5.lapa
Sestdien, 8. janvārī, pulksten 18.00 Liepājas koncertzāle «Lielais dzintars» klausītājus aicina uz jau tradicionālu Zvaigznes dienai veltītu garīgo dziedājumu koncertu, lai atzīmētu gaismas un saules atgriešanos.
Šoreiz, laikā, kad Pareizticīgā baznīca svin Kristus dzimšanas svētkus, Latvijas Radio kora izpildījumā izskanēs koncertprogramma «Pareizticīgo Ziemassvētki. Čaikovska liturģija».
Krievu komponista Pētera Čaikovska vārdu dzirdot, lielākoties vispirms atmiņā ataust viņa simfonijas, skatuves darbi un kamermūzika, taču Čaikovska radošais mantojums slēpj arī sakrālas ievirzes kormūziku, ko no putekļu plauktiem laukā cēlis Latvijas Radio kora diriģents Sigvards Kļava.
Savu monumentālo Sv. Jāņa Zeltamutes liturģiju Čaikovskis sacerējis 1878. gadā. Teju pēc pusotra gadsimta - 2019. gadā skaņu tvartā to ieskaņojis Latvijas Radio koris, kļūstot par vienu no pašiem pirmajiem Eiropas kolektīviem, kas pieskaras Čaikovska muzikālās liturģijas versijai. Par šo ierakstu koris saņēmis nedalītu publikas un kritikas atzinību, kā arī prestižo Starptautisko Klasiskās Mūzikas Balvu (ICMA) 2020 kora mūzikas ierakstu kategorijā.
Latvijas Radio kora ieskaņotās Čaikovska sakrālās kormūzikas interpretācijas izpelnījušās slavinošas atsauksmes arī no tādiem prestižiem izdevumiem kā «Gramophone»: «Sigvards Kļava nebaidās daudzviet izvēlēties lēnus tempus, reizē nepazaudējot kopainu un dramatisko intensitāti, kas ir tik svarīga Čaikovska mūzikas iezīme pat viņa liturģiskos sacerējumos. Latvijas Radio koris šajā repertuārā ir izcils!»
Tuvāk ar Čaikovska Sv. Jāņa Zeltamutes liturģiju iepazīstina Latvijas Radio kora vadītājs Sigvards Kļava: «Čaikovskim šis opuss bija pirmais ļoti nopietnais pieskāriens krievu ortodoksālās baznīcas kanoniem un vispār baznīcas videi. Lasot vēstules un pētot šī darba tapšanas vēsturi, ir skaidrs, ka vēlmi radīt un komponēt šādu baznīcisku kanonu noteica iekšējā nepieciešamība. Komponistam tas bija tāds kā iekšējais pasūtījums. Ne velti Čaikovskis to sacer vienā no savas dzīves grūtākajiem posmiem, kad viņa gars plosās, viņu moka pretrunas. Tobrīd viņš raksta Ceturto simoniju, operu «Jevgeņijs Oņegins», grasās pamest dzimteni. Arī mūzikā var just šo nulles punktu, nestabilitāti, tiekšanos sajust ceļu pie Dieva. Tā varētu būt atslēga, kā tikt tuvāk šai mūzikai.»
Līdzās pareizticīgās tradīcijas skatījumam uz liturģiju koncertā skanēs arī bizantiešu dziedājumi latviešu valodā, ko sakārtojis Latvijas Pareizticīgo baznīcas reģents un komponists Andrejs Selickis. Latviešu-bizantiešu dziedājums ir līdz šim pirmais mēģinājums apkopot, sakārtot kristīgās baznīcas austrumu rita sakrāli-muzikālo tradīciju latviešu valodā. Andrejs Selickis, kurš pārstāv gan Latvijas Pareizticīgo baznīcu, gan latviešu komponistu saimi, ir šīs unikālās tradīcijas un tās latviskošanas entuziasts jau vairāk nekā trīsdesmit gadu garumā.
Video:
