Šo sestdien, 21. augustā, Rojas brīvdabas estrādē notiks nu jau par tradicionālu kļuvušais festivāls “Kulakova nakts”. Pats komponists savu 63. dzimšanas dienu atzīmējis jau pirms trīs mēnešiem, bet šobrīd aktuālākais jautājums, vai veselības likstas viņam ļaus apmeklēt paša vārdā nosaukto festivālu arī šogad.
Pašlaik komponista Jura Kulakova veselības stāvokli laikam varētu raksturot ar vārdiem “kā pa viļņiem”: pirmdien viņš bija mēģinājumā, bet otrdien atkal sajutās sliktāk. Par konkrētām kaitēm mūziķa piederīgie daudz nerunā, sakot - “ar daudz ko ir slikti”. Šo rindu tapšanas laikā Kulakovs ar sievu Lauru gan bija optimistiski par došanos uz Roju, jo, Lauras vārdiem runājot: “Kaut kad taču ir jāpaliek labāk!” Kādā statusā - kā Goda diriģents, kas visu stūrēs no malas, savā ierastajā vietā pie grupas “Pērkons” taustiņinstrumentiem vai kā uzkurinātājs un vilcējspēks? ““Kulakova naktī” būs viens īsts Goda diriģents - labi zināmais Ivars Cinkuss. Un tā kā Kulakovam arī ir diriģenta diploms, tad viņš būs Goda diriģenta asistenta statusā. Un arī taustiņnieka statusā, kas nav nekas neierasts. Savukārt kā galvenais vilcējspēks vienmēr “Pērkonā” ir bijis un paliks. Sanāk, ka visos trijos statusos,” ziņo Laura.
Šoreiz “Kulakova nakts” ietvaros skanēs koncertuzvedums “Īsts filozofs nav pesimists” ar dzejnieka Eduarda Veidenbauma dzejas interpretācijām mūzikā, ko piedāvās gan labi pazīstami mūziķi, gan jaunie talanti. “Arī mēs neesam pesimisti, baudām un svinam: dzeju un mūziku, Veidenbauma 154. dzimšanas dienu un 61 gadu, kopš dibināts RTU vīru koris “Gaudeamus”. Svinību centrālais notikums būs kora “Gaudeamus” un grupas “Pērkons” sadarbības auglis - kantāte “Mīlestībā viļņo krūts” ar Veidenbauma vārdiem,” tā Juris Kulakovs.
Ar Eduardu Veidenbaumu komponistam ir īpašas attiecības, lūk, ko viņš šo rindu autoram šajā sakarā puspajokam teica pirms pieciem gadiem: “Ar šo dzejnieku ir interesanti - kad es nomiršu, es pat nezinu, vai gribu gulēt blakus savam papiņam vai Veidenbaumam. Viņš zināja kādas sešas, septiņas vai pat astoņas valodas. Kad viņš gulēja uz nāves gultas, viņa draugs Eduards Treimanis-Zvārgulis ienāca istabā un ieraudzīja, ka Veidenbaums kaut ko lasa sengrieķu, franču vai kādā nu tur valodā - kāpēc tev tas vajadzīgs?! Veidenbaums esot atbildējis: ja nu es gadījumā izķepurošos no šīs slimības, tas man varētu noderēt. Apbrīnojami, viņš bija tik jauns, taču tik daudz zināja! […] Visi Veidenbauma dzejoļi - 70 vai, pēc citiem datiem, 88 - skan mūsdienīgi joprojām. Un tie ir piepildīti ar domas spēku.”
Pasākuma Rojas brīvdabas estrādē ievadā uzstāsies tradicionālie festivāla viesi “Trīs Latvijas tenori” ar Jura tautasdziesmu apdarēm un klasiskiem opermūzikas hitiem, “Menuets”, kā arī kultūras pils “Ziemeļblāzma” pūtēju orķestris “Fanfara”. Kulakova nakts galvenā notikuma - koncertuzveduma “Īsts filozofs nav pesimists” - pirmajā daļā RTU vīru kora “Gaudeamus” un grupas “Pērkons” interpretācijā skanēs jau minētā kantāte “Mīlestībā viļņo krūts”. Tieši ar šo skaņdarbu koris pērn maijā plānoja svinēt savu 60 gadu jubileju, taču pandēmijas ierobežojumu dēļ tas nenotika. Kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents Ivars Cinkuss: “Ir pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš sadarbībā ar Juri un grupu “Pērkons” tapa šī apcerīgi pacilājoši skaļā kantāte. Apbrīnojami, cik šī dzeja un mūzika joprojām ir aktuāla un mūsdienīga!” Tam piekrīt arī Juris Kulakovs: “Veidenbauma dzeja ir pārlaicīga, ārpus laika un telpas. Viņš nav pesimists, kā daži viņam to piedēvē, viņš ir reālists un runā par lietām, kas nepāriet. Arī kantātes mūzika necenšas būt moderna, tā ir ļoti tradicionāla, varētu pat teikt - konservatīva. Varētu vilkt paralēles - kāpēc Emīla Dārziņa mūzika joprojām patīk? Jo tā ir demokrātiska, runā saprotamā mūzikas valodā.”
Koncertuzveduma otrajā daļā uzstāsies “Dzelzs vilks” un jauno rokmūziķu grupa “Sānuielas zēni”: skanēs gan Veidenbauma inspirācijas dzejā, gan versijas par Kulakova leģendāro ciklu “Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem”, gan pašu mūziķu oriģinālsacerējumi. Kulakova nakts, protams, nav iedomājama arī bez grupas “Pērkons” uzlādētā un dinamiskā šova - leģendārā grupa uz skatuves kāps īsi pēc pusnakts. Parasti uz Kulakova nakti top arī kāds jauns gabals, varbūt tiks likta galdā kāda no seniem laikiem aizķērusies dziesma, kas noputējusi ilgu laiku stāvējusi kaut kur plauktiņā, un nu pienācis īstais brīdis to celt gaismā? “Reiz kāds kantri muzikants uz jautājumu, kad viņam būs jaunas dziesmas, atbildējis - lai jau nu raksta jaunas tie, kam nav pietiekoši labas vecās! Mums nekas nav jāceļ gaismā vai jārada no jauna - mums jau ir gana daudz labu dziesmu, viena par otru labāka!” tā Kulakovs.
Jāatgādina, ka Kulakova nakts tradīcijas iedibinātas 2015. gadā. Pirmais festivāls notika Ogrē, atzīmējot 30 gadus kopš vēsturiskās “Pērkona” uzstāšanās Ogres estrādē 1985. gada 6. jūlijā, kad grupas fani, koncertā gūto emociju uzplūdā, izdemolēja divus pasažieru vilciena vagonus. Kopš tā laika festivāls viesojies vēju pilsētā Liepājā, koncertzālē “Cēsis”, Jura Kulakova dzimtajos Līvānos un Ikšķiles estrādē. Cerams, ka arī šoreiz pats komponists būs sastopams klātienē. Te nu vietā atkal citēt Juri Kulakovu, šoreiz no apskatniekam teiktā uz savu 60. jubileju: “Man dzimšanas diena ir katra diena, kad pamostos un svinu dzīvi! Dzīve ir gara, mūžs ir īss, laika plūdums ir bezgalīgs, un pagātne un nākotne ir tikai iespējamība. Atomiem savstarpēji uzdarbojoties, tie kādā brīdī sastājas īstajā stāvoklī, nogrand “Pērkons” un satricina latviešu poproka pamatus. Līdzīgi kā Eduards Veidenbaums, kurš ir cietis no cenzūras un ir sava laika visvairāk aizliegtais dzejnieks, arī “Pērkons” ir visvairāk aizliegtā latviešu rokgrupa, bet tagad - visvairāk pagodinājumus saņēmusī. Veidenbaums visās lietās centās aizrakties līdz lietas būtībai, serdei, un arī es neesmu stājis rakņāties. Citējot kādu “Pērkona” mazzināmu gabalu: “Jūs mācat mani vēlreiz sākties, es vēlos tikai turpināties!””
