Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs paredz gadu mijā ūdens līmeņa maksimumu visā Latvijā, taču ūdens tecēs Jēkabpilij garām un šā gada janvāra plūdu draudi pilsētai neatkārtosies.
“Līdz ar spēcīgu atkusni Latvijā paaugstināsies plūdu risks,” teikts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izplatītajā brīdinājumā, kas datēts ar 15. decembri. Atkusnis tiešām sākās jau pagājušās nedēļas beigās jūras piekrastē un virzās uz Latvijas austrumiem. Vakar, 19. decembrī Rīgā sniegs jau bija gandrīz nokusis tur, kur tas nebija vai nu dabiski sasnidzis un sapūsts, vai ar cilvēku spēkiem sastumts un sabērts lielākās kaudzēs virs sniega segas caurmēra biezuma. Ar lietus solījumiem vismaz rīdziniekiem meteoroloģi pārspīlējuši vai pārsteigušies.
Vajadzīgas vismaz dažas dienas, kamēr kūstoša sniega un piedevām arī lietus ūdens saplūst pamanāmās straumēs un paceļ ūdens līmeni upēs un citās ūdens tilpnēs.
Meteorologi paredzēja, ka straujam ūdens pieplūdumam Kurzemes upēs jāsākas 17. decembrī. Ūdens straumēm jāsalauž ledus, bet ledus daudzums pārāk mazs, lai veidotos ledus sastrēgumi un sāktu applūst teritorijas augšpus ledus krāvumiem.
Kopš 18. un 19. decembra tika solīts ūdens pieplūdums valsts centrālās un austrumu daļas upēs. Šīs nedēļas vidū šajos rajonos ledus sakustēšanās un nedēļas beigās ledus iešana upēs, ja nedēļas beigās neatnāks pārsteigumi sala veidā. Latvijas centrālajā un austrumu daļā upēs ledus vairāk, tāpēc ledus sastrēgumi un to izraisīta teritoriju applūšana iespējama Lielupē, vairākos Daugavas posmos un Gaujas lejtecē. No 18. decembra visā Latvijā ir spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdenslīmeni. Atsevišķos apvidos iespējamai draudu līmenis varētu izpelnīties arī brīdinājumu oranžās un sarkanās pakāpes.
Dalījumā pa Latvijas novadiem un upju baseiniem LVĢMC sastādījis šādu ūdens uzplūdu grafiku līdz gada beigām:
Teritorija | Ūdens līmeņa kāpums metros 1,2-3,5 | Maksimuma datumi decembrī Kurzeme 20.-25 |
Lielupes baseins | 0,6-2,2 | 20.-26. |
Salacas baseins | 0,5-1,5 | 21.-28. |
Gaujas baseins | 0,7-2,1 | 22.-29. |
Daugavas baseins: lejtecē Latgalē | 0,8-3,0 0,6-2,0 | 22.-27. 22.-30. |
Tagad jau aizejošais 2023. gads iesākās ar draudiem, ka ūdens un ledus nodarīs ievērojamus postījumus Jēkabpilij. 12. janvārī nāca ziņa, ka Jēkabpilī “izsludināts sarkanais brīdinājums; applūdušas ielas un slēgti ceļi”. Vienas nedēļas garumā situācija svārstījās mata galā: vai ūdens tiks, vai netiks pāri jeb varbūt arī cauri Jēkabpils aizsargdambim, kuru nācās stiprināt un stutēt vietās, kurās dambis ūdens spiediena dēļ jau sāka deformēties. Pēc nedēļas jēkabpilieši un visa valsts varēja atviegloti nopūsties, ka bija tikuši cauri ar izbailēm. Bet vēl pēc dažam dienām nācās ķerties pie darba - izmantot ūdens atkāpšanos, lai pabeigtu dambja nostiprināšanu vismaz atlikušās ziemas un pavasara plūdu pārlaišanai un sākt sastādīt dambja kapitālās pārtaisīšanas darbu un izmaksu sarakstu.
Pirmajā brīdī šķita vai gribējās ticēt, ka atpirkties no pilsētas applūšanas draudiem izdosies ar apmēram desmit miljoniem eiro. Rūpīgāki aprēķini likuši palielināt darbu tāmi līdz 16,9 miljoniem eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Dambja stiprināšanas darbi ir sākti. To apliecina Jēkabpils domes sagatavotā fotoreportāža, kas datēta ar 18. decembri.
Pēc Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja Raivja Ragaiņa teiktā “Neatkarīgajai”, šogad paveikto darbu apjomu naudā varētu izteikt līdz miljonam eiro. Darbu pabeigšanas plānotais termiņš ir 2025. gada beigas, tāpēc par atpalikšanu no darbu grafika šobrīd bažu nav. Ieplānotais darbu apjoms attiecas tikai uz šā gada janvārī atklājušos dambja defektu novēršanu. Garāks dambis plašākas teritorijas sargāšanai ir tālākas nākotnes jautājums.
Savukārt pašā tuvākajā nākotnē daba dambi neapdraudēs un tā labošanas darbus netraucēs. Jāpaskaidro, ka applūšanas draudus Jēkabpilij rada ne milzīgs ūdens daudzums Daugavā, bet vižņu sablīvēšanās lejpus Jēkabpils, kas apstādina ūdens aiztecēšanu. Šobrīd nekādu vižņu Daugavā nav. Lielākajā daļā upes tecējuma pa Latvijas teritoriju sals šogad nebija tik stiprs un ilgstošs, lai Daugavā izveidotos nopietns daudzums ledus. Savukārt tagadējais atkusnis Latvijā neaiztiek Daugavas ledu Krievijā, Baltkrievijā un Latvijā līdz Daugavpilij.
Sala un sniega mija ar atkušņiem rada neērtības un prasa izdevumus ceļu uzturēšanai lietošanas kārtībā, Jēkabpils dambja stutēšanai utt., bet toties palielina elektroenerģijas izstrādi Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskādē. Elektropārvades uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” sniegto elektroenerģijas tirgus apskatu arhīvs liecina, ka, piemēram, draudus Jēkabpilij radījušajā 2023. gada janvārī elektroenerģijas izstrāde Daugavas kaskādē trīskāršojusies. 2022. gada janvārī no Daugavas ūdens iegūtas 223,7 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, bet šā gada janvārī - 637,6 GWh. Tāds elektrības ražošanas pieaugums neapdzēsa uguni Rīgas termoelektrostacijās, kur elektrību nācās ražot kā siltuma blakus produktu. Termoelektrostacijās iegūtās elektrības daudzums saruka tikai nedaudz no 196,4 GWh līdz 182,8 GWh, bet ūdens pieplūdums Daugavā padarīja Latviju no elektroenerģijas importētājas par eksportētāju. 2022. gada decembrī ūdens pietrūka pavisam nedaudz, lai visu elektrības patēriņu nosegtu ar vietējo elektrību, bet ūdens pietece no 2023. gada janvāra līdz aprīlim padarīja Latviju no elektrības importētājas par eksportētāju. Daugavas HES kaskādes saimnieks “Latvenergo” aprēķinājis, ka 2023. gadā ziemas un pavasara pali nodrošinājuši 20 gadu laikā lielāko Daugavas HES saražotās elektroenerģijas daudzumu 3 036 GWh apmērā. Nepilni 17 miljoni eiro Jēkabpils dambim nav daudz, salīdzinot ar “Latvenergo” ieņēmumiem par elektrības eksportu.
Šogad vēl decembris nav beidzies un precīzu datu nevar būt, bet “Latvenergo" ir pamats gaidīt iespējami lētākās elektrības ieguves pieaugumu. “Pēdējo gadu novērojumi liecina, ka ziemas pali nav atsevišķa, bet arī turpmāk klātesoša parādība,” “Neatkarīgajai” pauda “Latvenergo” preses sekretāre Ivita Bidere. Viņa atsaucās uz LVĢMC prognozēm, ka ūdens pietece Daugavas HES pieaugs no pašreizējiem 500 kubikmetriem sekundē līdz 700 kubikmetriem sekundē gadu mijas maksimumā.
I. Bidere aicināja nespriest par ūdens daudzumu Daugavā pēc laika apstākļiem Latvijā. Mums šeit peļķe pie peļķes, no kurām ūdens atrod ceļus uz strautiem un upēm. Tomēr galveno un lielāko Daugavas sateces baseinu veido teritorijas Baltkrievijā un Krievijā.