Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 17. līdz 23. septembrim

© Publicitātes foto

2.lapa

Intrigas un kaislības ar laimīgām beigām

Publicitātes foto

Latvijas Nacionālā opera un balets 22. septembrī aicina uz 2022./2023. gada sezonas pirmo pirmizrādi - Franca Lehāra opereti «Jautrā atraitne».

Jauniestudējumu veido starptautiska komanda muzikālā vadītāja Tomasa Rēznera un režisora Ūves Ērika Laufenberga vadībā. Radošajā komandā strādā arī diriģents Kaspars Ādamsons, scenogrāfs Jūliuss Teodors Zemmelmans, kostīmu māksliniece Džesika Karge, horeogrāfe Mirjama Lifka un gaismu mākslinieks Andreass Franks.

Hannas Glavarī lomā - Inga Šļubovska, Jūlija Vasiļjeva vai Laura Grecka, Danilo - šveiciešu baritons Aleksandrs Bešā un Rinalds Kandalincevs. Iestudējuma īpašais viesis ir aktieris Gundars Āboliņš, kurš iejutīsies Ņeguša lomā.

Citās lomās: Evija Martinsone, Andris Ludvigs, Juris Ādamsons, Guntars Ruņģis, Raimonds Bramanis, Artjoms Safronovs, Kalvis Kalniņš, Rihards Millers, Andris Kipļuks un citi. Mazākās, bet tieši operetes žanram raksturīgās lomās būs Latvijas Nacionālās operas kora mākslinieki un mākslinieces «Jautrā atraitne» ir viena no visu laiku populārākajām operetēm. Pasaules pirmizrādi tā piedzīvoja Vīnē 1905. gadā, bet Latvijas Nacionālajā operā tā pirmo un līdz šim vienīgo reizi iestudēta 1933. gadā.

Franca Lehāra krāšņo melodiju virpulī uzjundī intrigas, dzirkstī kaislības, bet komisku pārpratumu jūklī beigas tomēr ir laimīgas.

«Franca Lehāra «Jautrā atraitne», tāpat kā Johana Štrausa meistardarbs «Sikspārnis», iezīmē Vīnes operetes virsotni. Kaut daudzos aspektos tās būtiski atšķiras, abām ir bijusi privilēģija izskanēt labāko mākslinieku izpildījumā visos pasaules nozīmīgākajos operteātros. Savā cēlumā, elegancē un muzikālajās iedvesmās tās, manuprāt, neatpaliek no attiecīgā perioda dižākajām romantiskajām operām, tāpēc ir pelnījušas līdzvērtīgu atzinību,» stāsta jauniestudējuma muzikālais vadītājs Tomass Rēzners.

«Šis darbs ir viena no muzikālā izklaides teātra pērlēm, kas vienlaikus skar daudzas sava laika (un arī mūsdienu) sabiedrībai jutīgas tēmas. «Jautrā atraitne» kopš pirmuzveduma kļuva tik iemīļota, ka komponistu tā padarīja bagātu. Šai tēmai ir ne tikai galvenā loma darba sižetā. Līdz ar operetes milzīgajiem panākumiem tā rosināja Lehāru veikt arī dažus labojumus. Nauda un bagātība pretstatā mīlestībai un cilvēcīgumam. Mīlētāji tikai tad patiesi atrod viens otru, kad miljonu jautājums vairs nav šķērslis. Šā darba otra nozīmīgā tēma ir vīrieša un sievietes attiecības. Vai augstākās sabiedrības kungi drīkst laulāties ar trūcīgām dāmām? Vai sievietēm bez naudas, vēlmē piedzīvot sava sociālā stāvokļa uzlabošanos, jāpārdod sevi, apprecoties ar bagātniekiem? Un cik šaura ir līnija starp neatkarīgu, pašas noteiktu dzīvi - un sievietes atkarību no pielaulātā vīra?» saka režisors Ūve Ēriks Laufenbergs. Viņa veidotajā iestudējumā operetes darbība norisināsies kādas apdraudētas valsts vēstniecībā. Apdraudējums ir tikai finansiāls, tomēr šīs vēstniecības zālēs lielā skaitā sastopami arī citu nāciju pārstāvji ar atšķirīgām interesēm.

Izrādē tiks dziedāts vāciski un runāts vairākās valodās, būs pieejami titri latviešu un angļu valodā.

«Sarunas pirms pirmizrādēm» par jauniestudējumu notiks 19. septembrī operas Jaunajā zālē. Nākamās izrādes: 24. un 25. septembrī, kā arī 14. oktobrī.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) aģenti Anatolijs Čepiga un Aleksandrs Miškins, zināmi arī ar segvārdiem Boširovs un Petrovs, kuri patlaban uzturas Maskavā, nodarbojas ar cilvēku vervēšanu un viņu apmācīšanu diversiju organizēšanai Eiropā – telekanālā "Doždj" paziņojis bulgāru žurnālists – izmeklētājs Hristo Grozevs. Saskaņā ar Grozeva teikto, Anatolijs Čepiga dzīvo Maskavā, Mičurina prospektā, netālu no VDK augstskolas, un nodarbojas ar spiegu apmācību gan profesionāļu, gan neprofesionāļu līmenī.