Par pirmo aizvadīto gadu Ventspils domes priekšsēdētāja amatā un nākotnes plāniem intervija ar domes priekšsēdētāju Jāni Vītoliņu.
5. jūlijā apritēja tieši gads, kopš esat ievēlēts Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja amatā. Kāds jums ir bijis šis gads?
Gads ir bijis ļoti darbīgs un piesātināts ar dažādiem notikumiem. Lai gan dažādos pašvaldības amatos es strādāju jau vairāk nekā 20 gadu, tomēr pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus ir pilnīgi kas cits nekā strādāt par priekšsēdētāja pirmo vietnieku infrastruktūras jautājumos. Tā ir liela atbildība, kas liek rūpēties par iedzīvotājiem un pārredzēt visu laukumu, jo iepriekš mana atbildības joma bija ierobežota un saistīta ar konkrētām nozarēm. Jāteic gan, ka infrastruktūras attīstības joma vēl arvien ir manā pārziņā, jo priekšsēdētāja pirmā vietnieka infrastruktūras jautājumos amats domē ir neaizpildīta vakance.
Jāatzīst, ka uzsākt pildīt priekšsēdētāja pienākumus nebija viegli, tajā pašā laikā jāsaka atzinīgi vārdi domes vadības komandai - priekšsēdētāja vietniekiem, komiteju vadītājiem, kas, manuprāt, strādā profesionāli augstā līmenī. Arī daudzi mūsu iestāžu un kapitālsabiedrību vadītāji ir visaugstākā līmeņa profesionāļi, kurus novērtē valsts līmenī. Pateicoties struktūrvienību vadītāju augstajam profesionālajam līmenim, strādāt ir daudz vieglāk.
Vai turpināt iepriekšējā priekšsēdētāja un viņa komandas uzsākto pilsētas attīstības stratēģiju?
Jā, mēs neesam apstājušies attīstībā un turpinām realizēt uzsāktos projektus, turklāt vairākus no tiem esam pabeiguši. Kā viens no tiem ir jāizceļ Latvijā pirmais Zinātnes centrs “VIZIUM”, kurš publikai ir atvērts kopš 18. jūnija. Interese par šī centra ekspozīciju ir milzīga - pirmā mēneša darbības laikā to apmeklējuši vairāk nekā 24,5 tūkstoši cilvēku.
Turpinām arī pārējos iesāktos projektus, tajā skaitā finišam tuvojas jaunās Rehabilitācijas nodaļas būvdarbi pie Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas. Ceram, ka tuvāko mēnešu laikā tā tiks iekārtota un sāks uzņemt apmeklētājus. Rehabilitācijas nodaļa būtiski uzlabos iedzīvotāju iespējas saņemt plaša spektra atveseļošanās pakalpojumus tuvu mājām, turklāt šajā nodaļā tiek uzstādītas jaunākās un modernākās rehabilitācijas tehnoloģijas un iekārtas.
Rudenī varēsim atklāt Gāliņciema sabiedrisko centru - tas top kā arhitektoniski interesanta būve un apvienos gan bibliotēkas funkciju, gan piedāvās plašas iespējas vietējiem iedzīvotājiem sanākt kopā, iesaistīties vēstures un savas dzimtas koka izpētē, kā arī kalpos par vietu, kur rakstniekiem tikties ar lasītājiem, kur skolēniem un bērnudārzniekiem iepazīties ar grāmatām un plašo pakalpojumu klāstu, ko piedāvā mūsdienīga bibliotēka.
Tapšanas stadijā ir Piejūras brīvdabas muzeja jaunā ēka. Diemžēl būvdarbi nenorit kā plānots, tāpēc, visticamāk, nāksies lauzt līgumu ar būvnieku un izsludināt jaunu būvniecības konkursu.
Turpinām pilsētā uzstādīt mākslinieciski augstvērtīgus vides objektus - vasaras sākumā atklājām Kirila Panteļejeva veidoto vides objektu “Dzenskrūve “Cilvēciskais spēks””, savukārt Gļeba Panteļejeva veidotais vides objekts “Lats” plašākai apskatei tiks atklāts rudens pusē. Būvniecības darbu aizkavēšanās dēļ neizdosies šo vides objektu atklāt augustā, kad aprit tieši 100 gadu, kopš pirmo reizi Latvijā ar kuģiem no Anglijas tika atvestas mūsu nacionālās valūtas monētas. Esam izvēlējušies citu būvkompāniju, kas sola darbus pabeigt līdz rudenim.
Kur šobrīd norit aktīvākais darbs?
Meklējam iespējas piesaistīt finansējumu daudzdzīvokļu mājas būvniecībai, kurā būs paredzēti dzīvokļi ilgtermiņa īrei. Ir skaidrs, ka darba vietu Ventspilī pietiek - bezdarbs ir vien 4% līmenī, un arī skaitliskā izteiksmē tas ir zemākais rādītājs, kāds bija vien pirms 2008. gada krīzes. Vienlaicīgi pilsētā visu laiku brīvas ir 200 līdz 250 vakances. Tas nav tikai zemu apmaksāts vienkāršs darbs - Ventspilī attīstās dažādi uzņēmumi, tajā skaitā arī IKT jomā, kurā dominē jaunie cilvēki. Viens no spilgtiem piemēriem ir uzņēmums “Azeron”, kura kolektīvs, kas nu jau pārsniedz simtu, ir gados ļoti jauns. Mēs ļoti priecājamies, ka pilsētā attīstās uzņēmumi, kuros strādā jaunā paaudze, jo tas nozīmē, ka būs arī jaunas ģimenes un dzims bērniņi. Taču pašvaldības uzdevums ir piesaistīt pilsētai iedzīvotājus, nodrošinot viņiem arī mājokļu pieejamību. Šobrīd ilgtermiņa īres tirgū brīvu platību nav - ventspilnieki, kuri paši savus dzīvokļus neizmanto, labprātāk tos nodod īstermiņa īrei vasaras sezonā.
Esam atkārtoti izsludinājuši konkursu komersantiem par 200 tūkstošu eiro atbalsta saņemšanu dzīvokļu māju būvniecībai, ja daļa dzīvokļu netiks pārdoti, bet gan nodoti ilgtermiņa īrē. Atkārtotā konkursa noteikumi komersantiem ir izdevīgāki. Piebildīšu, ka šis atbalsts paredzēts ne tikai jaunbūvēm, bet arī esošo ēku pārbūvēm ar nosacījumu, ka esošā būve pašlaik nav apdzīvota.
Vai Ekonomikas ministrijas virzītais “Altum” atbalsta instruments dzīvojamo ēku būvniecībai ir valdībā apstiprināts?
Jā, šī programma beidzot ir izsludināta. Mēs ļoti ceram uz šo atbalsta programmu, jo tikpat svarīgi kā darba vieta ir arī mājoklis. Programmas nosacījumi izstrādes laikā ir mainījušies, tāpēc tagad ir jāprecizē, kāds būs valsts pieejamais atbalsts, un jārēķina, cik daudz mēs varam atļauties. Programma paredz, ka katrā valstspilsētā tiks atbalstīta 120 dzīvokļu būvniecība. Plānojam, ka mēs kā pašvaldība varētu būvēt 60 dzīvokļu ēku un vēl 60 dzīvokļu namu varētu būvēt komersanti. Jautājums drīzumā tiks virzīts uz Attīstības komisijas sēdi. Turklāt esam iecerējuši, ka ēka varētu tikt būvēta no Ventspils uzņēmumā “Forta Pro” ražotajiem dzīvojamo ēku moduļiem, ko šobrīd uzņēmums pamatā piedāvā Skandināvijas tirgū. Esam vienojušies, ka uzņēmums sagatavos priekšlikumu, kā varētu izskatīties un cik izmaksātu 60 dzīvokļu dzīvojamā ēka.
Mēs ļoti ceram, ka tuvāko divu gadu laikā ilgtermiņa īres tirgū būs vairāk brīvu dzīvokļu un mēs droši varēsim aicināt jaunās ģimenes pārcelties uz Ventspili, jo pilsētā ir pieejamas vietas gan bērnudārzos un skolās, gan daudz brīvu vakanču darba tirgū.
Pašvaldība ir izveidojusi platformu “livinventspils.lv”, kurā var iegūt informāciju gan par brīvajām darba vietām, gan bērnudārziem un skolām, kas mudinātu jaunās ģimenes pārcelties uz Ventspili. Kāda ir atsaucība?
Ir izveidota ne tikai interneta platforma www.livinventspils.lv, bet arī fizisks kontaktpunkts, kurā var saņemt visu informāciju par mācībām, darbu, biznesu un dzīvošanu Ventspilī. Galvenā mērķa auditorija ir cilvēki, kuri savulaik izbraukuši no valsts un vēlas atgriezties, kā arī tie, kuri savās pilsētās vai lauku teritorijās nesaredz nākotnes perspektīvas. Mēs varam piedāvāt ne tikai pienācīgi atalgotas darba vietas, vietu dārziņā un skolā, bet arī lieliski sakoptu vidi, pilnvērtīgu infrastruktūru un ļoti plašas interešu izglītības iespējas, tajā skaitā sporta skolā “Spars”, kas vēl arvien Ventspils bērniem ir bez maksas. Arī Digitālais centrs piedāvā ļoti plašu pulciņu klāstu visām vecuma grupām, turklāt tagad tās notiks jaunajā Zinātnes centrā “VIZIUM”. Tāpat mums ir mūzikas vidusskola, kas darbojas, manuprāt, vislabāk aprīkotajā un modernākajā mūzikas skolā Latvijā.
Ventspils pašvaldība bija pirmā, kas sadarbībā ar Ventspils brīvostas pārvaldi uzsāka ražošanas ēku būvniecību un to iznomāšanu ražošanas uzņēmumiem. Tagad pašvaldība ir izslēgta no brīvostas pārvaldes valdes - vai uzsāktais process turpinās?
Rūpniecisko ēku būvniecība kā Ventspils īpašais piedāvājums investoriem ir sevi attaisnojusi ilgtermiņā, tādēļ noteikti jāturpina. Ja valsts pārvaldītā brīvostas pārvalde ir pārtraukusi to darīt, tad tas jādara pašvaldībai. Pašlaik atbalsta saņemšanai esam iesnieguši divu ražošanas ēku projektus. Vienam projektam, Ganību ielā 99, jau esam saņēmuši apstiprinājumu par finansējumu 2,4 milj. eiro apmērā. Jāpiebilst, ka vēl arvien zināmus augļus nes tās iestrādes, ko uzsākām laikā, kad pašvaldība bija pārstāvēta brīvostas valdē - 2016. gadā nolēmām iesniegt atbalsta konkursam trīs ražošanas ēku projektus, un visi tie tika atbalstīti. Visi trīs projekti šobrīd jau ir realizēti. Pēdējais no tiem ir inovatīvu plastmasas trauku izgatavošanas rūpnīca “Forpet Baltic”. Projekta attīstītāji cer, ka lielākais produkcijas noņēmējs būs “McDonald’s”. Ēkas būvniecībā brīvostas pārvalde ieguldīja septiņus miljonus eiro, savukārt komersants iekārtās un tehnoloģijās jau ir investējis 15 miljonus eiro. Nesen uzņēmums saņēma ziņu par atbalsta saņemšanu no LIAA programmas, tādēļ uzreiz realizēs arī attīstības otro kārtu vēl 15 miljonu eiro vērtībā. Šobrīd jau ir pieņemti darbā 50 darbinieku, bet tad, kad tiks uzsākts pilnvērtīgs rūpnīcas darbs, kopumā tur būs nodarbināti 150 strādājošo.
Esam pieņēmuši lēmumu arī turpmāk startēt programmās, kas ļautu attīstīt ražošanas nozari - viena no tām ir “Nacionālas nozīmes industriālu parku attīstība”, kurā kopumā paredzēti 80 miljoni eiro. Programmā vienam projektam maksimālais atbalsts plānots 15 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to, ka Kurzemes reģionam kopumā paredzēti tikai 20 miljoni eiro, paredzams, ka viens projekts tiks atbalstīts par maksimālo atbalsta summu, otrs būs daudz mazāks. Lai lielāko projektu varētu realizēt Ventspilī, mums nāksies sacensties ar citām Kurzemes pilsētām. Katrā gadījumā mēs darīsim visu iespējamo, lai saņemtu atbalstu jaunu industriālo projektu īstenošanai.
Vai, domājot par jaunu investoru piesaisti, tiek izpētīts, vai patiesais labuma guvējs nav pakļauts kādām no sankcijām?
Reģistrējot uzņēmumu Latvijas Uzņēmumu reģistrā, kā arī atverot kontus, iesaistītās instances rūpīgi izskata visu, kas saistās ar patiesajiem labuma guvējiem. Tāpēc mums nav bažu, ka Ventspilī varētu darbību uzsākt kāds uzņēmums, kurš pats vai tā patiesais labuma guvējs ir iekļauts sankcionēto personu sarakstā.
2014. gadā, kad notika pirmais Krievijas iebrukums Ukrainā, pamanījām, ka būtiski samazinās Rietumu valstu investoru interese par uzņēmumu atvēršanu Latvijā, jo tika uzskatīts, ka mēs esam pārāk tuvu frontes līnijai. Interesanti, ka šogad, kad karadarbība ir plašāka, Rietumu investoriem bažas vairs nav tik lielas un interese par investīciju veikšanu Latvijā, tostarp Ventspilī, saglabājas augstā līmenī.
Lai gan osta vienmēr bijusi Ventspils ekonomikas pamats, var visai skaidri prognozēt, ka pavisam drīz kravu plūsma saruks līdz minimumam - paliks tikai vietējās kravas. Ko darīs cilvēki, kas šobrīd vēl ir nodarbināti ostas termināļos?
Mums kā pašvaldībai par to ir jādomā savlaicīgi, ko mēs arī darām. Tieši tāpēc visos iespējamos veidos atbalstām uzņēmējus ne tikai ražošanas nozarē, bet arī IKT un citās jomās, jo, stiprinot un veicinot šo uzņēmumu attīstību, tiek radītas jaunas darba vietas. ko varēs ieņemt cilvēki, kas tiks atbrīvoti no darba ostas uzņēmumos. Saprotam, ka cilvēkiem vajadzēs apgūt jaunas prasmes, tāpēc esam atraduši sadarbības partnerus. Kopā ar Ventspils Augsto tehnoloģiju parku esam izveidojuši Biznesa atbalsta centru, kas veic darbinieku piesaisti un apmācību atbilstoši darba devēju prasībām. Ļoti svarīgs spēlētājs šajā jomā ir arī Ventspils Tehnikums, kura rīcībā ir mūsdienīgas iekārtas, kas piemērotas dažādu profesiju apguvei. Tās var izmantot ne tikai tehnikuma audzēkņu, bet arī pieaugušo apmācībā.
Vai saskatāt jaunas iespējas, kā osta varētu kalpot biznesam vai kam citam?
Protams, apstākļos, kad sankciju ietekmē gaidāma strauja kravu apjoma samazināšanās, ostas komersantiem jāmeklē jaunas biznesa iespējas. Pašvaldība ir mudinājusi SIA “Ventspils naftas termināls” īpašniekus - starptautisko kompāniju “Vitol Group” - izvērtēt savas iespējas uzbūvēt sašķidrinātās gāzes termināli, jo, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, tieši Ventspils ir īstā vieta šāda termināļa izveidošanai. Šeit ir visi nepieciešamie elementi: esošie cauruļvadi, pa kuriem vairs netiek piegādāti naftas produkti un kuri ir pārbaudīti, vai var izturēt vajadzīgo spiedienu, piestātnes, rezervuāri. Ventspilī būtu nepieciešams izbūvēt vien četrus kilometrus garu savienojuma posmu starp Ventspils naftas termināli un piestātni, turklāt pa jau esošu tehnisko koridoru. Tas nozīmē, ka nav jāveic milzīgi dārgi būvdarbi, nav jāatsavina zemes īpašumi. Man nav šaubu, ka laika un izmaksu ziņā šis projekts ir ļoti konkurētspējīgs. “Ventspils naftas termināla” vadība savu projektu nav iesniegusi valdībai izskatīšanā, jo uzskata, ka tik nopietnus projektus kvalitatīvi nav iespējams izstrādāt divu nedēļu laikā, kā to paredzēja konkursa noteikumi. Piebildīšu, ka šī ideja nav jauna - jau 2011. gadā LNG termināļa projekta Ventspils brīvostā ideja tika izstrādāta un auditēta. Dome ir pieņēmusi lēmumu un nosūtījusi premjerministram A. K. Kariņam ar lūgumu izsludināt atkārtotu konkursu ar reālu pieteikumu sagatavošanas termiņu.
Līdz ar milzīgo gāzes cenu kāpumu cilvēki ar bažām gaida rudeni un jaunos apkures rēķinus. Kā uz šo jautājumu skatās Ventspilī?
Ventspilī nekad nav bijusi pieejama dabasgāze, tāpēc mūs vairāk uztrauc gaidāmās elektrības un šķeldas cenas. Vairāk nekā 90% no visa pilsētai nepieciešamā siltuma tiek saražots no šķeldas - tikai viens apkures katls Pārventas katlumājā tiek kurināts ar oglēm, jo Ventspils naftas terminālim ir nepieciešams tvaiks, ko nevar iegūt šķeldas katlumājās. Arī šis katls tiks nomainīts, un kā kurināmais tiks izmantoti sadzīves atkritumi. Tas nav nekas pārsteidzošs - šādu siltuma ražošanas iekārtu Eiropā ir pietiekami daudz. Latvijā gan šādu iekārtu nav - esam pašlaik vienīgā pašvaldība, kas realizē šādu projektu. Projekta īstenošanai no ES fondiem esam ieguvuši 9,2 miljonu eiro atbalstu, bet kopējās projekta izmaksas ir 18 miljoni eiro. Projekts top saskaņā ar ES regulu par noglabājamo atkritumu samazināšanu, tāpēc var paredzēt, ka daudzām pašvaldībām būs jāiet šāds ceļš. Līdz nākamā gada beigām projekts ir jāpabeidz - būvnieku konkursa kārtībā esam izvēlējušies, un darbi var sākties. Pēc šī projekta īstenošanas visa pilsētas siltumapgāde tiks nodrošināta tikai no atjaunojamajiem resursiem.
Kā jau teicu - mūs uztrauc šķeldas cena, kas kopš pavasara ir trīskāršojusies. Jau tagad veidojam šķeldas uzkrājumu ziemai, kā arī noslēgti sadarbības līgumi par regulārajām piegādēm apkures sezonas laikā. Patlaban veicam jaunā tarifa aprēķinus, jo ir skaidrs, ka arī mums tas būs jāpaaugstina, bet tas varētu stāties spēkā tikai pēc Jaungada. Domāju, ka Ventspilī joprojām būs viens no zemākajiem apkures tarifiem valstī.
Kādu jūs vēlaties redzēt nākamo gadu Ventspilī?
Es ceru, ka mums izdosies veiksmīgi pārvarēt enerģētisko krīzi un dzīves dārdzības pieaugumu. Zinām, ka nāksies pārskatīt pilsētas sociālo budžetu. Valdība tagad saka, ka palīdzībai ir jābūt mērķētai, bet mūsu atbalsts maznodrošinātajiem vienmēr ir bijis mērķēts, un sociālais dienests vienmēr zina, kam un kāda palīdzība visvairāk ir nepieciešama. Kopumā mums ir 40 dažādu sociālo pabalstu un 12 sociālās palīdzības veidu - tas parāda, cik plaša un daudzveidīga ir mūsu pašvaldības sniegtā palīdzības pakete. Šobrīd esmu uzdevis pārskatīt atbalstu arī malkas iegādei, jo šis atbalsta veids vairākus gadus nav pārskatīts. Turpināsim rūpēties arī par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuru skaits pilsētā kopumā ir ap 600.
Turpināsim pilsētas attīstību, mums ir daudz jaunu ideju - Ventspils noteikti atkal pārsteigs!
***Pielikums Neatkarīgā Ventspilī veidots no apmaksātām publikācijām.
