Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Garanča un Opolais, Pauls un Kalniņš, Zemītis un Loks
Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) tiešsaistes programmā «Atmiņas» maijā piedāvā senākus kritiķu, profesionāļu un skatītāju augsti novērtētu klasisko un laikmetīgo operu ierakstus.
No 7. maija skatāma Kristapa Pētersona laikmetīgā opera-lekcija «Mihails un Mihails spēlē šahu», no 14. maija - Žorža Bizē operas «Karmena» 2007. gada iestudējums ar latviešu operzvaigznēm Elīnu Garanču un Kristīni Opolais, bet programmu noslēgs Riharda Vāgnera operas «Klīstošais holandietis» 2003. gada iestudējums ar Egilu Siliņu titullomā, un šis ieraksts būs pieejams no 21. maija.
Komponista Kristapa Pētersona un libretista Sergeja Timofejeva muzikāli avangardiskā opera-lekcija «Mihails un Mihails spēlē šahu» pirmizrādi piedzīvoja 2014. gadā kā viens no «Rīga 2014» notikumiem. Operas centrā ir šaha spēles neparastās popularitātes fenomens Aukstā kara laikā. Būtisku lomu tajā spēlēja tā dēvētais Burvis no Rīgas - tituliem bagātākais Latvijas šahists Mihails Tāls. Operas muzikālā dramaturģija precīzi balstīta 1960. gadā Maskavā Pasaules čempionāta mačā izspēlētajā sestajā sensacionālajā šaha partijā, kurā Tāls pieveica šķietami neuzvaramo padomju tautas šaha spēles elku Mihailu Botviņiku. Izrādē ir 32 dalībnieki - tik, cik figūru piedalās vienā šaha spēlē - četrpadsmit kameransambļa mūziķi, astoņi dziedātāji un astoņi dejotāji, divi diriģenti. Iestudējumu veidojuši diriģenti Ainārs Rubiķis un Atvars Lakstīgala, režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu mākslinieki «Mareunrol’s», videomākslinieks - Karloss Franklins un horeogrāfs - Kirils Burlovs.
Prospēra Merimē drūmajai novelei «Karmena» ar Žorža Bizē mūzas vēlību bijis lemts pārtapt krāšņā operā, kas ne tikai padarījusi nemirstīgu Bizē vārdu, bet kļuvusi arī par vienu no visu laiku iemīļotākajiem šī žanra darbiem. 2007. gada iestudējumā, ko veidoja diriģents Karels Marks Šišons un režisors Andrejs Žagars, Karmenas lomu pirmo reizi savā karjerā dziedāja Elīna Garanča, kas tagad tiek dēvēta par visu laiku labāko šīs lomas interpreti pasaulē. Kopā ar viņu iestudējumā piedalījās arī izcilie latviešu operdziedātāji Kristīne Opolais (Mikaēla) un Egils Siliņš (Eskamiljo). Dona Hosē lomā - Valters Borins. Uzveduma darbība pārcelta uz mūsdienu Kubu, tā izvēloties jaunu pieeju labi zināmajam stāstam. Iestudējuma scenogrāfe ir Monika Pormale, kostīmu māksliniece - Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks - Kevins Vins-Džonss, horeogrāfe - Elita Bukovska.
Riharda Vāgnera populārā opera «Klīstošais holandietis» kļuva par pirmo iestudējumu, ko latviešu mākslinieki izrādīja tagadējā Operas namā 1919. gada 23. janvārī. Kopš tā laika, pamazām atsakoties no romantizētās gaisotnes, meklējot nosacītu vidi un izmantojot ievērojami pilnveidotās tehniskās iespējas, režisori pavēruši jaunus ceļus stāsta interpretācijā, tuvinot piepildījumam Vāgnera sapni par mākslu sintēzi. 2003. gadā tapušais Riharda Vāgnera operas «Klīstošais holandietis» iestudējums bija Andreja Žagara debija režijā. Tas guva plašu starptautisku rezonansi un aizsāka viņa veiksmīgo karjeru režijas laukā. Iestudējuma komandā strādāja arī kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks Kevins Vins-Džonss, horeogrāfe Elita Bukovska un video māksliniece Katrīna Neiburga. Iestudējuma ierakstā pie diriģenta pults - Modests Pitrens, galvenajās lomās - Egils Siliņš, Mlada Hudoļeja, Krišjānis Norvelis un Jonijs van Hals.
Visi ieraksti tiks demonstrēti ar tulkojuma titriem latviešu valodā. Visi ieraksti būs skatāmi līdz 31. maijam. Katru ierakstu lietotāja profilā noteiktajā laikposmā varēs skatīties neierobežotu reižu skaitu.
