4.lapa
Otrdien, 30. augustā, Jūrmalā gaidāms īsts franču brīnums: viena no izcilākajām 20./21.gadsimta operdziedātājām Natālija Desē (attēlā) Dzintaru koncertzāles viesiem piedāvā programmu «Enchanting Legran» («Apburošais Legrāns»).
Kopā ar viņu uzstāsies Pjēra Busagē džeza kvartets. Dievišķās melodijas, kuras uz mūžiem ierakstītas ne tikai pasaules kultūras mantojumā, bet arī klausītāju sirdīs, spēlēs un dziedās tie, kam pats komponists tās uzticējis, - mūziķi, ar kuriem viņš ilgus gadus cieši un ļoti veiksmīgi sadarbojās.
Neviens no eiropiešiem nav jaudājis saņemt trīs Oskarus par labāko kino mūziku. Neviens cits, tikai Mišels Legrāns (1932-2019). Vēl viņa kontā bija piecas «Grammy» balvas, «Zelta Globuss», «BAFTA» un «Felix» godalgas, kā arī prestižākās balvas teātra nozarē - Moljēra, «Tony» un «Drama Desk» prēmijas. Taču galvenais bija tas, ka šo profesionālās atzinības jūru papildināja un pat pārspēja neizmērojama tautas mīlestība. Šī mīlestība slavenajam Maestro deva kā spēku, tā iedvesmu - līdz mūža pēdējām dienām Legrāns devās pasaules koncerttūrēs kā pianists un dziedātājs. Un viņam līdzās bija tie, kurus viņš uzskatīja par savas mūzikas vislabākajiem interpretiem. Tieši viņi 30. augustā kāps uz Dzintaru koncertzāles skatuves.
Pirmā loma šajā komandā ir Natālijai Desē - vienai no visu laiku izcilākajām franču operdziedātājām. Legrāns, kura skaņdarbus savulaik izpildījuši Frenks Sinatra un Ella Ficdžeralda, Stings un Bārbra Streizande, mēdza teikt, ka neviens cits kā Natālija nav spējis tik patiesi paust jūtas, kas iemiesotas viņa mūzikā. Divas zvaigznes kopā ierakstīja ne vien divus albumus - «Entre elle et lui - Natalie Dessay sings Michel Legrand» («Erato/Warner Classics», 2013), kas Francijā ieguva Platīna CD statusu, un «Natalie Dessay, Michel Legrand - Between Yesterday And Tomorrow» («Sony Classical /Sony Music», 2017), bet arī devās vairākās koncertu turnejās.
Savam pirmajam koncertam Latvijā Natālija Desē par pavadošo sastāvu izvēlējusies Pjēra Busagē džeza kvartetu, kurā nav neviena nejauša dalībnieka: katrs tajā ir solists, katrs - nozīmīga personība uz Francijas muzikālās skatuves.
Natālijas Desē unikālā balss, tīra, dzidra un virmojoša kā kalnu strauts, izpelnījās neprātīgu pielūdzēju sajūsmu, kamēr miniatūrā francūziete spoži uzstājās vissarežģītākajās, visapbrīnojamākajās operu lomās - tostarp bija gan Nakts karaliene Mocarta «Burvju flautā», gan Doniceti šedevra «Lučija di Lammermūra» titulvarone. Sajūsmas vērta bija arī viņas aktiermāksla. Un tas nebija pārsteigums vai nejaušība - bērnībā Natālija nopietni sapņoja par baleta skatuvi (draugi viņu sauca par Maiju Plisecku), jaunībā - par teātra karjeru.
Viņa pati uzsver, ka vienmēr ir centusies ne tikai izdziedāt lomu, bet tiecās pārtapt par katru savu varoni: «Aizmirst, ka dziedu, nevis runāju! Tas man ir ļoti svarīgi - iedziļināties situācijā, stāstā un tēlā, aizmirst pat domāt par to, ka vārdi ir ietērpti melodijā.»
Šāda pieeja daiļradei lika pamatus nākamajam dziedātājas biogrāfijas posmam. Natālija Desē neslēpj, ka pārcietusi divas balss saišu operācijas - 2002. un 2004. gadā. Pēc tām vokālā māksla viņai bija jāapgūst atkal praktiski no jauna.
«Karjeras sākumā es varēju paņemt nereāli, pārpasaulīgi augstas notis. Taču man šķiet, ka, tieši zaudējusi šīs pārcilvēcīgās notis, es ieguvu izpildījuma dziļumu un cilvēciskumu.»
Primadonna atgriezās ar triumfu - īpaši izcelta tika viņas loma Doniceti «Pulka meitā» Karaliskās Koventgārdena operas iestudējumā (2007), par kuru Desē saņēma Lorensa Olivjē vārdā nosaukto Lielbritānijas Nacionālo teātra balvu.
Un tomēr laika gaitā viņa aizvien biežāk pievērsās mūzikai, kam viņas uzmanība iepriekš bija paslīdējusi secen: izsmalcinātiem kamermūzikas darbiem, labākajiem franču estrādes paraugiem, džezam.
«Tas ir jauns radošais virziens - tas mani ļoti interesē. Un tas man padodas. Varu sacīt, ka ir sākusies jauna dzīve. Īpaši, kopš es sadarbojos ar Mišelu Legrānu.»
