Neatkarīgā iesaka: TOP10 notikumi kultūrā no 31. jūlija līdz 6. augustam

© Publicitātes foto

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Kopštāle un Laudere, Jankovska un Indzeris, Ieviņš un Ērglis, Rajecka un Roze

Festivāls «Baleta zvaigznes Jūrmalā»

Svētdien, 1. augustā, pulksten 20 Dzintaru koncertzālē jau 21. reizi norisināsies starptautiskais festivāls «Baleta zvaigznes Jūrmalā».

Šogad festivālā tiksies baleta personības no ārvalstīm un Latvijas, piedāvājot skatītājiem iespēju baudīt klasiskā baleta pērles, turklāt šoreiz arī tādus numurus, kuri ir mazāk ierasti koncertu formātos. Tradicionāli programmā būs iekļauti pašmāju un ārvalstu horeogrāfu jaunākie darbi, kuri jau saņēmuši augstu novērtējumu starptautiskā arēnā. Pēdējo divu gadu kontekstā neiztikt arī bez «sveicieniem» baletam pandēmijas laikā. Pērn vērienīgais baleta notikums nevarēja notikt, tāpēc šoreiz tikšanās ar skatītājiem tiek gaidīta ar īpašu saviļņojumu.

«Pēc astoņu mēnešu pārtraukuma pirmo reizi dejojām skatītājiem klātienē, sajūta bija fantastiska, mūs uzņēma ar ovācijām! Igaunijā vakcinācijas rādītāji sasnieguši tādu līmeni, ka pasākumi var notikt bez ierobežojumiem. Bija tik fantastiska sajuta redzēt pilnas skatītāju rindas,» tā par Latvijas Nacionālā baleta dalību ikgadējā Čaikovska festivālā Igaunijas pilsētā Hāpsalu stāsta trupas mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.

Turpinot tradīciju aicināt mājās iegriezties arī ārvalstīs dejojošos Latvijas māksliniekus, publiku priecēs Hamburga baleta teātra vadošā soliste Anna Laudere un Valērija Kuzmiča no Gēteborgas Operas dejas kompānijas.

Annai Lauderei pēdējie gadi nesuši augstus novērtējumus: 2019. gadā saņemta prestižā «Benois de la Danse» prēmija, savukārt 2020. gadā viņa godināta kā Izcilības balvas kultūrā saņēmēja un 2021. gadā iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri.

Baleta festivālā Jūrmalā Anna Laudere duetā ar partneri Edvinu Revazovu dejos melno «pas de deux» no jau par klasiku kļuvušā 1978. gadā radītā Džona Noimaijera baleta «Kamēliju dāma». Otrs programmā iekļautais fragments būs no 2020. gada koronovīrusa laika baleta «Ghost Light». Hamburgas balets bija viena no pirmajām trupām, kas pēc pandēmijas uzliesmojuma mazās grupās jau 2020. gada aprīļa beigās atsāka mēģinājumus. Izrāde ir nepieciešamības radīts radošuma vingrinājums horeogrāfam un visiem 60 trupas dejotājiem. Nosaukums «Ghost Light» («Spoku gaisma») nāk no amerikāņu teātra tradīcijas, kur skatuves centrā pēc mēģinājuma vai izrādes novieto iedegtu lampu kā zīmi tam, ka neviens šobrīd nedrīkst izmantot skatuvi. Spoku gaisma dega visu nakti, līdz skatuve atkal atdzīvojās. Izrādē skan Franča Šūberta klaviermūzika.

Dejotājas Valērijas Kuzmičas vārds Latvijā pagaidām zināms mazāk, jo šī būs dejotājas debija mājās plašākas auditorijas priekšā pēc veiksmīgās starptautiskās karjeras uzsākšanas. Pēc Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolvēšanas Valērija Kuzmiča turpināja studijas Roterdamas dejas akadēmijā un kopš 2015. gada decembra ir dejotāja Gēteborgas operas dejas kompānijā Zviedrijā.

Ārvalstu viesu vidū būs amerikāņu izcelsmes Tbilisi baleta vadošais solists Filips Fedulovs. Duetā ar «Dejas balvas 2019-2020» laureāti Anniju Kopštāli (attēlā) būs iespēja redzēt «pas de deux» no baleta «Gulbju ezers». Annija Kopštāle «Dejas balvu» saņēma tieši par šo lomu.

Gaidot atkalredzēšanas ar skatītājiem, Elza Leimane un Antons Freimans skatītāju vērtējumam sagatavojuši tehniski ārkārtīgi sarežģīto Marco Gekes horeogrāfiju «Ugunsputns».

Savukārt, daudzu starptautisko konkursu laureāts Avetiks Karapetjans dejos labi zināmo, bet vienmēr lieliskas emocijas izraisošo Bena van Kovenberga solo «Buržuā».

Latvijas Nacionālā baleta trupa piedāvās apjomīgu fragmentu no baleta «Gulbju ezers». Programmā gaidāmi arī citi klasiski un mūsdienās tapuši nopietni un mazāk nopietni baleta numuri.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) aģenti Anatolijs Čepiga un Aleksandrs Miškins, zināmi arī ar segvārdiem Boširovs un Petrovs, kuri patlaban uzturas Maskavā, nodarbojas ar cilvēku vervēšanu un viņu apmācīšanu diversiju organizēšanai Eiropā – telekanālā "Doždj" paziņojis bulgāru žurnālists – izmeklētājs Hristo Grozevs. Saskaņā ar Grozeva teikto, Anatolijs Čepiga dzīvo Maskavā, Mičurina prospektā, netālu no VDK augstskolas, un nodarbojas ar spiegu apmācību gan profesionāļu, gan neprofesionāļu līmenī.

Svarīgākais