Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 27. marta līdz 2. aprīlim

© Publicitātes foto

8.lapa

Arfas skaņas un 365 olas «Ziemeļblāzmas» parkā

Publicitātes foto

Kultūras pils «Ziemeļblāzma» šajās Lieldienās pils parka apmeklētājus iepriecinās ar dažādiem radošiem, neparastiem un intriģējošiem pašu veidotiem objektiem. No 1. līdz 11. aprīlim no pulksten 06 līdz 23 būs aplūkojami multimediāli mākslas objekti pils parkā.

Viena no Lieldienu instalācijām pils parka rotondā iecerēta kā multimediāls mākslas objekts, apvienojot rotondas arhitektoniskās līnijas un kolonnu «augšāmcelšanās» stāstu ar Lieldienu stāstu no kristietības skatupunkta. Instalācija paredz papildināt rotondu ar četru dimensiju arfas atainojumu kā simbolu Lieldienu ceļā cauri Zaļajai Ceturtdienai, Lielajai Piektdienai, Klusajai Sestdienai un Lieldienām. Instalācijas veidošanai izmantotas zelta krāsas troses, vēja zvani un skaņu iekārtas, piešķirot tai unikālu vēja zvanu un arfas skanējumu, apvienojumā ar noskaņu stāstu par augšāmcelšanos un izzinošu materiālu par rotondas kolonnu vēsturi.

Tajā pašā laikā pils parka skatu tornī skatāmi Lieldienu simbolu dekori un instalācija, kura veidota no divām kompozīcijām, apvienojot Lieldienu jaunāko laiku tradīcijas ar Lieldienām kā dabas procesu laika mērvienību, jo Lieldienu laikā dienas kļūst garākas par naktīm. Torņa askētisko un pelēko fasādi papildinās krāsaini, sabiedrībā populāri un bērnu vidū iemīļoti Lieldienu simbolu dekori - krāsotas lielizmēra olas, Lieldienu zaķi un cāli. Šīs instalācijas kompozīcija, kurā askētiskais un vienmuļais skatu tornis tiek papildināts ar dzīvespriecīgiem un košiem elementiem, reflektējas sabiedrības šī laika kopējā noskaņā un nepieciešamībā rast prieku arī ārkārtas situācijas laikā mentālās veselības stiprināšanai, kas īpaši svarīga bērniem.

Savukārt torņa foajē skatlogā pēc Kristapa Skultes ieceres aplūkojama mākslinieces Rasmas Isajevas, gaismu mākslinieka Kristapa Kalnieša un režisora Kārļa Anitena instalācija «Diena garāka par nakti», kuras izveidošanai izmantotas 365 olas, simboliski sadalot tās divās daļās (attiecīgi 183 un 182), no kurām lielākā daļa izgaismota zelta krāsā, bet mazākā daļa nokrāsotas tumšas. Viena no zelta krāsas olām ir mulāža un ir krietni lielāka par pārējām, tādējādi iezīmējot Lielo dienu jeb Lieldienu, pēc kuras dienas kļūst garākas par naktīm.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.