Starpsvētku dienas bija īstais brīdis, kad Talsu novada domes sēdē deputāti par pašvaldības izpilddirektora vietnieku attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma jautājumos apstiprināja Valdi Bārdu - Talsu novada domes deputātes Andras Grīvānes-Bārdas dzīvesbiedru.
Latvijā nav aizliegtas darba, t.i., vadoša darba attiecības starp cilvēkiem, starp kuriem ir arī laulāto attiecības. V. Bārdas gadījumā acīm redzams, ka laulības saites galvenās, kas piesaistījušas viņu Talsu pašvaldībai. Ne vien piesaistījušas, bet pārvilkušas pāri Rīgas jūras līcim, jo iepriekš V. Bārda daudzus gadus vadījis Alojas pašvaldību un pēc tās likvidācijas ieguvis vietu Limbažu novada pašvaldībā.
Publiskās ziņas par tagadējiem dzīvesbiedriem sākušas krāties kopš 2009. gada, kad V. Bārda kļuvis par deputātu Alojas novada pašvaldībā un turpat pārvēlēts arī 2013. gadā. Tajā paša reizē pašvaldību deputātu korpusā viņam pievienojusies Andra Grīvāne Dundagas novada deputātu sastāvā. V. Bārda kā deputāta karjeru agrāk sākušais tad jau ticis pie Alojas domes priekšsēdētāja vietas. Tagadējā pašvaldības darbinieku ģimene ļoti saskanīga, jo abu dzīvesbiedru biogrāfijās atspoguļo to, ar ko pašvaldību deputāti Latvijā vismīļāk nodarbojas. Proti, ar domes vadītāju padzīšanu. Ar V. Bārdu tā noticis 2016. gada septembrī, taču jau 2017. gada decembrī viņam izdevies padzīt padzinējus un amatā atgriezties. Dundagas deputāti pa to laiku aizrāvušies ar vadītāju meklēšanu, atrašanu un padzīšanu tiktāl, ka 2021. gada maijā Saeima bija spiesta atlaist visu domi kā rīcībnespējīgu.
Vēlētāji šādiem pavērsieniem dzīvo līdzi savējos atbalsta - pārvēl atkal un atkal. Pēc teritoriālās reformas abi tagadējie dzīvesbiedri ieguvuši vietas lielāku novadu domēs. V. Bārdam gan nācies pagaidīt uz deputāta vietu līdz šā gada 28. septembra beigām, kamēr Zaļo un Zemnieku savienības iekļūšana valdībā atbrīvoja Saeimas deputātu vietas citiem partijas biedriem Saeimā, bet šo biedru pārcelšanās uz Saeimu atbrīvoja viņu vietas pašvaldību deputātu korpusā.
V. Bārda tomēr izlēmis, ka labāk zemāks amats izpildvarā, nekā skaistāks amata nosaukums domē; labāk Kurzemē nekā Vidzemē; un vislabāk pie sievas. Dzimto krastu maiņu viņš sāka, šā gada janvārī kļūstot par SIA "Rojas DzKU" valdes locekli.
No Vidzemes uz Kurzemi līdzi V. Bārdam velkas vairāki nostāsti par viņa saimniecisko darbību ar pašvaldības resursiem.
Nelaimīga loze Alojas novadam krita 2017. gadā, kad tikai izlase kārtībā veikti mērījumi uzrādīja paaugstinātu radona gāzes koncentrāciju bērnudārzā “Auseklītis”. Pēc Eiropas Savienības normām, šādu nāktos slēgt. Pašvaldība to spējusi izdarīt tikai šogad. V. Bārdam kā pašvaldības vadītājam, kura pilnvaru laikā turpinājusies bērnudārza nelikumīgā pastāvēšana, nācās uzstāties Latvijas televīzijā ar fantastisku stāstu, ka viņam par radona esamību bērnudārzā neviens neko neesot pateicis. Turpat bērnudārza bijusī vadītāja apliecināja, ka tās nu gan muļķības. Protams, ka Alojā visi visu zinājuši, bet trūcis naudas tam, lai pārceltu iestādi no vietas, kur radons esot, uz citu vietu, kurā radona esamību neviens nav mērījis un nekad nemērīs.
2018. gadā raidījums “Nekā Personīga” ir pieminējis viņu saistībā ar pasūtījumu uzņēmumam, kurāstrādāja tā brīža Valda Bārdas dzīvesbiedre un kuras īpašnieks bija viņas brālis. Turklāt pašvaldība nelika firmai izdarīt to darbu, kura dēļ Aloja bija saņēmusi valsts naudas dāvinājumu no toreiz praktizēto “deputātu kvotu” dalīšanas.
2019. gadā līdz valdībai nonāca runas par nelikumībām Alojas Ausekļa vidusskolas ēkas pārbūvē un valdība vispirms nolēma atteikt Alojai tiesības uz īpašu valsts aizdevumu 1,3 miljonu eiro apmērā. Taču pēc tam grēkus piedeva un naudu aizdeva bargu vārdu pavadījumā: “Alojas skolēni nedrīkst būt esošās situācijas ķīlnieki un nedrīkst ciest domes priekšsēdētāja iespējami nelikumīgas rīcības dēļ. (..) Ņemot vērā publiskajā telpā informāciju par iespējamām nelikumībām novada domes priekšsēdētaja rīcībā, valsts pārvaldes atbildīgās iestādes atbilstoši savai kompetencei veiks Alojas novada pašvaldības pastiprinātu uzraudzību,” teikts Finanšu ministrijas paskaidrojuma rakstā valdībai 2019. gada 2. jūlijā.
Šādus faktus var uzskatīt gan par V. Bārdas defektu, gan par efektu: tātad prot pierādīt savu taisnību gan valsts iestādēm, gan vēlētājiem.
Pašvaldību iedzīvotāji ne vien balso par jau pierastiem deputātiem, bet arī apspriež viņu tālākās gaitas. Talsos dzirdēts viedoklis, ka V. Bārda drīz vien kļūšot par pašvaldības izpilddirektoru, kura amatu nākšoties pamest esošajam izpilddirektoram Ivaram Haselbaumam.
Varas, naudas vai vismaz krēslu pārdalīšana Talsu pašvaldībā daudz maz saskan ar to, kas notiek arī valsts mērogā. Proti, no varas tiek atbīdīta Nacionālā apvienība un priekšplānā izvirzās “Jaunā laika” un Zaļo un Zemnieku savienība tandēms. Pašvaldību deputātu vēlēšanas pēc teritoriālās reformas padarīja par Talsu novada domes priekšsēdētāju “nacionālo” Sandru Pētersoni, kurai pieslējās arī no “zaļajiem” pie “nacionālajiem” pārgājusī Eva Kārkliņa. Taču tagad S. Pētersone gāzta un viņas vietu ieņēmusi pie "zaļajiem” pārgājusī E. Kārliņa. Ieguvējs no šīs pārgrozībām arī “Jaunais laiks”, kas deleģējis E. Kārliņas vietnieku administratīvajos jautājumos Aldi Pinkenu. Reāli viņš kļuvis tikpat svarīgs vai pat svarīgāks par E. Kārliņu, jo kontrolējot to, kādi jautājumi un dokumenti vispār nonāk vai nenonāk līdz domniekiem un domes sēdēm. Pāsreizējam domes vairākumam ne pārāk labvēlīgi noskaņoti ļaudis cilā “Talsu Vēstus” šā gada oktobra numuru ar informāciju, ka pašvaldība parakstījusi izlīgumu ar Talsu novada domes deputātu Aldi Pinkenu strīdā par darba samaksas izmaksu. Administratīvā rajona tiesa noraidīja Alda Pinkena prasību, taču neskatoties uz to pašvaldība noslēdza izlīgumu, izmaksājot attiecīgi līdzekļus no pašvaldības budžeta.
Šādās pārgrozībās kā zivs ūdenī jūtas Valda Bārdas un Andras Grīvānes-Bārdas ģimene.
