Ar aptuveni divarpus stundu ilgām žūrijas diskusijām (un vēl papildu “mājas darbiem”) šonedēļ iesākās ceļš uz Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofoniem” par šogad ierakstu jomā paveikto. Lai gan ceļš vēl ir tāls, pirmos secinājumus jau var izdarīt.
Lai gan arī 2021. gadā latvju mūziķi uz ierakstu meistarošanu bijuši varen čakli, salīdzinājumā ar 2020. gadu radošās aktivitātes mazliet kritušās: balvai “Zelta mikrofons ‘2021” tika iesniegts 561 ieraksts (aiziepriekšējā gadā 262), “Zelta mikrofonam ‘2022” adresēts aptuveni 500 pieteikumu. Kopumā ap 150 albumu, pērn to bija 171. Turklāt nelielā pieteikumu skaita dēļ nācies sapludināt indī un alternatīvās (un eksperimentālās) mūzikas albumu nominācijas, bet “metālistus” pievienot rokam. Kā jau to varēja prognozēt pēc anša albuma “Liela māksla” panākumiem pērn, šogad latvju zemē dominējis hiphops.
Hiphopa nominācijā iesniegti 17 albumi, turklāt tie pilnīgi noteikti nav visi darbi, kas šogad tapuši šajā žanrā - nemana tādus spēcīgus albumus kā Eliota “Stulbais reps”, Idus Abra “Bez ierunām” un jaunā March studijas ierakstu. Taču konkurence vienalga būs nopietna: veterāni Kurts un Bū-š (tagad BUSH), gandrīz uz popu aizskaitītais “Singapūras satīns”, jaunā un satriecošā BDM, Edavārdi, Ivans Baigais, Reinis Kapone, Punkts uz I, “Latgalīšu reps” u.c.
Daudzskaitlīgākās ir popa un roka nominācijas, kurās uz “mikrofoniem” katrā no tām pretendēs pa diviem desmitiem albumu (dažu stilistiskā piederība konkrētam žanram vēl tiek precizēta), savukārt blūzs šoreiz nav pārstāvēts vispār, tāpēc attiecīgajā nominācijā džezs (ap desmit albumiem) spēkosies ar fanku (kāds pārītis). Pops - tā šogad ir “Prāta vētra” un pārējie, roks - sākot no “Inokentija Mārpla” līdz Ivo Fominam, Fēliksam Ķiģelim un rokoperai “Ei, jūs tur!”. Nopietna pārstāvniecība ir “elektroniķiem” (ap duci albumu), kuri turklāt vēl sagribēja atsevišķu nomināciju arī savā žanrā radītai dziesmai - šajā lietā vismaz šogad viņi paliks gribot. Kā jau ierasts, pamatīgs Hilduras Bokas kāpostu mikslis ir instrumentālās vai starpžanru mūzikas albumu nominācijā, kurā ievietots (vai ievietojies) ap 20 albumu. Ak, jā - 13 darbi iesniegti arī mūzikas albumu bērniem nominācijā, kas nemanāmi arī izaugusi līdz apjomīgai kategorijai.
Atsevišķs stāsts ir par metālmūziķiem, kuri pērn iesniedza tik daudz albumu (18), ka pirmoreiz šī žanra pārstāvjiem izdevās izkarot pašiem savu kategoriju, bet šogad - trīs albumi, no kuriem tikai “Everlust” ierakstītais darbs vērtējams nopietni. Turklāt nevarētu teikt, ka 2021. gadā šajā jomā nekas nav iznācis, piemēram, “Varang Nord” un “Deodium” kā potenciālie “Zelta mikrofona” saņēmēji savā nominācijā izskatītos visnotaļ cienījami, bet vēl taču bija arī dažādi “purva metāli”, “elles vārti” u.tml. Protams, esošā situācija, kad jau kādu pusotru gadu vai pat vairāk saprotamu iemeslu dēļ nekas nevar notikt metālmūzikas citadelē, klubā “Melnā piektdiena”, turklāt pēdējā brīdī tika atcelts arī festivāls “Zobens un lemess”, daudziem smagās mūzikas pārstāvjiem droši vien apcirpusi spārnus radīt kaut ko jaunu, tomēr šoreiz vairāk tas izskatās pēc vēlmes labāk vārīties savā sulā (spēlēt savos pagrabos), bez riska pabāzt galvu plašākos ūdeņos.
Tiesa, šogad daudzi mūziķi saķēruši “neiesniegšanas vīrusu”: nominantu vidū nav spēcīgās grupas “alejas” ar albumu “austrālija”, nevienu no savām divām “Pie zemes” daļām nav iesniedzis Arstarulsmirus, pie rokeriem labi būtu iederējusies grupa “Doni Tondo”, indīmūzikā - “Akvalande”, popā - “Pirmais kurss”, debijā gaidīta bija Madlēna Ūdre, bet apskatnieka lielākā sāpe ir par Nīderlandē dzīvojošās Annnas albumu “Mortgage On Toast” - teicams darbs, kurš būtu pelnījis arī pašmāju profesionāļu novērtējumu. Pat grūti saskatīt konkurenci dažās prestižākajās nominācijās, jo, piemēram, popa albumu kategorijā pēc skaļāko vārdu ranga tuvākie “Prāta vētrai” varētu būt… “Rīgas modes” vai “Carnival Youth” kinomūzikas dziesmas. Tas pats varētu veidoties arī “Gada albuma” kategorijā (tajā tiek labākie no visām nominācijām), kur līdzās “Prāta vētrai” vēl izvirzīties varētu vienīgi “Iļģi”. Protams, spēcīgi albumi meklējami arī džeza, kā arī instrumentālās vai starpžanru nominācijās, taču trūkst “grandu” šī vārda tipiskākajā nozīmē.
Tam nepiekrīt Latvijas Mūzikas producentu apvienības (LaMPA) valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve: “Attiecībā par “grandiem” es gribētu uzdot jautājumu, kura tad tev pietrūkst, kurus tieši tu uzskati par “grandiem”, jo ir gan “Prāta vētra”, gan Raimonds Pauls, gan “Dagamba” un “Carnival Youth” - tie ir tikai tie, kurus es uz ātru roku varu nosaukt. Pietiekami daudz mākslinieku iesnieguši savus ierakstus, un ir tikai normāli, ka šī albumu izdošana notiek cikliski. Piemēram, pērn bija albums gan Donam, gan Aijai [Andrejevai], gan “Instrumentiem”, gan citiem, un ir tikai pilnīgi loģiski, ka šogad viņu šajā sarakstā nav. Taču nenoliedzami, ka ietekme ir arī tam, ka pašlaik nenotiek koncerti. Ir savstarpēji saistīts tas, ka iznāk albums un tad notiek tūre - visi lielie mākslinieki tā to plāno. Iespējams, ka tāpēc daudzi šogad arī nesteidzās ar [albumu] izdošanu, jo zināja, ka tūres plānot nebūs iespējams. Es nedomāju, ka ir radošais apsīkums - vienkārši mūziķi savu izdarīto nesteidzas apkopot. Manuprāt, kaut vai dziesmu nominācija pierāda, ka neviens nekur nav pazudis - visi raksta singlus un pamazām gatavo savus nākamos albumus.”
Te nu Elitai taisnība - “Gada dziesmas” nominācijai iesniegti 136 ieraksti, kuru kopējais garums “Spotify” listē sasniedz 7 stundas un 30 minūtes (!). Pandēmijas laikā ar dažādu fondu un sabiedrisku organizāciju starpniecību bija iespējams saņemt stipendijas singlu izdošanai un videoklipu radīšanai, kas arī tiešā veidā atsaucies uz “ZM ‘2022” iesniegumu sarakstiem. “Ir forši, ka attīstās daudz jauno mākslinieku. Lai nāk jauni [mūziķi], kuri veidosies par “grandiem”, ļausim “grandiem” mierīgi veidot savus nākamos [albumus] un nemeklēsim te kādas vainas!” aicina Elita Mīlgrāve.
