5.lapa
Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē atklātas divas Ukrainas mākslinieču izstādes -Ludmilas Natsvlišvili izstāde «Kara dienasgrāmata» un Viktorijas Rikhtik izstāde «Zaudētie sapņi».
Visa pasaule iepazīst Ukrainas ģeogrāfiju un seko līdzi notikumiem, kuri norisinās šajā valstī un tie ir iespaidojuši daudzas dzīves dažādās pasaules valstīs. Fotogrāfe Viktorija Rikhtik pašlaik, atrodas Zviedrijā, otra māksliniece Ludmila Natsvlišvili savu patvērumu radusi Rīgā pie draudzenes.
«Es ar ģimeni biju spiesta pamest Ukrainu kara 11. dienā. Karš sagrauj visu manā ceļā - ēkas, skolas, slimnīcas, paņem cilvēku dzīvības, svītro ieceres un sapņus. Mēs visi vēlamies laimīgi dzīvot savā zemē, justies stabili un droši, realizēties darbā, audzināt bērnus, taču tas viss nebija kaimiņvalsts prezidenta plānos. Mani izstādes darbi ir veidoti Ukrainā, toreiz vēl mierīgā Kijivā, kur es biju viena no vadošajām modes fotogrāfēm. Šeit, emigrācijā, es esmu cilvēks, kura sapņus iznīcināja karš un kuram viss jāsāk no sākuma,» stāsta Viktorija Rikhtik. Viņa izglītību ieguvusi Kijivas Nacionālajā Kultūras un mākslas universitātē, profesionālo izglītību ieguvusi Kijivas Fotogrāfijas skolā, publicējusies modes un dzīves stila žurnālos, sadarbojusies ar Ukrainas mūziķiem.
«Mana izstāde «Zaudētie sapņi» ir par ikvienu ukraini. Es atceros cilvēkus, ar kuriem kopā biju strādājusi visus šos gadus, mūsu kopīgos projektus un ieceres. Ikkatram, kurš ieraudzīs šīs fotogrāfijas, būtu jāsaprot, ka bezrūpīga dzīve var beigties jebkurā brīdī. Šie notikumi mainījuši mani un manu pasaules uztveri uz visiem laikiem, tomēr esmu pārliecināta, ka tikšu tam pāri un sagaidīšu jaunu pavērsienu savās turpmākajās radošajās gaitās. Ukrainai. Mieram. Šobrīd man ir viens sapnis - Ukrainas uzvara -, un man nav šaubu, ka kopā mēs uzvarēsim,» stāsta māksliniece.
Ludmila Natsvlišvili izglītību ieguvusi Donbasas Nacionālajā arhitektūras un celtniecības akadēmijā. Strādājusi dažādu veidu glezniecības jomās, piedalījusies vairākās starptautiskajās izstādēs. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās dažādās valstīs.
«Es esmu māksliniece no Kijivas. Kas patiesībā ir karš, es uzzināju 24. februāra rītā, kad manā pilsētā sākās bombardēšana. Tā diena mainījusi manu dzīvi uz visiem laikiem. Es biju spiesta vienā nelielā mugursomā salikt savas mantas un pamest savu valsti. Nevarēju paņemt līdzi savus gleznošanas piederumus, paķēru tikai skiču albumu un zīmuļus. Nokļuvusi drošā vietā, savas sajūtas un pārdzīvojumus sāku attēlot zīmējumos, veidojot kara dienasgrāmatu. Karš parādīja, kas mēs patiesībā esam, atkailināja mūsu dvēseles, nometot visu lieko. Atkailināti ķermeņi ir kā mūsu nedrošības simbols šajā pasaulē. Vienlaikus, tad, kad mēs nebaidāmies atklāties un parādīt savas jūtas, mēs saņemam daudz atbalsta no līdzcilvēkiem. Karš ir stipras sāpes un izmisums, bet vienlaicīgi tas parāda vienotību un iekšējo spēku, ko demonstrē ukraiņu tauta. Cilvēkiem jāatbalsta vienam otrs, neskatoties uz tautību, jo neviens nezina, kuru nākamo par savu mērķi izvēlēsies ļaunums. Ikviens no mums savā veidā pārdzīvo šo karu, taču visiem cilvēkiem jābūt vienotiem par mieru visā pasaulē,» saka Ludmila Natsvlišvili.
Izstāde apskatāma līdz 14. jūnijam izstāžu zāles darba laikā. Ieeja bez maksas.
