6.lapa
Latvijas Nacionālais arhīvs atklājis projektu «Paralēlais kino», kas veltīts Latvijas kinoamatieru vēsturei un filmām.
Arhīva digitālajā krātuvē «www.redzidzirdilatviju.lv» pieejamas jaunas dokumentu kolekcijas, ļaujot ikvienam skatīties kinoamatieru veidoto animācijas filmu, dokumentālo filmu un spēlfilmu izlasi un pētīt dokumentus par šo nepelnīti piemirsto un ļoti saistošo Latvijas kino mantojuma daļu un cilvēkiem, kas to veidojuši.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā glabātajā Latvijas Kinoamatieru biedrības fondā ietilpst vairāk nekā 600 dokumentālo, animācijas un spēles īsfilmu. Šī unikālā kolekcija ir maz pētīta un plašākai sabiedrībai nezināma Latvijas kino vēstures daļa, kas pārsteidz ar savu saturisko daudzveidību un kinovalodas bagātību: no humorpilnām un lakoniski izteiksmīgām animācijas filmām, poētiskām un sociāli kritiskām dokumentālajām filmām līdz dauzonīgi drosmīgiem eksperimentiem spēlfilmu žanrā. Filmas tapušas laika periodā no 1960. līdz 1990. gadiem.
Projekta «Paralēlais kino» ietvaros digitalizēto kinoamatieru filmu izlasi turpmāk būs iespējams skatīties tiešsaistē digitālajā krātuvē «Redzi, dzirdi Latviju!». Turpat būs iespējams iepazīties arī ar kinožurnāliem, fotogrāfijām, afišām un citiem dokumentiem, kas saistīti ar kinoamatieru kustības vēsturi no Latvijas Nacionālā arhīva, Rīgas Kino muzeja, VEF vēstures muzeja krājumiem un kinoamatieru privātajiem arhīviem.
Vēsturisko dokumentu kolekcija digitālajā krātuvē «Redzi, dzirdi Latviju!» ir pieejama no 15. septembra, bet filmu kolekcijas publicēs 28.s eptembrī (animācijas filmas), 6. oktobrī (spēlfilmas) un 20. oktobrī (dokumentālās filmas).
Filmu kolekcijas papildinās īpaši projektam «Paralēlais kino» veiktas video intervijas ar bijušajiem kinoamatieru kustības dalībniekiem, no kuriem daļa joprojām aktīvi darbojas Latvijas kino industrijā, tostarp, kinoamatieru kustības ilggadējo dalībnieci, režisori Regīnu Šulcu, režisoru un kinooperatoru Zigurdu Vidiņu, režisoru un kinooperatoru Romualdu Piparu, TV operatoru un RISEBA pasniedzēju Jāni Rēdlihu, režisori Dailu Rotbahu, producentiem Bruno Aščuku un Uldi Cekulu un citiem.
Projektu «Paralēlais kino» tāpat papildina arī pētniecisku rakstu sērija portālā «Kinoraksti», kuros amatierkino fenomens aplūkots kino vēstures un teorijas perspektīvā.
Kino zinātniece dr. Inese Strupule par Latvijas kinoamatieru veidotajām filmām raksta: «Kinoamatierisms Padomju Latvijā attīstījās kā oficiālās PSRS un Padomju Latvijas kino kultūras alternatīva un kalpoja kā sava veida nacionālā kino surogātforma padomju laikmetā. Kinoamatieru darbi atklāj ārkārtīgi vērtīgo iekšējo redzējumu par padomju laika Latvijas sabiedrību, iepazīstina ar alternatīvām vēsturisko notikumu interpretācijām, dokumentē dažādus maz zināmus Padomju Latvijas ikdienas dzīves aspektus un kopumā kuplina šī reģiona kinematogrāfisko mantojumu.»
Savukārt 27. oktobrī - Pasaules Audiovizuālā mantojuma dienā - kinoteātrī «Kino Bize» notiks īpašs kinoamatieru filmu seanss un diskusija par kustības vietu un nozīmi Latvijas kino vēsturē, kas būs skatāma arī tiešsaistē.
Sīkākai informācijai par pasākuma norisi aicina sekot Latvijas Nacionālā arhīva «Facebook» lapai.
