Šo sestdien, 20. augustā, Mežaparka Lielajā estrādē notiks grupas “Prāta vētra” koncerttūres “Gads bez kalendāra” noslēdzošais koncerts (vēl viens gan plānots 2023. gadā Liepājā). Ko no tā gaidīt, kā tur izskatīsies, kas tajā skanēs? Pastāstīsim un/vai prognozēsim.
Gandrīz precīzi pirms četriem gadiem (toreiz - 17. augustā) “Prāta vētras” “skārda bungu” tūres noslēgums Mežaparka Lielajā estrādē pulcēja ap 60 000 klausītāju, taču kopš tiem laikiem ne tikai daudz ūdens aiztecējis, bet arī estrāde mainījusies - piedzīvojusi rekonstrukciju. Tās ietilpība šāda veida pasākumiem kļuvusi mazāka, līdz ar to “Prāta vētras” sestdienas ciemiņu skaits varēs būt vien ap 45 000 cilvēku. Šoreiz piedzīvojumus sola fakts, ka visu tik ierastais 11. tramvajs Brasas tilta remonta dēļ nekursē. Tiesa, ir rasts pieņemams satiksmes risinājums, un potenciālajiem apmeklētājiem atliek vien par to painteresēties, parakņājoties bezgalīgajā interneta okeānā pieejamajos resursos. “Izaicinājums būs nokomunicēt par visām iespējām, kā uz koncertu nokļūt,” atzīst arī “Prāta vētras” ģenerālmenedžere Aija Auškāpa. “Aicinām koncerta norises vietā ierasties laikus un būt pacietīgiem - tik plaši apmeklētos pasākumos viss aizņem vairāk laika, piemēram, biļešu un mantu pārbaude, ēdienu un dzērienu iegāde.”
Iepriekšējā “Prāta vētras” tūre kopumā pulcēja ap 120 000 cilvēku, un būtībā jau tagad var rezumēt, kā grupai klājies 2022. gada tūrē. Uz pirmo koncertu “Prāta vētras” dzimtajā Jelgavā (tas notika 23. jūlijā) saradās vairāk nekā 23 000 klausītāju, tam sekojošajā koncertā Valmierā (30. jūlijā) sabija vairāk nekā 16 000 valmieriešu un pilsētas viesu, Daugavpils stadionā “Lokomotīve” (6. augustā) grupa pulcināja teju 10 000 apmeklētāju, bet uz pilnībā izpārdoto koncertu Ventspilī (13. augustā) atnāca 15 000 skatītāju. Pieskaitām Rīgas koncerta plānotos 45 000 “degunus”, un kopumā sanāk ap 109 000 klausītāju. Ņemot vērā pandēmijas radītās izmaiņas koncertu apmeklēšanas paradumos - milzīgs skaitlis! Pat neskatoties uz fiasko Daugavpilī, jo 10 000 apmeklētāju tik lielā pilsētā ir relatīvi niecīgs skaits. Jādomā, ka šāda apmeklējuma iemesls ir vispārzināmie notikumi Ukrainā, kurus ne visi Daugavpilī uzņem viennozīmīgi, kā arī tas, ka baltkrieviem uz koncertu nokļūt būtu bijis krietni sarežģītāk. Beigu galā - arī cerību dzirdēt “Skoļzkije uļici” vai “Na zare” Latvijas platuma grādos taču būtībā vairs nav nekādu…
Paši “prātnieki” par saimnieciskām lietām neuztraucas - viņiem rūp radošā puse. “Rīgas koncerts ik reizi ir viens no satraucošākajiem. Pirmkārt, tādēļ, ka tas būs šīs tūres noslēgums, un arī tādēļ, ka uzstāsimies mums visiem tik ļoti nozīmīgā vietā - Dziesmu svētku estrādē. Šīs sestdienas koncertā būs arī vairāki muzikāli un vizuāli pārsteigumi,” sola grupa. Apskatnieks pabija koncertā Valmierā, līdz ar to varam aptuveni prognozēt, kas gaidāms Rīgas pasākumā - līdz šim notikušo koncertu “setliste” atšķīrusies tikai minimāli. Uzreiz jāsaka, ka nav jēgas mēģināt salīdzināt atmosfēru, jo Valmieras pļavās, kur klausītāju rindās dominēja no Vidzemes malu malām sabraukušās ģimenes, radi, draugi, kaimiņi un paziņas, pilnīgi noteikti valdīja citāds “fīlings”, nekā tas gaidāms urbanizētajā Rīgā uz gleznainā Mežaparka estrādes betona plātnēm. Tātad atliek repertuārs.
Iesākumā mazliet par iesildītājiem - Jāņa Šipkēvica romantiskais projekts “Shipsea” gluži labi der šādai lomai. Īpaši jāatzīmē Gabriēla Zvaigznīte, kura “Shipsea” rindās pamanās dziedāt gan par sevi, gan par Kristīni Pāži, gan pat par Aminatu (dziesmā “Tavi viļņi”), pēc tam žigli pārģērbjas, lai kļūtu par “Prāta vētras” bekvokālisti (kopā ar Unu Danielu Aizgali un Lindu Rušenieci), bet “prātvētrošanai” pa vidu pamanās pārtapt arī par “Tautumeitu”, kuras rindās viņa ir štata dziedātāja - tai meitenei nu gan ir iekšā! Starp citu, “Prāta vētras” atbalstošais sastāvs nebūt nav statisti, ko apliecina kaut vai meistarīgie ģitāristi Kaspars Vizulis (viņš bija Valmierā) un Uldis Beitiņš (citos koncertos), gan velnišķīgā sitamo instrumentu pavēlniece Nelli Bubujanca, kura tandēmā ar Kasparu Rogu reāli “nones jumtu”. Un arī iejušanās vairākās lomās nav tikai Gabriēlai raksturīga īpašība, jo “prātnieks” Māris Mihelsons, kā izrādās, prot arī repot, ko Valmierā viņš pierādīja gan dziesmā “Papīra lidmašīnas” (anša vietā), gan “Debesis iekrita tevī” (Marata no “Musiqq” vietā). Rīgā droši vien viņam tas nebūs jādara, jo gan jau uz tūres noslēdzošo koncertu ierindā būs visi no minētajiem.
“Prāta vētra” uz skatuves startē ar jaunajām dziesmām “Aiz sienas” un “Papīra lidmašīnas”, kā arī seno hitu “Ja tikai uz mani tu paskatītos”, kas ir viens no tiem gabaliem, kuru jau prasītos izvadīt godam nopelnītajā pensijā (labi, ka vismaz netiek spēlēta arī “Ziema”…). Ar ceturto numuru Valmierā izskanēja dziesma “Lapsa”, taču pārējos koncertos tā nav bijusi, tātad var prognozēt, ka tālākā secība būs “Lec”, “Starp divām saulēm”, “Lantern”, “Feels”, “Te saule aust” (ar Šipīti un Reini Sējānu), “Ēdenes dārzs” un nemirstīgais “kaķēns”, kura sākumu ieteicams nenogulēt, skatoties mobilajos telefonos un taisot selfijus, jo milzīgajos un iespaidīgajos videoekrānos parādīsies kaut kas ļoti interesants… Pēc tam sāksies koncerta kritiski vērtējamākā daļa - visu cieņu “Tautumeitām” (stiprajam dzimumam būs uz ko paskatīties…) un dziedātāju meistarībai, bet “Tautumeitas” klausīties brauksim 26. augustā uz Skultes ostu, savukārt “Prāta vētras” koncertos viņu ir… par daudz. Trīs dziesmas ar garantiju (“Tur, kur Dieva kamanas slīd”, “Tavas pēdas pagalmā” un monumentāli patriotiskā “Mana dziesma” latviešu un ukraiņu valodā) plus Asnate dziesmā “Gads bez kalendāra”, turklāt Daugavpilī izskanēja arī latgaliskā “Mouseņa”. Un tas viss gandrīz pēc kārtas.
Kopumā par repertuāra izvēli gandrīz nekādu iebildumu nav - subjektīvi gribētos “Bronzu” un negribētos “Tu izvēlējies palikt”, kurai arī, šķiet, būtu laiks doties atpūtā, un Valmierā tās arī nebija, toties Daugavpilī šis hits skanējis piedevās. Ar šausmām Rīgas koncertā jāgaida noslēdzošā daļa, kurā droši vien tiks ielipināts kopdarbs ar Donu un Intaru Busuli dziesmā “Piedošana”, kas šajā programmā galīgi nav vajadzīgs, taču Jelgavā diemžēl tas skanēja, tātad diez vai ir cerības no tās izbēgt arī Mežaparkā. Taču citādi - viena otrai seko brazīliešu ritmos ieturētās “Karuseļi” un “Šokolādes saldējums”, romantiskās un sirdi plosošās “Spogulīt” un “Rudens” - kur vēl labāka izvēle?! Tāpat kā par koncerta noslēgumu - “Puse no sirds”, “Četri krasti”, lieliskais “Dzelzceļnieks” un - labi, lai būtu - “Plaukstas lieluma pavasaris”. Ļoti loģisks ir pats, pats noslēgums ar “Prāta vētras” vizītkarti “Lidmašīnas” - kā pareizi izteicās paši mūziķi, ja skan “Lidmašīnas”, tad ir skaidrs, ka nu gan koncerts pavisam noteikti ir beidzies. Nu jā, kaut kā taču tie iekarsušie prāti mājās ir jāaizdabū…
Rezumējot: ja kādam vēl ir šaubas, doties uz “Prāta vētras” koncertu vai nedoties, tad - noteikti doties! Kaut vai no informatīvā viedokļa, lai redzētu kvalitatīvāko un profesionāli nostrādātāko, kas šobrīd ir pieejams Latvijas popmūzikā. Gaismas, skaņa, ekrāni, šovs - viss ir augstākajā līmenī, bet, vai tas patīk kādam vai nē, jau ir gaumes jautājums. Kas pa šiem gadiem mainījies? Ir 2022. gads, publikā spiedz jau mazliet “vairākgadīgākas” meitenes, taču, ar ko beigsies šis “Prāta vētras” veiksmes stāsts, joprojām nav zināms. Ir zināms vien tas, ka tas nebeigsies tik drīz.
