10.lapa
Klajā nākusi etnogrāfes Indras Čeksteres grāmata «100 vainagu Latvijai». Bagātīgi ilustrētās grāmatas sākumdaļā vispusīgi aprakstītas dažādas jāņuzāles, pušķošanās un vainaga vīšanas tradīcijas cauri dažādiem laikiem, bet tās apjomīgākajā daļā apkopoti vidzemnieku, zemgaliešu, latgaliešu un kurzemnieku stāsti par vainagu vīšanas un vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijām viņu dzimtās un mājās.
«Latviešu tautas vasaras saulgrieži ar Zāļu vakaru, jāņuzālēm, vainagiem, Jāņu uguņu un līgotņu burvību, ar visu paaudžu kopību vasaras skaistākajā brīdī, savieno cilvēkus un dabu kopīgā mīlestības aplī. Šajā laikā Dainu Dievs ir mūsu vidū, svētot dabu un cilvēkus. Svētku vainags simbolizē Saules gaitu Debesīs, vainags priecē un dziedina, liek sajust mīlestību, pateicību un zemes spēku. Cilvēki no Latvijas novadiem dalījušies ar savām atmiņām un izjūtām, pinot vainagus, lasot zālītes un puķes, dziedot un pušķojot savas mājas un mīļos cilvēkus, klājot galdus, iekurot ugunskurus un iededzinot jāņugunis, sagaidot rītausmu ar svētīgo rasu un ar sev tuvu jāņuzāli Latvijas vainagā vēlot labu savai dzimtajai zemei un cilvēkiem,» saka grāmatas autore Indra Čekstere.
Grāmata tapusi vairāku gadu garumā, un tās lappuses bagātīgi ilustrētas ar fotoattēliem no Indras Čeksteres un stāstu autoru privātajiem arhīviem, kā arī mākslinieces Daigas Segliņas un Līgas un Daigas Kļaviņu radītajiem zīmējumiem. Grāmatas sākumdaļa tulkota arī angļu un vācu valodā, tādējādi sniedzot iespēju mūsu saulgriežu tradīcijas iepazīt interesentiem arī tālu aiz Latvijas robežām.
Grāmatas autore Indra Čekstere ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes doktorante, etnogrāfe, vides gide, folkloras balvas «Austras koks» saņēmēja par mūža ieguldījumu etnogrāfijā, Siguldas folkloras kopas «Senleja» ilggadēja darbiniece un kultūrvides pētniece.
