Šo pirmdien, 10. maijā, Latvijas Televīzijas (LTV) Eirovīzijas delegācija ar dziedātāju Samantu Tīnu priekšgalā sēdīsies lidmašīnā Rīga–Amsterdama, lai dotos uz starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursu. Diemžēl spiestā kārtā nācies mainīt delegācijas vadītāju un cerams, tfu, tfu, tfu!, ka vēl kādas korekcijas neieviesīs pirms izlidošanas plānotie kovidtesti.
Uzreiz pēc svētkiem LTV Eirovīzijas delegācijas pārstāvji devās pašizolācijā, lai maksimāli mazinātu inficēšanās ar Covid-19 risku pirms atbildīgā lidojuma - svētdien plānotais kovidtests ar negatīvu atzīmi ir mūsējo šā brīža pirmais uzdevums. Diemžēl jau ir zaudējumi - pēdējā laikā sanākusī milzīgā slodze darbā veselības problēmu dēļ likusi mājās palikt ilggadējai Eirovīzijas projekta vadītājai, režisorei Zitai Kaminskai. Pēc neoficiālas informācijas, viņas vietā delegācijas vadību nolemts uzticēt producentam Guntaram Gulbiņam. Vēl delegācijas sastāvā ietilpst Samanta Tīna ar bekvokālistēm Kitiju Blūmu, Unu Danielu un Paulu Saiju, skaņu režisors Krišjānis Geidāns, priekšnesuma TV režijas konsultants Juris Matuzelis jeb Pepe, grima māksliniece un friziere Jana Kozlova, skatuves tērpa autors Kaspars Blūms-Blūmanis jeb Kašers, mediju kuratore Līga Andžāne un - tas arī viss, kovids neļauj ārvalstu delegācijām “uzresnēt” plašumos.
Pirmais iznāciens uz konkursa skatuves Roterdamā paredzēts jau pavisam drīz - 11. maijā būs pirmais mēģinājums. 14. maijā - otrais mēģinājums, bet 16. maijā notiks Eirovīzijas konkursa atklāšanas pasākums, par kuru vēl šīs nedēļas vidū bija zināms gandrīz vienīgi tas, ka sarkanā paklāja vietā konkursanti šoreiz soļos pa tirkīzkrāsas grīdas segumu…Pirmais pusfināls - 18. maijā (tajā piedalīsies arī lietuviešu “The Roop”), otrais pusfināls ar Samantu (un arī igauni Uku Suvisti) - 20. maijā, fināls - 22. maijā.
Spriežot pēc visa, finālā Latvijai vajadzētu tikt, lai gan nevarētu teikt, ka ar izlozi ir milzīgi paveicies.
Jā, uzstāšanās kārtas numurs ir 15., tas ir, trešais no beigām, tātad ir iespējas labāk palikt klausītāju atmiņā, taču pirms Samantas uz skatuves kāps bulgāriete Viktorija ar aplam garlaicīgu dziesmiņu un somu “nu metal” līdzinieki, “mēs gribam izklausīties kā “Hollywood Undead”” stilā spēlējošie “Blind Channel”. Aiz Samantas - franču valodā dziedošs visu mājsaimnieču sapnis un britu Mikas prototips Gjon’s Tears no Šveices, bet pēdējais kārtas numurs iekritis dzimtajā valodā dziedošajiem “Fyr Og Flamme” no Dānijas, kuru dziesmu it kā nevarētu glābt nekāds kārtas numurs, taču skandināvu un dāņu balsotāju armija savējos bēdā nepametīs. Līdz ar to izskatās, ka izloze drīzāk varētu būt parocīga šveiciešu albānim.
Pati Samanta par prognozēm nesatraucas un par konkurentiem neprāto. “Es esmu gatava Eirovīzijai!” - tā tika pieteikta muzikālā tikšanās ar faniem “Way To Rotterdam”, kas 4. maija vakarā tiešraidē bija skatāma dziedātājas kanālā sociālā tīkla tīmekļa vietnē “Facebook”. Iesākusi šo tikšanos ar eirodziesmas “The Moon Is Rising” pirmizrādi akustiskajā versijā (starp citu, to tagad var skatīt arī interneta vietnē “YouTube”) un noslēgusi ar šīs dziesmas izpildījumu kopā ar dzīvo sastāvu, pa starpu tam visam Samanta skatītājus hronoloģiski izveda cauri savam ceļam uz Eirovīzijas finālu. Bet jāatceras, ka tas sākās ar teju emocionālu traģēdiju: 2012. gada nacionālajā atlasē Samantas un Dāvida Kalandijas duets ar dziesmu “I Want You Back” no skatuves un TV tiešraidē jau tika oficiāli pasludināti par uzvarētājiem, taču izrādījās, ka vakara vadītājs Valters Frīdenbergs rezultātu lapiņā paskatījies ne to rindiņu, un patiesībā par uzvarētājiem kronējama Anmary (Linda Dinsberga, tolaik Amantova) ar “Beautiful Song”… Jādomā, ka neviens negribētu būt Samantas vietā šādā brīdī.
2013. gads - smeldzīgā “I Need A Hero” (“Ak, jēziņ, tik daudz laika pagājis, pat liekas neticami, ka šī dziesma joprojām ir dzīva!” priecājās Samanta), 2014. gads - eirovīziskā “Stay” (“Es biju pilnīgi citāda, vēl ar melniem matiem, man tas bija grūts laiks, kad vēl tikai taustījos [savā muzikālajā ceļā].”). Vai nu šī taustīšanās vai tas, ka šajā gadā nacionālajā atlasē uzvarēja pārpratums - grupas “Aarzemnieki” izpildītā “Cake To Bake”, lai gan superfinālā bez Samantas bija pats Dons, vai varbūt vēl kāds cits iemesls, taču Samanta uz gadu paņēma pauzi, lai “Supernovā 2016” atgrieztos jau ar veselām divām dziesmām. Bet tad… “Man laikam toreiz bija tāds pārejas vecums,” jokoja Samanta. Viņa burtiski tiešraidē esot sapratusi, ka “šīs dziesmas nebūs tās, ar kurām varētu doties pārstāvēt valsti”, un - “noņēmās no trases”. Tiesa, apspēlēt Justa “Heartbreak” viņai tāpat nebija nekādu izredžu, taču šis Samantas solis bija skandāls, kas, iespējams, dziedātājai vēlāk atspēlējās žūrijas neglaimojošo vērtējumu izskatā.
Starp citu, jau tolaik Samanta savos priekšnesumos un izpildījumā, tīšām vai netīšām, iepina dažādus elementus no vienas no savām mīļākajām Eirovīzijas dziesmām - vācietes Lorēnas 2012. gadā uzvarējušā superhita “Euphoria”. Izlaidusi 2017.-2018. gadu, Samanta “Supernovā” atgriezās ar kaut ko patiešām jaudīgu - “Cutting The Wire”. Taču žūrija aizkulisēs prātoja, ka Samanta to nemaz dzīvajā neprotot nodziedāt, Ralfs Eilands piesējās dziedātājas un viņas dejotāju komandas no modes izgājušajām džinsenēm (kas galīgi neatbilda patiesībai) u.tml., līdz žūrijai izdevās šo dziesmu norakt. Žēl, jo tai patiešām bija potenciāls Eiropai parādīt, kur vēži ziemo, savukārt klusināti rāmajam Sabīnes Žugas un ģitārista Mārča Vasiļevska duetam “Carousel” sevi Eirovīzijas finālā parādīt un pierādīt absolūti neizdevās.
Toties Samanta beidzot uzvarēja “Supernovā” 2020. gadā - ar dziesmu “Still Breathing”. Taču, kā izrādījās, pat tas negarantē ceļu uz Eirovīziju, jo Covid-19 praktiski uz gadu paralizēja dzīvi visā pasaulē. “Ja nevarat mainīt situāciju, tad vienkārši ejiet tam visam cauri!” pamāca Samanta. Ja “Still Breathing” pērn tika minēta par vienu no Eirovīzijas favorītiem, tad “The Moon Is Rising” izredzes tik rožainas netiek zīmētas, taču Latvijas dziedātāja par to neuztraucas. “Braukšu un tur uz vietas visus apskatīšos,” par pārējiem dalībniekiem saka Samanta. “Ieraksts ir ieraksts, bet dzīvā performance ir kaut kas pavisam cits. Šī man būs kā diplomdarba aizstāvēšana, tikai tam parasti tiek dotas vismaz 10 minūtes, bet man būs tikai trīs. Skatīsimies, ko katrs spēj.”
