Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 19. līdz 25. februārim

© Publicitātes foto

9.lapa

Ķemers no Ķemeriem

Tukuma Mākslas muzejā (Harmonijas ielā 7, Tukumā) skatāma ainavu gleznotāja un mācītāja Miervalža Ķemera 120 gadu jubilejas izstāde «Ķemers no Ķemeriem».

Izstādē skatāmi gleznieciski izteiksmīgākie Miervalža Ķemera darbi, kas atspoguļo pilsētvidi un dabas studijas. Savās pārdomās mākslinieks pilsētu personificēja, rakstot: «Katrai pilsētai sava seja - siluets - profils, bet arī «en face» un sava dvēsele.»

Mākslinieks nācis no Ķemeriem, kalpojis Latgalē un Jelgavā, kļuvis par rīdzinieku un glezniecībā iecienījis arī Tukuma un Rēzeknes pilsētainavas, tajās meklējot «raksturus laikmetam un rajonam».

1938. gadā mācītājs Miervaldis Ķemers uzsāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā prof. Vilhelma Purvīša vadītajā Dabasskatu meistardarbnīcā. Absolvējot akadēmiju (1947), Ķemers neapsvēra aiziešanu no baznīcas un tādēļ netika uzņemts LPSR Mākslinieku savienībā. Viņa iespējas iegādāties gleznošanas materiālus un piedalīties izstādēs bija ļoti ierobežotas - ne velti ainavu gleznotāju Ķemeru, salīdzinājumā ar citiem viņa laikabiedriem, zina tikai retais.

Mīlestība pret mākslu un teoloģiju māksliniekā «konkurēja» visu mūžu, pārmaiņus gūstot virsroku. Savulaik mākslas zinātnieks Oļģerts Biete māksliniekam rakstīja: «Man mazliet žēl, ka jūs neesat pagāns un ziedojis savu dzīvi vienīgi mākslai».

Izstādes kuratores - Signe Irbe un Inese Klestrova.

Izstāde skatāma līdz 15. maijam.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.