Ceturtdien, 29. jūlijā, Latvijas Nacionālā teātris atklāja jauno – 103. sezonu. Teātra direktors Jānis Vimba sumināja aizvadītajā sezonā labākos, pasniedza ceļojošās teātra balvas, atklāja jaunās sezonas radošās ieceres, kā arī sirsnīgi sveica aktierus, kuru ģimenēs ienākuši mazuļi un sumināja jaunlaulātos.
Aizvadītā sezona visai teātra un mākslas pasaulei bija sarežģīta, izaicinoša un neviennozīmīga, tomēr Nacionālā teātra kolektīvs turpināja cītīgi strādāt un, lai arī teātris apmeklētājiem bija praktiski slēgts, darbs ne uz mirkli neapstājās un skatītājiem tika piedāvāti vairāki projekti dažādos attālinātos formātos.
«Mēs ļoti ceram, ka jaunajā sezonā varēsim strādāt pilnvērtīgi, piedāvājot skatītājiem izrādes klātienē,» saka teātra direktors Jānis Vimba, atklājot, ka jaunajā sezonā plānotais repertuārs ir rūpīgi pārdomāts. «Mūsuprāt, šī sezona ir sanākusi ļoti, ļoti cieņpilna. Ceram, ka tādu mēs to arī realizēsim, ka mums kāds neaizliks kāju priekšā un mēs varēsim satikties ar mūsu skatītājiem.»
Lielajā zālē jauniestudējumus veidos režisori Dita Lūriņa, Ināra Slucka, Valters Sīlis un Ivars Pellu (Igaunija), LMT Jaunajā zālē - Vladislavs Nastavševs, Reinis Suhanovs un Regnārs Vaivars. Tiks spēlēti arī pagājušajā sezonā iestudētie, bet publikai neparādītie jauniestudējumi, ko veidojuši režisori Ināra Slucka, Elmārs Seņkovs, Edmunds Freibergs, Valters Sīlis, Mārtiņš Gūtmanis un Intars Rešetins.
«Šajā sezonā līdzās tiem septiņiem jauniestudējumiem, kas tapa pagājušās sezonas laikā, Nacionālais teātris iestudēs astoņas jaunas izrādes. Un septembrī mums būs astoņas pirmizrādes! Ja mēs to varējām, piedodiet par barbarismu, «saražot», mēs to varam arī parādīt,» uzrunājot savus kolēģus, smaidot teica Jānis Vimba. Viņš gan piebilda, ka vīrusu neviens nav atcēlis, un arī jaunā sezona būs gana izaicinoša, tomēr direktors cer, ka tā būs arī interesanta, jaudīga, mērķtiecīga, jauka un visādi citādi forša.
Jaunās sezonas atklāšanas pasākumā Veltas Līnes ceļojošo balvu - Antas Klints gredzenu, ko pasniedz par spilgtāko mīlētājas lomu, saņēma jaunā aktrise Madara Reijere - par Matildes de la Molas lomu izrādē «Sarkanais un melnais» un Medmāsas Almas lomu izrādē «Persona». Teātra skatītāji viņu pazīst kā Madaru Bori. Šovasar aktrise mija gredzenus ar savu skatuves kolēģi aktieri Kārli Reijeru un pēc kāzām ir pieņēmusi vīra uzvārdu.
Elzas Radziņas ceļojošais kulons par titullomu izrādē «Aukle» un kolēģu labas veselības vēlējumi tika sūtīti skatītāju mīlētajai aktrisei Lāsmai Kugrēnai, kura uz jaunās sezonas atklāšanu nebija ieradusies.
Kārļa Sebra gredzenu par Stendāla un citām lomām izrādē «Sarkanais un melnais» un pagājušās sezonas labākā aktiera titulu saņēma Voldemārs Šoriņš.
Ieviņas un Kārlēna šķiltavas kā labākā jaunā aktrise saņēma Jana Ļisova, kura no šīs sezonas ir Nacionālā teātra štata aktrise. Latvijas Kultūras akadēmijā viņa beigusi Igora Koņajeva kursu un kopš 2014. gada spēlēja Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, bet no 2018. gada pārgāja ārštatā. Nacionālajā teātrī Jana Ļisova jau spēlē trīs izrādēs - «Sapnis vasaras naktī» (Helēna), «Riests» un «Finlandizācija» (Larisa Hāpala), par ko saņēmusi Spēlmaņu nakts 2019/2020 nomināciju «Gada aktrise otrā plāna lomā».
Par 102. sezonas labāko iestudējumu uz lielās skatuves tika atzīts Šekspīra «Sapnis vasaras naktī», ko iestudējis režisors Elmārs Seņkovs. Tās pirmizrāde ar publiku plānota 30. septembrī.
102. sezonas labākā izrāde mazajos spēles laukumos bija dramaturģes Lindas Rudenes «Riests», ko veidojis režisors Valters Sīlis. Pirmizrāde LMT Jaunajā zālē gaidāma 22. septembrī.
Savukārt nodarbinātākie aktieri, kuri pagājušajā sezonā piedalījušies visvairāk iestudējumu tapšanā, ir Madara Reijere, Romāns Bargais, Raimonds Celms, Juris Hiršs, Kārlis Reijers un Igors Šelegovskis.
«Pagājušajā sezonā esam ne tikai strādājuši, bet arī «sastrādājuši» - mums ir piedzimuši trīs bērni,» sezonas atklāšanas pasākumā klātesošajiem atklāja teātra direktors Jānis Vimba. Ar dēlu piedzimšanu tiks sveikti aktieri Mārtiņš Brūveris, Raimonds Celms un Agnese Cīrule, kura, starp citu, šovasar arī apprecējusies - viņa mijusi gredzenus ar savu mīļoto vīrieti un dēliņa tēti, aktieri Matīsu Budovski. Pēc kāzām aktrise pārgājusi vīra uzvārdā.
«Pēc «plāna» vajadzēja būt vēl vienam bērnam, bet nav, gaidām,» direktors smaidot piebilda, publiski gan neatklājot, kura kolēģa ģimenē pieaugums tiek gaidīts.
Nacionālā teātra jaunā sezona Lielajā zālē tiks atklāta 16. septembrī ar režisores Ditas Lūriņas iestudēto lielo pasaules klasiku, vācu «Romeo un Džuljetas» versiju - Frīdriha Šillera jaunības traģēdiju «Ferdinands un Luīze», kas pazīstams ar nosaukumu «Viltus un mīla».
«Tas ir ļoti skaists mīlas stāsts par Romeo un Džuljetu no «vētru un dziņu laikmeta», kuri satiksies šodienā, lai tāpat kā jebkuros laikos stātos pretī cilvēku likumiem, sabiedrības priekštatiem, aizspriedumiem, divkosībai un bailēm. Tas ir stāsts par mīlestību, kas paceļ virs zemes - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē,» Dita Lūriņa mazliet paver jauniestudējuma priekškaru.
«Arī mēs gribam sapņot, mēs gribam lidot - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, un mēs gribam jums izstāstīt šo stāstu par cilvēka dabu, kas ir biedējoši nemainīga. Izstāstīt visās krāsās un dimensijās. Cilvēks jebkurā laikmetā piedzīvo savus izaicinājumus, vienalga, kāda laikmeta drēbes viņam ir mugurā un kāda laikmeta dziesmas viņš dzied, bet to, kas viņš ir, nosaka tas, ko viņš dara,» aizrautīgi stāsta jauniestudējuma režisore, uzsverot: kad mīlestība deg ar tādu spēku, kāds atrodams pasaules dramaturģijas klasikā, izglābties nav paredzēts nevienam. Un šajā iestudējumā to pierādīs Ferdinands (Raimonds Celms) un Luīze (Diāna Krista Stafecka vai Ieva Aniņa). Pārējās lomās: Gundars Grasbergs, Mārtiņš Brūveris, Agnese Budovska, Uldis Anže, Mārtiņš Egliens, Maija Doveika, Ance Kukule un Uldis Siliņš.
Teātra direktors Jānis Vimba akcentē, ka jaunajā sezonā teātris strādās zaļajā jeb drošajā līmenī, kas nozīmē, ka izrādes klātienē varēs apmeklēt tikai pret Covid-19 pilnībā vakcinēti vai šo vīrusu pārslimojuši cilvēki un tie, kuri varēs uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu. Līdz ar to teātrī notiekošie pasākumi būs zema riska un varēs notikt klātienē skatītāju, cerams, pilnās zālēs.
«Tas ir saistīts ar kapitālsabiedrības mērķiem un uzdevumiem, un tas ir saistīts ar katra konkrētā iestudējuma pašizmaksu. Ja mēs strādātu dzeltenajā jeb daļēji drošajā līmenī, tas tiešā veidā ietekmētu ieņēmumus, bet mēs kā kapitālsabiedrība esam un būsim spiesti domāt par peļņu,» uzsver teātra direktors, paskaidrojot, ka peļņa savukārt tiešā veidā ietekmē teātrī strādājošo cilvēku atalgojumu. Jānis Vimba uzsver, ka viņš ir uzņēmies atbildību par savu kolektīvu un gādās par to, lai viņi saņemtu padarītajam darbam atbilstošu atalgojumu. «Ir laiks pārvērtēt pamatvērtības un, es atvainojos, vienkārši prasīt adekvātu cenu par iespēju piedalīties klātesamības mākslā. Tas skan iedomīgi, bet tas tā nav. Tas ir saistīts ar cipariem un ar emocijām tiem pāri pārkāpt nav iespējams.»
Vaicāts, kāds šobrīd ir pieprasījums pēc biļetēm uz teātra jaunās sezonas izrādēm, kuru cenas jau ir paaugstinātas 20% robežās, teātra direktors atteic, ka zāles būs piepildītas, lai izrādes varētu spēlēt, tomēr, protams, gribētos, lai skatītāji būtu aktīvāki. «Vienmēr var vēlēties vairāk un labāk, bet mēs nesūdzamies un priecājamies par katru skatītāju,» piebilst Jānis Vimba.
Jānis Vimba arī pauž cerību, ka Latvijas iedzīvotāji būs gatavi vakcinēties un tādējādi arī varēs apmeklēt teātra izrādes.
«Es saprotu, ka mēs pieņemam lēmumus, kas robežojas ar demokrātijas neesamību, bet šis ir ļoti, ļoti nopietns gadījums visā pasaulē. Mēs neesam unikāli, mēs neesam riteni izdomājuši no jauna. Vai mums vajadzētu atšķirties? Es domāju, ka, nē, jo uzskatu, ka šis [darbs zaļajā jeb drošajā līmenī] ir vienīgais, es uzveru - vienīgais loģiskais solis, kā turpināt darīt to, kam mēs esam paredzēti. Mēs esam gājuši attālināto izrāžu ceļu, mēs to visu esam pārbaudījuši un izmēģinājuši, piedāvājot skatītājiem produktus, paši tiem daļēji neticot, jo saprotam šo absurdu - klātienes mākslu pasniegt attālināti. Mēs [Nacionālais teātris] gribam iet šo drošo ceļu, jo šis ir vienīgais ceļš, kā to darīt,» uzsver Nacionālā teātra direktors. Un viņš kļūst nikns, ja kāds atļaujas viņam pārmest, ka tādējādi teātra skatītāji tiek šķiroti.
«Cilvēki paši sevi šķiro. Es uzsveru - šobrīd notiek karš ar vīrusu, un karā ir citi noteikumi. Un nevis mēs šķirojam skatītājus, bet paši skatītāji sevi šķiro, jo tā ir skatītāja personīgā atbildība - pieņemt vienu vai otru lēmumu. Mēs nepieņemam lēmumus, mēs nepieņemam likumus, mēs esam likuma paklausīgi pilsoņi, valsts kapitālsabiedrība, kas pakļauta valstī esošajai likuma kārtībai,» uzsver Nacionālā teātra direktors.
Jānis Vimba neslēpj, ka, paužot savu attieksmi par vakcināciju, viņš saņem pārmetumus par agresivitāti.
«Man, vakcinētam cilvēkam, pārmet, ka esmu agresīvs. Tik daudz personīgu vēstuļu, telefona zvanu un manu personīgo dzīvi nesaudzējošu uzrunu arī uz ielas es neesmu saņēmis visas dzīves laikā. Tad es gribu jautāt: kurš no mums ir agresīvs?...»
Bet, lai nomierinātu skatītājus, kuri nav vakcinējušies, teātra direktors atklāj, ka tiek domāts arī par pasākumiem, kuros būs daļēji drošības noteikumi, bet augustā un septembrī tādu vēl nebūs.
«Tas prasa ļoti lielu piepūli, lai tas būtu droši arī aktieriem uz skatuves. Tāpēc es aicinu visus vakcinēties, uzticēties šīs nozares profesionāļiem Latvijā un pasaulē, lai mēs kopīgiem spēkiem varētu uzvarēt vīrusu.»
Pirmizrādes septembrī
Lielajā zālē:
16. septembrī - Frīdriha Šillera jaunības traģēdija «Ferdinands un Luīze». Režisore Dita Lūriņa.
22. septembrī - Garsona Kanina melodramatiskā komēdija «Dzimusi vakardien». Režisore Ināra Slucka.
30. septembrī - Viljama Šekspīra maģiskā komēdija «Sapnis vasaras naktī». Režisors Elmārs Seņkovs.
Aktieru zālē:
10. septembrī - Harolda Pintera drāma «Nodevība». Režisore Ināra Slucka.
23. septembrī - Stendāla romantiskā drāma «Sarkanais un melnais». Režisors Edmunds Freibergs.
LMT Jaunajā zālē:
14. septembrī - Kreiga Vernera psiholoģiskais trilleris pēc Patrīcijas Haismitas romāna motīviem «Svešinieki vilcienā». Režisors Vladislavs Nastavševs.
22. septembrī - Lindas Rudenes dokumentālā izrāde «Riests». Režisors Valters Sīlis.
30. septembrī - Ingmara Bergmana variācijas par cilvēka tēmu «Persona».
Latvijas Kultūras akadēmijas režijas diplomdarbs. Režisors - Mārtiņš Gūtmanis.
