3.lapa
Apgāds «Mansards» sadarbībā ar Eduarda Smiļģa Teātra muzeju laiduši klajā grāmatu «Lilija Dzene. Izmeklēti raksti». Lilija Dzene (1929-2010) ir 20. gs. izcilākā latviešu teātra zinātniece un kritiķe, ko apliecina viņas sarakstītās grāmatas par ievērojamām teātra mākslas personībām, recenzijas, raksti, teātra mākslas vēstures pētījumi.
Grāmatas «Lilija Dzene. Izmeklēti raksti» pirmo daļu veido 26 recenzijas un raksti, kas aptver laika posmu no 1952. gada līdz 2006. gadam, bet otrajā daļā «Nekā personīga» publicēti Lilijas Dzenes dienasgrāmatas fragmenti, iespēju robežās atšifrējot minētos notikumus, vietu, laiku, personības (grāmatā publicēts arī aptuveni tūkstoš minēto personu rādītājs).
Grāmatas sastādītājs un zinātniskais redaktors ir teātra vēsturnieks profesors Jānis Siliņš, dienasgrāmatu publicēšanai sagatavojusi teātra vēsturniece Rita Melnace, grāmatas māksliniece - Gundega Muzikante.
Grāmatas sastādītājs profesors Jānis Siliņš izvēlējies 26 rakstus un recenzijas, kuras raksturo Lilijas Dzenes īpašo spēju analizēt teātri, aktierus un režisorus, akcentēt veiksmes un neveiksmes. Pirmā no tām ir «Par «Mašeņkas» izrādi Akadēmiskajā Drāmas teātrī», kas publicēta «Padomju Jaunatnē» 1952. gadā. Grāmatā iekļauts arī raksts «Vija Artmane - Dailes teātra aktrise», pēc kura seko Vijas Artmanes vēstule; recenzijas par «Pēru Gintu» Dailes teātrī; Gunāra Priedes «Trīspadsmito» un Raiņa «Zelta zirgu» Jaunatnes teātrī; portretraksti par Dinu Kupli, Pēteri Pētersonu, Astrīdu Kairišu, pārskats par J. V. Gētes «Fausts» interpretācijām latviešu teātrī un citi. Grāmatas pirmās daļas noslēgumā lasāma teātra zinātnieces, dramaturģes Evitas Sniedzes eseja par Liliju Dzeni, kurā teikts: «Rakstīt par Liliju Dzeni nozīmē domāt par likteni, kas cilvēku iemet kāda ceļā un laikā. Ne tikai indivīda, bet valsts un teātra ceļā. Jo laiku tad nosauc viņa vārdā».
Grāmatas otro daļu «Nekā personīga» veido Lilijas Dzenes dienasgrāmatu fragmenti. Dienasgrāmatu daļa, kas nav pašas Dzenes iznīcināta, dāvināta teātra zinātniecei Ritai Melnacei un glabājas viņas arhīvā. Precīzais laikmeta vērojums un spriedumi ļauj būt līdzās ne tikai Lilijai Dzenei, bet arī viņas laikabiedriem - Vijai Artmanei, Elzai Radziņai, Kārlim Sebrim, Alfrēdam Jaunušanam, Lidijai Freimanei, Dinai Kuplei, Maijai Augstkalnai, Pēterim Pētersonam, Gunāram Priedem, Paulam Putniņam un daudziem citiem no 1961. gada līdz 2007. gadam.
