9.lapa
Galerijā «Māksla XO» atklāta un līdz 31. maijam būs aplūkojama mākslinieka Kristapa Ģelža izstāde «Artefakti», kas vienkopus ļauj skatīt 21 mākslinieka autordarbu, kas radīti laikā no 1985. līdz 2011. gadam.
Lielākoties tie ir publikai vēl neredzēti un Latvijā neizstādīti darbi, kas daudzus gadus glabājušies mākslinieka darbnīcā.
«Līdzekļi, ar kuru palīdzību var parādīt savu domāšanu, ir pilnīgi nesvarīgi. Atšķirība ir vienīgi tā, vai tu skaties uz priekšu vai atpakaļ, vai uz saviem kurpju galiem,» saka Kristaps Ģelzis.
Izstādes «Artefakti» darbu izpausmes daudzveidīgais apjoms, kas tik raksturīgs Kristapa Ģelža daiļradei, aptvers visdažādākās tēlotājas mākslas formas, materiālus un tehnikas, sākot no 80. gadu pirmajiem Kristapa Ģelža asējumiem, 90. gadu gaismas kastēm un objektiem, 2000. gadu milzu digitāldrukām, kas eksponētas Stokholmas-Ārlandas starptautiskajā lidostā Zviedrijā, 12. grafikas triennālē Tallinā, Igaunijā, Centrālajā mākslinieku namā Maskavā, Krievijā, līdz 2011. gada lielformāta akvareļiem.
Kristapa Ģelža personība un daiļrade ir viena no nozīmīgākajām, aktuālākajām un spožākajām Latvijas laikmetīgās mākslas parādībām. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem viņa māksla ir palīdzējusi sekmēt un virzīt uz priekšu starpkultūru dialogu ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā. Viņš ir ass vērotājs un gudrs domātājs, un tas materializējas viņa darbos. Galvenais fokuss ir preparēt to, ko mēs ikdienā nepasakām. Izmantojot internacionālu mākslas valodu - simbolus un arhetipus, Kristaps Ģelzis jau kopš savas pirmās personālizstādes «Šķirsts» (1987) skaudri un patiesi runājis par sava laikmeta norisēm, par to, kā cilvēks jūtas šodien, par savu vietu valstī un par savu valsti. Īpaši tas aktualizējies pēdējo gadu darbos, kur mākslinieka izvēlētie vārdi visbiežāk ir saistīti ar nacionālās identitātes problemātiskumu un valstiskumu.
