3.lapa
Pieminot mūžībā aizgājušo teātra un kino aktieri Armandu Reinfeldu (1965-2021), Nacionālā Kino centra portālā «filmas.lv» izveidota sešu filmu kolekcija, kas īpaši spilgti raksturo 90. gadu sākumu kino dzīvē un sabiedrībā - laiku, kad Armands Reinfelds bija Latvijā populārākais un spēcīgākais jaunais kinoaktieris vairāku toreizējo debitantu, tagad profesionālu režisoru pirmajās filmās.
Aktieris Armands Reinfelds (09.05.1965.-22.02.2021.) pirmoreiz kinoekrānā parādījās jau nelielā epizodē 1984. gadā, būdams Tautas kinoaktieru studijas audzēknis, - režisora Vara Braslas jauniešu spēlfilmā «Parāds mīlestībā» Armands Reinfelds ir Janka, galvenā varoņa Arņa draugs.
Sešus gadus vēlāk, pēc toreizējās Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes absolvēšanas Armands Reinfelds 1990. gada rudenī kļūst par Nacionālā teātra aktieri, un tajā pašā laikā viņu vēlreiz pamana Rīgas kinostudija, piešķirot lomas divās kriminālfilmās - Aloiza Brenča «Depresija» (1991) un Imanta Krenberga «Cilpā» (1991).
Jauns un būtisks periods aktiera Armanda Reinfelda dzīvē un filmogrāfijā sākas ar 1993. gadu - janvārī Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvo Latvijas teātra vēsturei ļoti nozīmīgā Alvja Hermaņa četru aktieru izrāde «Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās», kur Armands Reinfelds ir Grems, bet maijā Rīgas Kino namā pirmizrādi nosvin spēlfilma «Varmācības meditācija» - ASV kinoskolā studējošā režisora Jāņa Putniņa debijas filma, kur Armands Reinfelds ir galvenajā lomā. Viņa tēlotais Rihards mēģina noskaidrot sava drauga dīvainās nāves cēloņus. Šī loma Reinfeldam atnes atzinību 1994. gada Nacionālajā filmu festivālā «Lielais Kristaps» kā gada labākajam kinoaktierim, filma tiek atzīta par gada labāko debiju.
Paralēli kopš 1993. gada aprīļa Reinfelds filmējas neparastā projektā, kas līdz ar pirmizrādi 1994. gada vasarā izvēršas par skandalozu notikumu Latvijas kino dzīvē - divi debitanti, Igors Linga un Aigars Grauba, uzņem filmu «Drosme nogalināt» ciešā sadarbībā ar tolaik Rīgā strādājošo zviedru režisoru Hansu Bertilsonu, un nozīmīgs elements filmas veidošanā ir 90. gadiem raksturīgā vēlme šokēt skatītāju ar visu, kas «līdz šim nebija atļauts» - Armanda Reinfelda tēlotais Ēriks strādā naktsklubā, reizēm pārģērbjoties par sievieti, lai aplaupītu bagātus klientus, un filmas galvenais konflikts ir viņa sarežģītās attiecības ar tēvu, kam pamatā bērnības psiholoģiskās traumas. Varmācība kā neizbēgamība un nepieciešamība vieno abas šīs filmas, kurās Armands Reinfelds izvēlēts galvenajās lomās kā 90. gadu jaunās paaudzes seja, vairāk vai mazāk precīzi fiksējot šīs paaudzes pašsajūtu sarežģītajā laikā.
90. gadu paaudzes kontekstā var skatīt arī Armanda Reinfelda piedalīšanos režisores Annas Vidulejas īsfilmā «Komēta» (1997) - šī novele ir viens no desmit elementiem toreizējo jauniešu, Latvijas Kultūras akadēmijas pirmā režisoru un operatoru kursa kopīgajā filmā «Dzīve Nr. 2», kas kļuva par svarīgu notikumu tobrīd pamirušajā Latvijas filmu nozarē kā apsolījums par jaunas kino profesionāļu paaudzes ienākšanu. Režisore Anna Viduleja arī pēc desmit gadiem piešķīra Armandam Reinfeldam lomu savā filmā - četru režisoru kopdarba «Vogelfrei» (2007) pēdējā daļā. Arī režisors Jānis Putniņš turpināja sadarbību ar Armandu Reinfeldu filmā «Paslēpes» (2001), bet vēl 90. gados neparastu «dīvainā fotogrāfa» lomu Reinfeldam piedāvāja režisors Askolds Saulītis savā debijas spēlfilmā «Tristans un Izolde» (1999).
Armanda Reinfelda kino lomu izlasi portālā «filmas.lv» var bez maksas skatīties visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets.
