2.lapa
Kalnciema kvartāla galerijā Rīgā (Kalnciema ielā 35) līdz 27. augustam skatāma ievērojamā vitrāžista Luda Bērziņa (1929-2021) piemiņas izstāde «Retrospekcija» - stikla un svina kompozīcijas no dažādiem mākslinieka radošā darba gadiem.
Tās atklāšana notiks pirmdien, 8. augustā, pulksten 18, kad laikabiedri un talanta cienītāji lasīs esejas un dzejoļus no mākslinieka sarakstēm.
Izstādē būs skatāmas 15 Luda Bērziņa vitrāžas un personālizstāžu plakāti, kas apliecina viņa darbīgo mūžu. Ikviens mākslinieka talantu var novērtēt ik dienu apbrīnojot vitrāžas Kultūras ministrijas, Saeimas logos, Anglikāņu baznīcā, kā arī citos nozīmīgos interjeros visā Latvijā un ārpus tās robežām.
Izstādi veidojuši mākslinieka tuvinieki - dēls, tēlnieks Kristaps Strauts un viņa dzīvesbiedre, vitrāžiste Gundega Strauta. Tā ir veltījums Luda Bērziņa talantam un ieguldījumam latviešu kultūras vēsturē. Izstādes mērķis ir atgādināt neaizmirst mūsu tautas talantīgos un rosīgos radošos garus.
Vitrāžas ir viena no košākajām mākslas izpausmēm. Kopš viduslaikiem tās grezno dievnamu logus, privātas rezidences un sabiedriskas ēkas. Savukārt Ziemeļeiropā caurspīdīgs stikls pazīstams kopš romiešu laikiem. Nedaudz vitrāžu paraugi saglabājušies no 9. gadsimta, bet nopietni runāt par gleznojumiem uz stikla var sākot ar gotikas stila uzplaukumu, ar 12. gadsimtu. Sākotnēji vitrāžu krāsainība ir ierobežota - dominē sarkani un zili toņi. Vēlākajos gadsimtos franču, angļu, vācu, nīderlandiešu un beļģu vitrāžu kolorīts izvēršas plašs un niansēts.
19. gadsimta nogalē vitrāžu māksla kļuva laicīga un no jauna ļoti populāra. Arī Rīgas namos ir daudz 19. un 20. gadsimta sākumā darinātu vitrāžu. Tiesa, daudzas no tām cietušas karos, kā arī politiskās varas, īpašnieku un uzskatu maiņās pamestas novārtā.
Vitrāžas būtību Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimta sākumā pētīja un spožā kvalitātē izcēla gaismā zīmētājs un kompozīciju meistars Ludis Ludvigs Bērziņš. Viņš ir mākslinieks, kurš savu darbu bez atlaidēm var samērot ar šai saulē pastāvošo kvalitātes standartu.
Vitrāžu izgatavošana ir sarežģīts daudzpakāpju process. Vienlīdz svarīgas ir amatnieciskās prasmes un mākslinieka virtuozitāte. Ceļš līdz gatavai vitrāža ir garš un izmaksā dārgi. Taču vitrāžas līdz nepazīšanai spēj mainīt vides noskaņu, tās spēcīgi ietekmē apziņu. Vēsture atceras gan vitrāžu darinātāju vārdus, gan mecenātu - pasūtītāju vārdus, kam tās likušās svarīgas un kas likuši tām dzimt un būt.
Kalnciema kvartāla izstāžu telpa darbojas no pirmdienas līdz piektdienai (no pulksten 10 līdz 18) un sestdien (no pulksten 10 līdz 16). Ieeja bez maksas.
