Vērts redzēt, dzirdēt, izlasīt: Pūcītis un Sebris, Ancāns un Rubenis, Eilands un Veidenbaums
No 26. maija, sadarbojoties trīs Baltijas valstu kino institūcijām, kultūras pasaulē nozīmīgais «Anthology Film Archives» Ņujorkā demonstrē izcilu 20. gadsimta 60.-70. gadu filmu izlasi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Filmu seansi pieejami tiešsaistē līdz 8. jūnijam.
Pasaules kino vēsturē 20. gadsimta 60. gadi iezīmējas ar dažādu «jauno viļņu» parādīšanos, radikāli jaunu pieeju ekrāna stāstu stāstīšanai, kino valodas eksperimentiem un konvencionālo robežu paplašināšanu. Arī Baltijas valstīs, neskatoties uz padomju okupācijas «dzelzs priekškaru», kas tās šķīra no pārējās pasaules, norisinājās līdzīgi radošie procesi - jaunie kinematogrāfisti meklēja arī jaunus izteiksmes līdzekļus, atbalsojot Eiropas un pasaules kino tendences, lai gan bieži par tām pat neko daudz nezināja. Minētā «priekškara» dēļ arī Eiropa un pasaule neko nenojauta par kinomākslas attīstību Baltijā, tomēr ar laika distanci redzams, ka arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 60.-70. gados strādājuši pasaules līmeņa autori, turklāt ļoti daudzveidīgā stilistikā - no alegoriskām fantāzijām līdz dokumentālam reālismam, no formas meklējumiem līdz satura zemtekstiem.
Modernisma kino izlasē iekļautas kopā deviņas spēlfilmas, trīs no katras valsts.
Latviju šajā komplektā pārstāv Rolanda Kalniņa filma «Četri balti krekli» (1967), Aivara Freimaņa «Ābols upē» (1974) un Aloiza Brenča «Liekam būt» (1976).
Interesanti, ka ikvienā no trim Igaunijas filmām arī atrodama kāda saistība ar Latviju - piemēram, režisora Kalju Kīska Otrā pasaules kara drāmai «Ārprāts» («Hullumeelsus», 1968) scenārija autors ir latvietis Viktors Lorencs, bet režisora Grigorija Kromanova futūristiskajā fantāzijā «Viesnīca «Pie bojāgājušā alpīnista»» (««Hukkunud alpinisti» hotel», 1979), kas uzņemta pēc brāļu Strugacku romāna, svarīgas lomas spēlē latviešu aktieri Uldis Pūcītis un Kārlis Sebris. Savukārt trešās igauņu filmas, pēckara kolhozu laika stāsta «Ideāla ainava» («Ideaalmaastik», 1980) režisors Pēters Simms labi pazīstams Latvijā kā vairāku kopražojumu dalībnieks un pat «Lielā Kristapa» laureāts.
Lietuvu šajā kolekcijā pārstāv trīs filmas, kas uzņemtas 1969. gadā - režisora Almanta Grikeviča urbānais atmiņu stāsts «Ave, vita!», Raimonda Vabala reālistiskais pēckara ikdienas tēlojums «Jūnijs, vasaras sākums» («Birželis, vasaros pradžia») un Arūna Žebrūna satriecošā bērnības drāma «Skaistule» («Gražuole»).
Baltijas modernisma kino programmu bija plānots demonstrēt Ņujorkas kinoekrānos jau 2020. gada pavasarī, bet pandēmija apturēja ieceri, un gada laikā tā transformējusies par tiešsaistes seansiem, kas pieejami visā pasaulē.
Filmas atlasījis Ņujorkā dzīvojošais lietuviešu izcelsmes kino zinātnieks Lukas Brasišķis sadarbībā ar Nacionālo Kino centru, Lietuvas kino centru un Igaunijas filmu institūtu, programmas ievadam tika sarīkota arī diskusija, kurā piedalījās Arhīva filmu programmu kurators Džeds Rapfogels, kino zinātnieks Lukas Brasišķis, NKC vadītāja, kino zinātņu doktore Dita Rietuma un Igaunijas Filmu institūta direktore Edīte Sepa.
Programma «Baltic Modernist Cinema: Between Imaginary and Real» tiek demonstrēta tiešsaistē ŠEIT
