Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 27. marta līdz 2. aprīlim

© Publicitātes foto

5.lapa

Lielās Piektdienas koncerts no Rīgas Sv. Pētera baznīcas

Publicitātes foto

Lielajā Piektdienā, 2. aprīlī, pulksten 15 tiešsaistē no Rīgas Sv. Pētera baznīcas izskanēs Lielās Piektdienas koncerts «Recordare…».

Koncertā piedalīsies soprāns Anta Jankovska, itāļu soprāns Paola Santuči, mecosoprāns Andžella Goba, baritons Valdis Jansons, vijolnieces Tatjana Ostrovska un Terēze Zīberte-Ijaba, altiste Liene Martinsone, čelliste Dace Zālīte-Zilberte un pianiste Helēna Kundrāta.

Programmā skanēs itāļu komponistu Dž. B. Pergolēzi, Dž. Rosīni, G. Doniceti, Dž. Verdi, kā arī austriešu klasicisma pārstāvja F. J. Haidna skaistākās garīgās mūzikas lielformu lappuses, kas jau gadsimtiem mūzikā atveido «Via Crucis» rituālu un Lielās piektdienas procesiju.

Džovanni Batistas Pergolēzi (1710-1736) «Stabat Mater» ir viens no skaistākajiem un populārākajiem klasiskās mūzikas laukā. Tā pamatā ir Jakopo Benedeti teksts, kas balstīts uz 14. gadsimtā dzīvojušā mūka Jakopones da Todi atklāsmēm par nelielo, bet ļoti nozīmīgo Bībeles epizodi, kurā Svētā Jaunava Marija izdzīvo sava dēla Jēzus Kristus nāvi pie krusta. Džovanni Batista Pergolēzi šo skaņdarbu sacerējis franciskāņu klosterī netālu no Neapoles kā rekviēmu sev. «Stabat mater» ir 26 gadu vecumā pāragri mirušā komponista pēdējais un slavenākais darbs.

Daudz retāk koncertos var dzirdēt tādu interesantu klasicisma perioda skaņdarbu kā Jozefa Haidna kompozīcija «Mūsu pestītāja septiņi pēdējie vārdi pie krusta», kas tapis kā Kadisas katedrāles īpašs pasūtījums Lielās piektdienas ceremonijai un kas speciāli ticis aranžēts arī stīgu kvarteta versijai.

Koncertā izskanēs arī itāļu komponista Džoakīno Rosīni divu slavenu lielformu fragmenti «Stabat Mater» un vēlīnais skaņdarbs «Mazā svinīgā mesa», kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 1864. gada 13. martā Grāfienes Luīzes Pijē Will greznajos Parīzes apartamentos. Sava neparastā instrumentālā sastāva dēļ šis skaņdarbs ir pilnībā atbilstošs sakrālās mesas kanoniem un ieguvis nosaukumu «Petite... Messe Solennelle»/«Mazā... Svinīgā Mesa».

Divi Latvijā nedzirdēti opusi ir G. Doniceti «Rekviēms», ko slavenais itāļu komponists sacerēja sava drauga un sāncenša Vinčenco Bellīni piemiņai un Dž. Verdi iniciētā «Messa per Rossini», kā pēcnāves rekviēms itāļu operskolas stūrakmenim Džoakīno Rosīni, kuras komponēšanā iesaistījās 13 tā laika itāļu komponisti, integrālā šī skaņdarba partitūra tika atklāta tikai 1986. gadā.

Koncerta izskaņā būs iespēja dzirdēt skaņdarbu, ar kuru itāļu slavenākais komponists Dž. Verdi iekļuva pasaules garīgo vokālo lielformu olimpā - «Rekviēmu», kas veltīts slavenajam itāļu rakstniekam un dzejniekam, Verdi draugam un cīņu biedram Alessandro Mandzoni. Ar duetu «Recordare» no šī skaņdarba noslēgsies Lielās piektdienas koncerts.

*Lielās Piektdienas koncerts «Recordare…» būs skatāms bez maksas Sv. Pētera baznīcas pārvaldes «Facebook» kontā.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Teju vai neticama ziņa – jau šoruden pie saviem daudzskaitlīgajiem cienītājiem atgriežas tradīcijām bagātais mūzikas un mākslas festivāls “Bildes”, kas bija iepauzējis uz četriem gadiem un kura sakarā nekas neliecināja, ka šogad tas varētu atdzimt! Tiesa, nebija ne mazāko šaubu, ka uzņēmīgā “Bilžu” “māte” Tija Auziņa festivālu atjaunos, taču neticējās, ka tas notiks tik spēji un tik drīz – festivāls sāksies jau pēc mēneša!

Svarīgākais