Ventspils Amatu māja kā Ventspils muzeja struktūrvienība 18. gadsimtā būvētajā un atjaunotajā namā Skolas ielā 3 uzsāka darbu pirms 15 gadiem – 2007. gada 3. augustā. Par godu šim notikumam 30. jūlijā Ventspilī norisināsies amatnieku festivāls “Amatu mājai – 15”, kurā amatnieki izrādīs savas prasmes un dos iespēju arī apmeklētājiem ievingrināt roku dažādos arodos.
Amatu mājas vadītāja Inguna Heinrihsone stāsta: “Amatu māja ir iekārtota senākajā Kurzemes hercogistes skolas ēkā, kura, saglabājot vēsturiskās vērtības, ir pilnībā atjaunota. Tādēļ, ka šeit bijusi skola, mājā arī šodien ir mācību klase, kas atbilst tā laika skolas telpu iekārtojumam. Amatu mājas galvenais uzdevums ir popularizēt amatniecību un neļaut tai aiziet nebūtībā - piesaistot senajiem arodiem jaunus interesentus, tiek nodrošināta prasmju nodošana no paaudzes paaudzē. Šī vieta ir pieejama ne tikai amatniekiem, bet jebkuram, kurš vēlas iepazīties ar amatniecības pamatiem un piedalīties radošajās darbnīcās. Katru gadu organizējam dažādas meistarklases, ko esam nodēvējuši par “Praktisko ventspilnieku.” Meistarklases ir vadījuši arī tautā labi zināmi mākslinieki, piemēram, Elita Patmalniece, kostīmu māksliniece Maija Vaivare, rotkalis Vitauts Straupe un citi atzīti meistari.”
Ikdienā Amatu mājā visrosīgākie ir audēji. Ēkā izvietotas vairāk nekā 20 stelles, kuras savu darbu tapšanai var izmantot jebkurš ventspilnieks. Gandrīz ik dienu liela daļa steļļu ir aizņemtas un katrs viesis var redzēt audējas darbībā. Jāpiebilst, ka šeit tiek lauzts mīts, ka ar aušanas darbiem aizraujas tikai vecāka gadagājuma sievietes - Ventspils Amatu mājā pie stellēm sēžas arī pavisam jaunas meitenes. Vislielākā interese par aušanu ir pirms dziesmu un deju svētkiem, jo katrs vēlas sev noaust tautastērpu. Arī tad, ja pati nemākat aust, vienmēr var sarunāt profesionālu audēju vai arī saņemt labu padomu. Šeit strādā arī šuvēja, kas noausto audumu pārvērš tērpā. Inguna piebilst, ka ventiņu tautastērpa šūdināšana nav vienkārša - īpaši sarežģīta ir ņieburbrunča šūšana. Ar valsts atbalstu sagatavots arī videomateriāls par ventiņu tautastērpa darināšanu, kas kalpo par labu metodisko materiālu tiem, kuri paši vēlas sašūt savu tautastērpu. Amatu mājā ir apskatāms un aptaustāms pilns tautastērpa komplekts, no zeķēm līdz micei.
Aktīvi strādā arī podnieks Jānis Kupčs, kopā ar Ventspils muzeju organizējot starptautiskus keramikas simpozijus. Apmeklējot Amatu māju, noteikti vajag iegriezties foto salonā vai suvenīru salonā, lai iegādātos amatnieku darinātos priekšmetus.
Mājas vadītāja atzīst, ka sabiedrība mainās - cilvēki kļuvuši steidzīgāki un īsākā laika sprīdī vēlas saņemt ļoti daudz - redzēt ko interesantu un sagaidīt arī brīnumiņu. Šī tendence ir īsts izaicinājums Amatu mājas darbiniekiem, kuri ļoti cenšas, lai katrs apmeklētājs šeit iegūtu to, pēc kā nācis.
Piecpadsmit gadu jubilejas reizē Amatu māja izies no ierastās vides - amatnieku festivāls neaprobežosies vairs tikai ar ēku un tās pagalmu, bet svētki dosies arī uz līdzās esošo Skārņu ielu, jo, lai gan pagalms ir gana ērts un mājīgs, gaidāmajam viesu un dalībnieku skaitam tas tomēr ir par mazu. Plānots, ka ar saviem ražojumiem uz festivālu ieradīsies ne tikai vietējie amatnieki, bet arī amata brāļi un māsas no kaimiņu novadiem, lai vienkopus būtu apskatāmi un arī iegādājami visdažādāko jomu amatniecības izstrādājumi. Protams, tas būs interesanti arī pašiem amatniekiem, kuri varēs redzēt, kā strādā citi aroda meistari.
Amatu mājas iekštelpās svētkiem par godu būs iekārtota Kurzemes amatnieku izstāde, kurā apskatāmi audēju, pinēju, rotu mākslinieku, ādas apstrādes meistaru un citu amatnieku darbi no Liepājas un Ventspils puses. Daudzus amatniekus varēs satikt arī klātienē un vērot viņus darbībā. Interese par amatnieku izstrādājumiem sabiedrībā saglabājas ļoti augsta. It īpaši tad, ja paša acīm ir redzēts, kā top viens vai otrs priekšmets, tam rodas pavisam cita vērtībā. Pirkšana un pārdošana šādos svētkos parasti norit ļoti aktīvi.
Viens no interesantākajiem notikumiem plašajā festivāla programmā būs profesionālo podnieku sacensības. Ir uzrunāti vairāki meistari, piemēram, Talsu ciparnīcas podnieki un citi, kas gatavi sacensties trīs disciplīnās - bļoda, cilindrs un figūra. Visiem podniekiem tiks iedalīts pa astoņiem kilogramiem māla vienam objektam. Vērtēts tiks gan ātrums, gan precizitāte - maksimālais cilindra augstums, bļodas diametrs. Pēc sacensībām katrs apmeklētājs varēs ievingrināt roku tautas klasē. Līdzšinējie novērojumi liecina, ka podu virpošana ir viena no pieprasītākajām pasākumu radošajām darbnīcām.
Atbilstoši Kurzemes kulinārā mantojuma tradīcijām apmeklētāji varēs izcept arī savu žoga rausi, ko pazīstam arī kā sklandrausi vai burkānu rausi. Amatu mājas vadītāja Inguna uzsver, ka ventiņu valodā tas tomēr ir žoga rausis (žogs - sklandas), tāpēc arī cepšanas vieta būs iekārtota gar žogmali. Tas tā simboliski saskan.
Adīšanas entuziasti varēs iesaistīties apjomīgajā koprades projektā “Šalle Latvijai”. Šobrīd ir noadīta ap 30 kg smaga šalle, kas Ventspilī ieradīsies no Kuldīgas novada, un šallē ir ieadīti kuldīdzniekiem raksturīgie raksti - tagad kārta ventiņiem.
Audējas ir parūpējušās, lai katrs apmeklētājs varētu sajust aušanas “garšu” - būs iespējams no dzijām savīt savu individuālo aproci. Kā piemiņu no Amatu mājas apmeklējuma katrs varēs paņemt līdzi papīra turziņu ar linogriezuma tehnikā veiktu paša apdruku. Darbosies arī fotodarbnīca, kurā varēs iepazīt cianotipijas tehniku.
Ir domāts arī par muzikālo noformējumu - būs skatuve, uz kuras uzstāsies vairāki mākslinieku kolektīvi, tostarp Ventspils vīru kora grupa, Normunds Pauniņš no grupas “Otra puse” un tautas muzikantu ansamblis “Tals`trimiš”, kā arī deju kolektīvi, kas dejos un aicinās arī viesus iesaistīties jautrās dejās un izbaudīt svētkus.
***Pielikums Neatkarīgā Ventspilī veidots no apmaksātām publikācijām.
