Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 15. līdz 21. maijam

© Publicitātes foto

4.lapa

Skulptūru dārzs pēc Jaņa Rozentāla gleznas

Publicitātes foto

Saldū atklāta vērienīga septiņu bronzas skulptūru grupa pēc Jaņa Rozentāla gleznas «No baznīcas (Pēc dievkalpojuma)» (1894), kuru tēlnieks Sandis Aispurs radīja, par prototipiem izmantojot centrālos tēlus Rozentāla izcilajā gleznā.

Šis mūsu glezniecības klasiķa plaši pazīstamais darbs ir iekļauts Latvijas Kultūras kanonā, kurā par to ir rakstīts: «Jaņa Rozentāla glezna «No baznīcas» ir trāpīgs un daudzslāņains latviešu tautas dzīves tēlojums, kas raksturo 19. gadsimta 90. gadus - laiku, kad sabiedrībā pieaug latviešu tautas nacionālā pašapziņa. Ar šo darbu mākslinieks aizsāka jaunu tradīciju latviešu glezniecībā, pirmo reizi centrā ieceļot zemniekus un vienkāršo tautas dzīvi.»

Jaunradītās skulptūras novietotas pie Jaņa Rozentāla dzimtās pilsētas Saldus Sv. Jāņa Evanģēliski luteriskās baznīcas, kura attēlota arī ievērojamajā gleznā. Tēlnieks Sandis Aispurs (1983), veicot gleznas tēlu telpisko interpretāciju, saglabājis maksimālu pietāti pret Jaņa Rozentāla oriģinālu. Cilvēkiem nu ir iespēja iejusties tā laika pasaulē un pašiem it kā iekļauties labi atpazīstamajā mākslas darbā.

«Bija jāiedziļinās ļoti daudzās detaļās: pētīju ne tikai gleznu, bet papildus arī dažādus avotus. Galvenais bija uzticība Jaņa Rozentāla tēlveidei. Sajutos kā viņa laikabiedrs - vienu brīdi likās, ka figūras atdzīvojas!» saka tēlnieks.

Jāatgādina, ka dižajam latviešu māksliniekam Rozentālam šogad ir 155 gadu jubileja.

Skulptūru tēlu atpazīstamība un trijās dimensijās radītā noskaņa noteikti sekmēs Latvijas vietējo tūrismu. Saldus un visa Kurzeme uz visiem laikiem ir ieguvusi vēl vienu redzamu kultūras vērtību. Laikā, kad notikumi iekštelpās ir liegti pandēmijas dēļ, īpaši vilinoši ir doties aplūkot jauno mākslas darbu brīvā dabā.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.