Šo sestdien, 23. jūlijā, ar koncertu dzimtajā Jelgavā savu koncerttūri “Gads bez kalendāra” uzsāk latvju supergrupa “Prāta vētra”. Kopš iepriekšējās “prātnieku” tūres pa Latviju pagājuši četri gadi jeb olimpiskais cikls, un kas gan to būtu domājis, ka pa šo laiku pasaule tā mainīsies…
Iepriekšējais “Prāta vētras” koncertu uzlidojums Latvijai jeb “Skārda bungu tūre” notika 2018. gadā, kad tika piedāvāti pieci koncerti plus vēl viens Liepājā 2019. gadā. Līdzīga shēma plānota arī šoreiz, tātad liepājnieki grupu pie sevis ciemos sagaidīs 2023. gadā. Pirms četriem gadiem kopumā “Prāta vētras” koncertus apmeklēja ap 120 000 cilvēku, no kuriem Mežaparka Lielajā estrādē vien pulcējās ap 60 000 klausītāju. Uz šādiem rekordiem “prātnieki” šogad necer, turklāt tam ir arī objektīvi iemesli. “Šogad Mežaparkā mēs tik lielu ietilpību vairs nevaram atļauties. Estrādes plānojums ir mainījies, tāpēc 60 000 skatītāju noteikti nebūs, jo kopējā tās atļautā ietilpība ir mazāka,” norāda ģenerālmenedžere Aija Auškāpa. “Kopumā par skatītāju interesi būtu grēks sūdzēties. Domāju, ka apmeklētības rekordus šajā tūrē neuzstādīsim, bet, ja ņemam vērā, ka kovids ir iznīcinājis agrākos [biļešu pirkšanas un koncertu apmeklēšanas] ieradumus un atkal varam sākt būvēt visu no jauna, mēs ceram, ka šī tūre tomēr būs ar labiem rezultātiem.”
“Iepriekšējā Latvijas tūre bija pirms četriem gadiem, bet, protams, kāds koncerts pa starpu arī ir bijis. Gads bez kalendāra - šis nosaukums jau pats par sevi runā par šo laiku, kad kalendārs bija tukšs, mūziķiem un māksliniekiem nebija iespēju uzstāties,” intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” izteicās Renārs Kaupers, bet Jānis Jubalts piebalsoja: “Tā ir mūsu olimpiāde, kas notiek ik pa četriem gadiem, un tā ir satraucoša, jo ir atkal jāmēģina repertuārs, jāsaliek kopā programma, jāatceras dziesmu vārdi utt. Jāatkārto arī vecās dziesmas, jo varbūt kāda no tām, kas netika spēlēta iepriekšējā tūrē, varētu izskanēt šajā.”
“Prāta vētras” koncerttūre iesākas sestdien, 23. jūlijā, Jelgavā, Lielupes pļavā pretī Jelgavas pilij. Nākamie koncerti: 30. jūlijā Valmierā, Dīvaliņa pļavās, 6. augustā Daugavpilī, stadionā “Lokomotīve”, 13. augustā Ventspilī, Reņķa dārzā, un 20. augustā Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē. Visos koncertos kā īpašais viesis pirms “Prāta vētras” uzstāsies Jānis Šipkēvics ar savu projektu “Shipsea”. Katrā no koncertiem neiztrūkstoši viesi būs arī apvienība “Tautumeitas”, ar kurām “prātniekiem” kopā tapušas vairākas dziesmas. “Sanāks gluži kā tāds mazs festivāls - “Shipsea”, “Tautumeitas”, kādā koncertā būs arī ansis, runā, ka citos būs vēl kāds viesis, kas parādīsies pilnīgi negaidīti kā pārsteigums. Varbūt publikā varēs ieraudzīt kādu pazīstamu mākslinieku un viņu uzaicināt [uz skatuves],” jau minētajā intervijā klāstīja mūziķi.
“Prāta vētra” koncerta programmā iekļāvusi gan klausītāju jau iemīļotus hitus, gan jaunā albuma “Gads bez kalendāra” dziesmas, taču būšot arī pa kādam iepriekš mazāk dzirdētam gabalam. Kā izvēlēties repertuāru? “Tās ir lielas cīņas - katram savi favorīti, katrs lobē savu [dziesmu], bet skaidrs, ka nevēlamies apdalīt savus klausītājus no dažādām paaudzēm, tāpēc komplektējam programmu tā, lai katrs tajā dzirdētu arī savu mīļāko albumu,” skaidroja Kaspars Roga. “Atceros mūsu pirmos koncertus, kad mums nebija ko spēlēt - spēlējām savas četras dziesmas pa trīs apļiem uz riņķi. Šobrīd ir krietni citādāk, šobrīd daudz kas paliek aiz borta,” jokoja Māris Mihelsons.
Skaidrs, ka no “Prāta vētras” katrā turnejā gaida, lai tajā būtu skatāms kaut kas vēl vērienīgāks un neredzētāks nekā iepriekšējās tūrēs, taču grupas iekšējais štata režisors Kaspars Roga norāda, ka ne jau viss ir izsakāms apjomīgumā: “Radošums neslēpjas izmēros, bet tajā, kā tu spēj mainīties un atklāt kaut ko jaunu!” Prasīgais klausītājs gan droši vien tik un tā no “prātniekiem” paģērēs ugunsrijējus, bārdainas dāmas un zobenzobu tīģerus… “Zobenzobu tīģeris, starp citu, ir izrakstīts, taču nezinām, vai pagūs atbraukt, tā ka to nevaru solīt,” joko (bet varbūt nejoko?) Aija Auškāpa. “Šis būs mūsu mēģinājums iepriecināt sevi un skatītājus ar neredzētu skatuvi, krāšņu šovu un pārdomātu programmu. Mēs mēģināsim noturēt pašu uzstādīto latiņu tikpat augstā līmenī arī šajos grūtajos laikos. Un vispār - mums ir Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Jānis Jubalts, Māris Mihelsons! Un mums ir Ingars Viļums! Vai tu vari iedomāties vēl kaut ko labāku?! Mums ir tādi trumpji, ar kuriem pat zobenzobu tīģerim būtu jāpacīnās!”
Jāpiebilst, ka tūres koncertos kopā ar “prātniekiem” uz skatuves būs arī superenerģiskā sitamo instrumentu pavēlniece Nelli Bubujanca, tāpat skanējumu kuplinās arī ģitārists Uldis Beitiņš. “Mēs pēdējos gados gandrīz visos koncertos spēlējam šādā septiņu mūziķu sastāvā. Tas iesākās pagājušajā tūrē, kad ar mums spēlēja arī Povels Olsons pie perkusijām un ģitārists Magnuss Nilsons, bet nu esam atraduši līdzvērtīgus profesionāļus tepat Latvijā,” stāsta Aija. Bekvokālistes gan būs tās pašas, kas iepriekšējā tūrē - Gabriela Zvaigznīte, Una Daniela Aizgale un Linda Anete Rušeniece. “Tās pašas, tikai vēl skaistākas!” smejoties pielabo Aija.
Šogad katastrofāli pieaugušas pasākumu rīkošanas tehniskās izmaksas, par ko trauksmes zvanus zvana gandrīz visi pasākumu rīkotāji, tostarp “Positivus Festival” ciltstēvs Ģirts Majors - strauji cēlušās izmaksas, kas saistītas ar loģistiku, skatuves uzbūvi, skaņas un gaismas nodrošinājumu u.tml. “Mums ir tieši tas pats, un labi, ka ar Majoru nerīkojam koncertu vienā “vīkendā”, tad lielo skatuvi dabūtu tas, kurš vairāk maksā,” smaida Aija.
“Man grūti nosaukt precīzus skaitļus, taču domāju, ka šajā nozarē izmaksu kāpums ir par 40%. Tas ir ļoti liels, pat milzīgs pieaugums, ko visvairāk var just tieši darbaspēka izmaksās. Nozares profesionāļi, kuri iepriekš strādāja tehniskajā jomā, pandēmijas laikā ir pārkvalificējušies un atraduši darbu citur - divus gadus nebija darba, līdz ar to šobrīd nav kas strādā. Te nevar pieņemt jebkuru, kurš vienkārši izsaka vēlēšanos skrūvēt skatuvi, jo, lai to darītu, ir vajadzīgas zināšanas un pieredze,” skaidro Aija. “Savukārt palikušie prasa vairāk, jo pieprasījums ir ļoti liels. Latvijā, tāpat kā visur pasaulē, šovasar notiek ārkārtīgi daudz pasākumu. Ņemot vērā to, ka iepriekšējos divus gadus neko nedrīkstēja rīkot, un bailēs par to, ka rudenī atkal neko nevarēs darīt, katrs tagad mēģina darīt, cik var, lai kaut ko nebūt uzkrātu nākamajam tukšajam periodam. Tas rada kvalificēta darbaspēka deficītu. Tas pats attiecas arī uz apsardzes darbiniekiem, tirdzniecības un viesmīlības nozares personālu u.c. - atalgojums, ko šo darbu veicēji vēlas saņemt, jūtami pārsniedz budžetu, ko organizatori ir maksājuši līdz šim un ko viņi vispār var atļauties maksāt šajā izdevumu sadaļā. Noīrēt, piemēram, skatuves un aizskatuves aprīkojumu vēl varētu atļauties - lielākie izdevumi rodas, šos “dzelžus” transportējot. Braukt šādā tūrē Jelgava-Valmiera-Daugavpils-Ventspils-Rīga ar 20 kravas transporta vienībām no degvielas izmaksu viedokļa ir ļoti dārgi, tas ir luksuss, jo tas jau nav tikai viens brauciens turp un atpakaļ.”
Ņemot vērā traģiskos notikumus Ukrainā, “Prāta vētra” ir atteikusies pat domāt austrumu virzienā, tomēr lielākais grupas tirgus bija tieši Krievija. Ko tālāk, kā pārorientēties uz citu tirgu? “Pašlaik esam koncentrējušies uz Latviju,” diplomātiski saka grupas ģenerālmenedžere Aija Auškāpa. “No menedžmenta viedokļa šajos laikos, ko es saucu par neprognozējamo nenoteiktību, kaut ko plānot un mēģināt nolikt konkrētus termiņus šķiet ļoti pārgalvīgi. Tāpēc teikšu kā Skārleta O’Hāra: “Par to es domāšu rīt!” Savukārt par grupu - tūlīt būs koncerttūre, bet pēc tam mums būs laiks mēģinājumiem un radošām izpausmēm, caur ko arī izkristalizēsies mūsu nākotnes vīzija un ceļš, kuru iesim. Skaidrs ir viens - pārkvalificēties neplānojam!”
