Ja mēs jautājam, kur ir Ventspils pilsētas centrs, tad atbilde ir pārliecinoši viena – Lielais laukums ar strūklaku “Fregate “Valzivs”” un koncertzāles “Latvija” un Mūzikas vidusskolas ēku, ko ieskauj krāšņi apstādījumi. Taču tā nav bijis vienmēr.
Kā jau visās Latvijas pilsētās, arī Ventspilī bija savs Ļeņina laukums ar betona plākšņu klājumu un Ļeņina pieminekli. Pieminekli deviņdesmito gadu sākumā demontēja, bet neizteiksmīgais laukums palika. Pilsētas pašvaldībai bija vīzija, ka šo laukumu var izveidot par tiešām estētisku, saturiski bagātīgu kultūrvidi, kas ļautu justies labi vietējiem iedzīvotājiem un piesaistītu tūristus. Pilsētas arhitekte Daiga Dzedone stāsta: “Jau sākotnēji bija pilnīgi skaidrs, ka plašajā laukumā jābūt kādai publiski pieejamai ēkai un strūklakai. Tā nonācām pie vietas koncertzālei. Lai iegūtu iespējami vairāk idejas un saprastu, kā labāk veidot teritoriju un, protams, arī pašu ēku, Ventspils pašvaldība noorganizēja plenēru, kurā piedalījās deviņas arhitektu komandas no dažādām valstīm. Tālāk sekoja metu konkurss, kurā piedalījās divi pretendenti, atbilstoši plenērā augstāk novērtētajām idejām - “Benisch, Benisch & Partner” no Vācijas un igauņu arhitektu birojs “Luhse & Tuhal”. Konkursā par uzvarētāju tika atzīts projektēšanas birojs “Benisch, Benisch & Partner”, ar kuru arī tika noslēgts līgums. Koncertzāles un Lielā laukuma labiekārtojuma autors bija Deivids Kuks, kurš arī projekta tālākajā stadijā izstrādāja būvprojektu gan ēkai, gan laukuma labiekārtojumam, gan strūklakai. Jāpiebilst, ka pašvaldība projektētājam uzstādīja striktus noteikumus - strūklakai un vēlāk arī koncertzāles ēkai ir jābūt pilnīgi unikālām.” Saprotams, ka ambiciozu projektu realizēšanai ir nepieciešams liels finansējums, tāpēc tika pieņemts lēmums, ka Lielo laukumu un tā apkārtējo teritoriju veidos pakāpeniski - sākotnēji tiks veikti labiekārtošanas darbi, tad strūklakas realizācija un noslēgumā arī ēka. Izstrādājot šo koncepciju, tika izvirzīts mērķis, ka katrā no Lielā laukuma attīstības posmiem teritorijai ir jābūt pieejamai un izmantojamai, radot pabeigta arhitektoniskā risinājuma sajūtu.
Kā iepriekš teikts, Lielā laukuma izveide sākās ar teritorijas labiekārtošanu. Sākotnēji vietējie iedzīvotāji bija neizpratnē, kāpēc līdzenajā laukumā parādījās uzkalni un ielejas. Tagad, kad uzbūvēta arī koncertzāle, viss ir skaidrs - uzkalniņi kalpo kā amfiteātris āra koncertu un pasākumu laikā, vienlaikus arī simboliski ataino ceļu kāpās, kas ved uz galveno šī laukuma elementu - Mūzikas vidusskolas un koncertzāles ēku. Daiga Dzedone uzsver, ka Lielais laukums ir pašpietiekams un vienots savā arhitektoniskajā risinājumā, kas nepieļauj tajā ielikt jebkādus citus elementus. Tāpēc Lielajā laukumā nav atļauta nedz tirdzniecība, nedz cita veida pakalpojumu sniegšana. Izņēmums ir lielo svētku laikā un ikdienā saldējuma tirdzniecība no ratiņiem.
Koncertzāles “Latvija” unikalitāte meklējama arī mūzikas instrumentos. Akustiskās manuālās ērģeles ar gandrīz 3,5 tūkstošiem stabuļu ir tapušas pasaulslavenā vācu izcelsmes ērģeļmeistara Filipa Klaisa darbnīcā, bet to izgatavošanu konsultējusi mūsu ērģelniece Iveta Apkalna, kā arī dažas detaļas izgatavotas ērģeļu darbnīcā Ugālē, ko vada ērģeļmeistars Jānis Kalniņš. Ērģeļu mazākā stabulīte ir vien lodīšu pildspalvas iekšiņas lielumā, bet lielākā pārsniedz 5,5 metru augstumu. Iveta Apkalna atzīst, ka Ventspilī tās skan vēl labāk nekā līdzvērtīgas ērģeles Elbas koncertzālē Hamburgā.
Arī ērģeļu kontekstā jāatzīmē mūsdienu tehnoloģiju klātbūtne - ērģeles ir būvētas tradicionālās ērģeļbūves ietvaros, taču papildināts ar digitāliem risinājumiem. Baznīcās ērģelnieku redzēt nevaram, bet šeit rasts risinājums, lai apmeklētāji ne tikai varētu dzirdēt, bet arī redzēt ērģelnieku. Ērģeļu konsoli var novietot uz skatuves, un pie tās atrodas ērģelnieks, taču signālu ērģeļu stabules saņem digitālā formā.
SIA “Kurzemes filharmonija” valdes priekšsēdētāja Sigita Migoļa vēsta: “Ērģeles koncertos tiek izmantotas vismaz reizi mēnesī, bet aptuveni reizi divos trīs mēnešos tiek organizēti tieši ērģeļmūzikas koncerti, kuros uzstājas mākslinieki no Latvijas, piemēram, Aigars Reinis, viena no pasaules vadošajām ērģelniecēm Iveta Apkalna, un ārvalstīm - ērģelnieks Brets Valiants no ASV, britu ērģelnieks Džeims Makvinijs, vācu ērģelnieks Kristians Šmits u.c. Pārējā laikā ērģeles aktīvi izmanto Ventspils Mūzikas vidusskolas ērģeļspēles klases audzēkņi, gan apgūstot ērģeļspēli, gan sniedzot Mūzikas vidusskolas audzēkņu koncertus.”
Vertikālās koncertklavieres 470i ir šobrīd pasaulē augstākās - 4,7 metrus augstas, un klavieru stīgas novietotas perpendikulāri. Klavieres izgatavotas starptautiski pazīstamā latviešu izcelsmes klavierbūves meistara Dāvida Kļaviņa uzņēmumā “Klavins Piano Manufaktura Kft” Ungārijā. Pasaulē ir vēl divas līdzīgas, bet tomēr mazākas klavieres - abas no tām atrodas Vācijas koncertzālēs. Līdzīgi kā ērģelēs, arī klavierēs ir apvienota tradicionālā klavierbūves tehnoloģija ar digitālām iespējām. Signālu, kas liek kustēties taustiņiem un āmuriņiem sist pa stīgām, var atsūtīt pat no Amerikas. Mūziķi ir ļoti pozitīvi novērtējuši jauno klavieru skanējumu - tas ir piesātināts un spēcīgs, taču ne visiem skaņdarbiem šī skaņa ir piemērota, tāpēc pianistiem īpaši rūpīgi jāizvēlas repertuārs, kas atbilstu šo klavieru dobjajam skanējumam. Pianisti, kas izvēlas šīs klavieres, ļoti atzinīgi novērtē to skanējumu, piemēram, ukraiņu izcelsmes pianists Ļubomirs Meļņiks un poļu izcelsmes pianiste un mūzikas autore Hania Rani ir bijuši priecīgi par izdevību spēlēt tieši šīs klavieres.
Sigita Migoļa uzsver, ka šajā zālē ir augsta līmeņa akustiskie risinājumi, kas šo zāli akustikas ziņā padara par labāko koncertzāli Latvijā. To novērtē gan jomas profesionāļi, gan klausītāji, gan mūziķi, kuri, tieši šī aspekta vadīti, par koncertvietu bieži izvēlas Ventspili.
Koncertzāles mākslinieciskais vadītājs Miks Magone ļoti rūpīgi strādā, lai koncertzāle tiktu piepildīta ar augstvērtīgu saturu un būtu slavena ne tikai ar tehnoloģiskajiem risinājumiem un unikāliem mūzikas instrumentiem, bet arī ar augsta līmeņa koncertiem un kalpotu par vietu, kur savus talantus var izpaust gan Latvijas, gan ārvalstu mūziķi gandrīz visos mūzikas žanros. Šeit ir uzstājies jau pieminētais pasaules līmeņa pianists Meļņiks, saksofonists Kolins Stetsons no ASV, trompetists Nils Peters Mollers no Norvēģijas, kā arī britu ērģelnieks Veins Maršals.
Arī pandēmijas ierobežojumu laikā koncertzālē mūzika neapklusa - tika izdomāti ļoti radoši risinājumi, kas neļāva cilvēkiem aizmirst par koncertzāles klātbūtni. Viens no pasākumiem, kas iekļāvās ierobežojumu noteikumos, bet deva iespēju svinēt koncertzāles pirmā gada jubileju, bija koncerts-performance “Viens”, kura radošās koncepcijas autori bija Krista un Reinis Dzudzillo, piesaistot diriģentu Aigaru Meri ar Jubilejas kamerorķestri. Šis kultūras notikums tika pamanīts visā valstī un saņēma Latvijas sabiedrisko mediju gada balvu kultūrā “Kilograms kultūras 2020” nominācijā “Pārsteigums”.
Šogad koncertzāle “Latvija” ar plašu koncertprogrammu 24. jūlijā atzīmēja trīs gadu jubileju. Savukārt pilsētas svētku laikā, 5. augustā plkst. 22.00, Ventspils pilsētas svētku ieskaņā ar pirmo un vienīgo koncertu Latvijā uzstāsies mūsdienu džeza mūzikas duets “Svaneborg Kardyb” no Dānijas. Koncerta īpašie viesi - Matīsa Čudara trio. Savukārt 7. augustā plkst. 19.00 ar klaviermūzikas koncertu savas turnejas “Before And Now Seems Infinite” ietvaros Ventspils pilsētas svētku izskaņā uzstāsies itāļu pianists un komponists Federiko Albanēze.
Augusta vidū SIA “Kurzemes filharmonija” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri organizēs klasiskās mūzikas festivālu “LNSO vasarnīca” Ventspilī koncertzālē “Latvija”. Festivāla galvenā ideja ir doties prom no galvaspilsētas, tuvāk citu Latvijas koncertzāļu klausītājiem.
Augusta vidū - no 15. līdz 21. augustam - koncertzālē “Latvija” sadarbībā ar Ventspils Mūzikas vidusskolu norisināsies mūsdienu ritma mūzikas festivāls “Ventspils Groove 2022”. Festivāls “Ventspils Groove” ir džeza, elektronisku eksperimentu, intelektuālas popmūzikas, fanka un roka mūzikas, meistarklašu, “jam session” un koncertu piepildīta nedēļa. Ik gadu augustā festivāls “Ventspils Groove” ir kļuvis par satikšanās un radošās apmaiņas vietu, kurā saplūst starptautiskas profesionālu mūziķu komandas kolektīvā pieredze ar Latvijas jauno mūziķu degsmi un talantiem. Meistarklasēs pedagogi un studenti apmainās ar muzikālām idejām, savstarpēji bagātinoties un veidojot jaunu pieredzi.
Kad ventspilnieki sāka domāt par koncertzāles “Latvija” un Mūzikas vidusskolas ēkas būvniecību, jau idejas līmenī tika pieņemts lēmums, ka tās projektā jāiekļauj jaunākās tehnoloģijas un materiāli, kas nodrošina ļoti zemu enerģijas patēriņu apkurei, apgaismojumam, siltajam ūdenim, dzesēšanai, samazinot ne tikai izdevumus, bet arī CO2 emisiju atmosfērā, vienlaikus radot komfortablu vidi ēkā strādājošajiem, mūzikas skolas audzēkņiem un koncertu apmeklētājiem.
Ēkas būvniecībā ir izmantotas pašas jaunākās tehnoloģijas pasaulē, vairākas no tām pat unikālas, kas papildina viena otru, tāpēc ir izveidota ēkas vadības sistēma, kurā labi redzama informācija par katras telpas gaisa temperatūru, relatīvo mitrumu, CO2 īpatsvaru un pat to, vai logi atvērti vai aizvērti. Ventspils Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks stāsta: “Šī ēka dažreiz tiek salīdzināta ar kosmosa kuģi, kurā inovatīvas tehnoloģijas ir sastopamas ik uz soļa. Apmeklētāju acīm tehnoloģijas nav redzamas - varbūt vienīgi interesi raisa pieci tornīši blakus koncertzālei. Tās ir gaisa ņemšanas vietas - viena no tehnoloģijām, kas zālēs un foajē nodrošina labu gaisa sastāvu un samazina izdevumus apkurei, piespiedu ventilācijai, gaisa dzesēšanai. Pa piecām 100 metru garām šahtām, kur valda konstanta temperatūra, atkarībā no gadalaika, āra gaiss uzsilst vai atdziest, līdz nonāk ēkā, kur atkarībā no nepieciešamības tas tiek papildus sasildīts vai atdzesēts un ieplūst koncertzāles skatītāju zālēs un foajē.”
Katrā telpā ir novietots gaisa sastāva analizators, kas ziņo par gaisa temperatūru, CO2 līmeni un relatīvo gaisa mitrumu. Ja kāds no rādītājiem neatbilst komfortablai videi, automātiski ieslēdzas tehnoloģijas, kas situāciju uzlabo. Piemēram, ja kādā telpā atrodas vairāk cilvēku un CO2 līmenis pieaug, automātiski atveras zem grīdas noslēpta atvere un telpā ieplūst svaigs gaiss. Var atvērt arī īpaši būvētu logu - tā stiklotā daļa sastāv no trīskāršām stikla paketēm, bet vēdināmā daļa aprīkota ar skaņas izolācijas un gaisa sastāva filtru, kas nozīmē, ka pa logu neienāk putekļi un skaņas no ielas. Ja tiek atvērts logs, iepriekš pieminētā iekārta izslēdzas.
Viens no finanšu avotiem ēkas būvniecībai ir Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, tāpēc ļoti liela uzmanība ir pievērsta CO2 emisijas samazināšanai. Izmantojot inovatīvo tehnoloģiju sinerģiju, ir izdevies būtiski samazināt CO2 izmešu apjomu.
Papildus iepriekš pieminētajām gaisa ņemšanas šahtām, kurās gaiss bez piespiedu ventilācijas sasilst vai atdziest apmēram par aptuveni sešiem līdz desmit grādiem, ēkā siltums tiek ražots ar zemes siltumsūkņa palīdzību. 393 ģeotermālās caurules saņem zemes siltumu, kas tiek izmantots kā siltuma vai dzesēšanas avots gaisa papildu sasildīšanai vai atdzesēšanai. Liela loma siltuma efektīvā izmantošanā ir arhitektūras risinājumiem, piemēram, lielā skatītāju zāle gandrīz nav jāapsilda, jo tajā nav nevienas ārsienas. Savukārt svaiga gaisa pieplūde tiek nodrošināta no apakšas pa zem krēslu rindām izvietotajām šahtām. Griestu līmenī savāktais pārlieku siltais un CO2 pārbagātais gaiss rekuperācijas iekārtā tiek atdzesēts, bet iegūtais siltums novadīts svaiga gaisa sildīšanai.
***Pielikums Neatkarīgā Ventspilī veidots no apmaksātām publikācijām.
