotogrāfijās iemūžinātās baleta izrādes, Latvijas baleta zvaigžņu Annas Priedes, Janīnas Pankrates, Veltas Vilciņas u.c. fotogrāfijas, kā arī kostīmi no baleta izrādēm «Bolero», «Gulbju ezers», «Apburtā princese», «Korsārs» u.c.

«Baleta fotogrāfija ir īpaši sarežģīta, jo prasa no fotogrāfa prasmi notvert to mirkli, kad dejotāja poza ir visizteiksmīgākā,» pauž festivāla direktore Lita Beiris (attēlā).

Piektdien, 7. oktobrī, pulksten 17.00 tirdzniecības centra «Origo» jaunā korpusa ātrijā (ieeja - no Elizabetes un Satekles ielas stūra) notiks jau tradicionālais festivāla atklāšanas labdarības koncerts. Koncertā piedalīsies virtuozā akordeoniste Inita Āboliņa, Rīgas Horeogrāfijas skolas audzēkņi, Tāļa Sila Baleta akadēmijas audzēkņi, Profesionālās ievirzes deju skolas «Benefice» un deju skolas «Karuselis» audzēkņi, deju grupa «Buras», kā arī Latvijas Nacionālā baleta solisti.

Pulksten 20.00 kinoteātra «Splendid Palace» Velvju zālē norisināsies Baleta kino nakts «Latvijas baleta kods». Programmā: režisores Agitas Cānes filma «Dzīve baletā - 80. gadu Latvijas baleta zvaigznes» un režisores Laimas Žurginas filma «Dānija - Latvijai» - dokumentāls vēstījums par labdarības koncertu Tivoli koncertzālē Kopenhāgenā ar Latvijas baleta māksliniekiem no visas pasaules.

13. oktobrī pulksten 20.00 Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē un 15. oktobrī pulksten 19.00 Preiļu novada Riebiņu kultūras namā būs skatāma Jo Stromgrena modernā baleta kompānijas (Norvēģija) izrāde «The Loft». Tā apspēlē patiesi cilvēciskos aizsardzības un izdzīvošanas mehānismus ar karātavu humoru, kas ļauj cilvēkiem smieties par ļaunuma un kļūdu mezglojumiem un savijumiem.

21. oktobrī pulksten 19.00 Rēzeknē, Latgales vēstniecībā «Gors», un 24. oktobrī pulksten 19.00 VEF Kultūras pilī ar izrādi «Romeo un Džuljeta» viesosies modernā baleta kompānija «Quorum Ballet» (Portugāle). Izrādes sižets ieved īstas, kaislīgas mīlestības pasaulē, kuru nekas un neviens nevar iznīcināt. Tāda mīlestība, kas ir akla, tāda mīlestība, kas ir tik spēcīga, ka to nespētu pārvarēt pat nāve.

28. oktobrī Ventspilī, Teātra namā «Jūras vārti», norisināsies koncertprogramma «Vārds Latvijas jaunajiem horeogrāfiem».

29. oktobrī pulksten 20.00 festivāla noslēgumā plānots kino seanss «Nakts ar balerīnu». Šajā vakarā kinoteātra «Splendid Palace» Jaunajā zālē varēs noskatīties divas filmas: «Sapnis vasaras naktī» («Midsummer Night's Dream») un «Gulbju ezers» («Swan Lake»).

2015. gada aprīlī Zviedrijas Karaliskais balets Stokholmas operā iestudēja «Sapni vasaras naktī», ko bija radījis brīnišķīgais horeogrāfs Aleksandrs Ekmans. Šajā spēcīgajā un laikmetīgajā izrādē atklājas vasaras saulgriežu enerģija un visi ar to saistītie noslēpumi, kas pazīstami skandināvu tradīcijās.

Savukārt horeogrāfs Angelins Prelžožajs savā «Gulbju ezera» interpretācijā ir saglabājis oriģinālo sižetu: tas ir zināmais stāsts par skaisto sievieti, kura pārvēršas par gulbi, taču Prelžožajs maina kontekstu. «Es ļoti vēlējos, lai skatītāji, īpaši jaunajā paaudze, sajustu piederību šim sižetam. Man nebija nodoma izstāstīt kārtējo romantisko pasaku, kādu ir daudz. Tīrais un trauslais gulbja tēls ir planētas dzīvības simbols. Un, ja cilvēce nepārtrauks vardarbību pret dabu tagad, tad nākamajās paaudzēs izzudīs ne tikai gulbji un ezeri,» uzsver horeogrāfs.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) aģenti Anatolijs Čepiga un Aleksandrs Miškins, zināmi arī ar segvārdiem Boširovs un Petrovs, kuri patlaban uzturas Maskavā, nodarbojas ar cilvēku vervēšanu un viņu apmācīšanu diversiju organizēšanai Eiropā – telekanālā "Doždj" paziņojis bulgāru žurnālists – izmeklētājs Hristo Grozevs. Saskaņā ar Grozeva teikto, Anatolijs Čepiga dzīvo Maskavā, Mičurina prospektā, netālu no VDK augstskolas, un nodarbojas ar spiegu apmācību gan profesionāļu, gan neprofesionāļu līmenī.

Svarīgākais