Kamēr Izglītības ministrija vēl tikai uzsākusi gaisa kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešanu skolās, Ventspils Izglītības pārvalde to jau ir ieviesusi dzīvē. Kopš 2021. gada pavasara visās izglītības iestādēs, visās telpās ir izvietoti gaisa kvalitātes uztvērēji, kuri nodod ziņas ik pa piecām minūtēm.
Kā iegūtos datus izmantot gaisa kvalitātes uzlabošanai, ”Neatkarīgajai” stāsta Ventspils Izglītības pārvaldes Komunikācijas nodaļas vadītājs Kristians Jacevičs.
Jau pagājušajā gadā skolu un bērnudārzu telpās sākāt īstenot gaisa kvalitātes monitoringu. Kādi ir pirmie secinājumi?
Kopumā izglītības iestādēs gaisa kvalitātes kontroles sensori, kuri nolasa gaisa CO2 koncentrāciju, temperatūru un mituma līmeni, ir uzstādīti 475 telpās. Tas ir vairāk, nekā paredz Izglītības ministrijas iniciētā gaisa kvalitātes monitoringa sensoru uzstādīšanas projekts. Tā kā Ventspils skolās sensori jau bija uzstādīti, atteicāmies no dalības valsts atbalsta programmā, jo tā paredz sensoru uzstādīšanu nevis visās telpās, bet gan skolai paredz tikai tik sensoru, cik ir klašu kolektīvu. Mums šāda pieeja nav saprotama, jo skolēni taču staigā no kabineta uz kabinetu - vai viņi savu sensoru nēsās līdzi? Ventspilī pieturējāmies pie pārliecības, ka gaisa kvalitāte ir jākontrolē pilnīgi visās telpās. Tāpat mūsu risinājums paredz vairāku līmeņu iesaisti - iestāžu saimniecības vadītāji un mediķi, administrācija un Izglītības pārvalde, kas tiešsaistē var sekot līdzi situācijai telpās un reaģēt.
Pasaules veselības organizācijas vadlīnijās teikts, ka svaigs gaiss ir ļoti būtisks lielums, lai cilvēks spētu uztvert mācīto vielu. Vislabāk cilvēks spēj domāt, ja CO2 īpatsvars nav lielāks par 1000 ppm (ppm - koncentrācijas mērvienība no angļu valodas “parts per million”). Tiek uzskatīts - ja CO2 koncentrācija sasniedz 3000 ppm, tad mācīties vispār ir bezjēdzīgi - cilvēks nespēj uztvert teikto, savukārt pie 5000 ppm var izraisīt nopietnus veselības bojājumus. Monitorējot gaisa kvalitāti, labi redzams, kā tā mainās - pēc līknēm varam redzēt, kad tiek atvērts logs, taču atvērts logs un durvis ne vienmēr garantē, ka telpa ir labi izvēdināta, jo to ietekmē arī laika apstākļi, piemēram, bezvēja dienās starpbrīža laikā telpa pilnībā neizvēdinās. Tāpat jāņem vērā, ka ziemas aukstajos mēnešos telpas izvēdināt ir sarežģītāk, jo strauji krītas telpas gaisa temperatūra - nedrīkst pieļaut, ka bērni saltu.
Katrā telpā ir ne tikai sensors, kurš ik pa piecām minūtēm nodod datus, bet uzstādīti arī monitori, kuros redzama gan CO2 koncentrācija, gan mitrums un temperatūra. Tādējādi skolēni un bērnudārznieki paši vai skolotājs var sekot līdzi rādījumiem un pieņemt lēmumu, vai nodarbība var turpināties vai ir pienācis laiks vēdināšanai.
Vēl viens ieguvums, ko sniedz sensori, ir objektīva informācija par telpu temperatūru. Mums vairs nav vajadzības zvanīt izglītības iestādēm un vaicāt: vai apsildi vajag pieslēgt? Rudens pusē apskatāmies gaisa temperatūru katrā telpā un pieņemam lēmumu - pieslēgt apkuri vai vēl ir pietiekami silts. Tas pats arī pavasarī. Sensoru rādījumus interneta vidē var apskatīt skolu vadība, saimniecības daļas pārzinis un mediķi, turklāt, ja ēkā notiek neparedzēti procesi, piemēram, kādas iekārtas iziešana no ierindas, atbilstīgās personas saņem ziņas telefonā. Ar šādu situāciju mums jau ir nācies saskarties: brīvdienās no ierindas bija izgājis apkures cirkulācijas sūknis un telpās sāka kristies temperatūra. Saņemot šādu informāciju, meistari varēja savlaicīgi reaģēt un saremontēt sūkni, pirms ierodas skolēni.
Vai ir domāts par kvalitatīvas ventilācijas sistēmas izveidošanu skolās, kas ļautu skolēniem un skolotājiem visu laiku atrasties svaigā gaisā?
Esam par to domājuši un veikuši arī aprēķinus - lai visās mācību iestādēs izbūvētu mūsdienīgu ventilācijas sistēmu, kas nodrošina pastāvīgu gaisa kvalitāti telpās, būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Piebildīšu, ka pagājušajā gadā atvērtajā bērnudārzā ”Pienenīte” piespiedu ventilācija bija iekļauta ēkas rekonstrukcijas projektā. Piespiedu ventilācijas sistēmas iekārtošana visās izglītības iestādēs prasītu ļoti lielas investīcijas, ko pagaidām nevaram atļauties, tāpēc meklēsim citus risinājumus. Ļoti labs palīgs mums ir uzstādīto sensoru sniegtā informācija, kas ļauj secināt, kurā telpā gaisa kvalitāte straujāk pasliktinās, kurā šis jautājums nav tik aktuāls. Iegūstot šādus datus, varam pieņemt datos balstītus lēmumus, ko un kā vislabāk izdarīt - varbūt varam izlīdzēties ar lokāliem risinājumiem. Taču ir telpas, kurās gaisa kvalitāte pasliktinās ļoti strauji - pat pēc kārtīgas izvēdināšanas jau pēc desmit piecpadsmit minūtēm gaisa kvalitāte atkal ir neapmierinoša - šādām telpām ir jāmeklē citi risinājumi.
Viens no šā gada lielākajiem darbiem, kas attiecas ne tikai uz gaisa kvalitāti, ir Ventspils 4. vidusskolas, kas ir viena no lielākajām un pieprasītākajām skolām, aktu zāles remonts. Zāles atjaunošanas laikā tika izveidota piespiedu ventilācijas sistēma, kas nodrošinās labu gaisa kvalitāti arī tad, ja telpā pulcēsies daudz cilvēku, piemēram, svinīgajos izlaidumu pasākumos.
Jūs pieminējāt citus risinājumus. Kādus tieši jūs domājāt?
Risinājumi var būt dažādi, piemēram, izvērtēt, kādus mācību priekšmetus kurās telpās mācīt, ņemot vērā gan mācību priekšmetu sarežģītību, gan skolēnu skaitu. Klasi ar lielāku skolēnu skaitu var dalīt grupās. Savukārt atbildīga pārbaudījuma darba kārtošanu skola var organizēt telpā ar labāku gaisa kvalitāti.
Zināms, ka gaisa kvalitātes pasliktināšanās ir tieši saistīta ar cilvēku skaitu - jo vairāk cilvēku, jo gaisa kvalitāte straujāk pasliktinās. To ņemam vērā, nosakot skolēnu skaitu jaunajās klasēs. Tāpat to ietekmē arī skolēnu vecums - jo bērni mazāki, jo ilgāk saglabāsies laba gaisa kvalitāte. Ņemot vērā šos aspektus, skolu vadība var koriģēt, kurā telpā kura klase mācīsies. Sensoru sniegtie dati ir pamats lēmumu pieņemšanai, turklāt tie vairs nebūs balstīti tikai sajūtās, bet gan objektīvos datos.
Vai skolēnu mācību rezultāti ir saliekami kopā ar gaisa kvalitātes rādījumiem?
Tas ir nākamais solis, ko vēlamies izdarīt. Respektīvi - gribam salikt kopā sensoru datu analīzi ar skolēnu mācību sasniegumiem, kontroldarbu rezultātiem. Līdz šim mēs esam tikai hipotētiski pieņēmuši, ka slikts gaiss ietekmē skolēnu mācību rezultātus, bet šai hipotēzei nav objektīvu pierādījumu. Labs gaiss ietekmē arī epidemioloģisko situāciju klasē, mazinot saslimšanas riskus ar dažādām slimībām un attiecīgi samazinot mācību kavējumus.
Kopš pagājušā gada sadarbībā ar e-klasi un “Microstrategy“ esam izveidojuši rīku, ar ko dažādos griezumos varam analizēt skolēnu sasniegumus, tostarp to, kā mainās stundu apmeklējums, kādi ir sasniegumi mācību priekšmetos, kādi ir skolas kavējumu iemesli, turklāt visus šos datus skatīt vairāku gadu kontekstā. Esam pirmā pašvaldība, kas skolās ir uzsākusi šādu visaptverošu datu analīzi.
Zināmā mērā mūsu projektu var nosaukt par pētījumu, nepretendējot uz zinātniska pētījuma nosaukumu, bet gan ļoti praktisku datu apkopojumu un analīzi. Plānojam šajā pētījumā iesaistīt arī skolēnus, kuri raksta zinātniski pētnieciskos darbus.
Pagājušā gada pavasarī Ventspils pirmsskolas izglītības iestādēs pie saules puses fasāžu logiem tika uzstādītas āra žalūzijas. Vai tagad, kad ir pagājis gads, var teikt, ka žalūzijas bija laba izvēle?
Jā, to droši var teikt! Lai novērstu to, ka saulainās vasaras dienās telpas ļoti uzkarst un bērni nejūtas komfortabli, tika pieņemts lēmums dienvidu fasāžu logiem uzstādīt regulējamas āra žalūzijas, kas rada ēnu un pasargā telpas no tiešiem saules stariem. Esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes gan no bērnudārzu darbiniekiem, gan bērnu vecākiem, jo žalūzijas tiešām neļauj telpām uzkarst. Šāda sistēma nav salīdzināma ar tradicionālajām žalūzijām, kuras telpu tikai aptumšo, bet neatstaro siltumu. Kopumā desmit pirmsskolas izglītības iestādēs žalūzijas tika uzstādītas 500 logiem, kas kopumā izmaksāja 770 tūkstošus eiro. Piebildīšu, ka žalūzijas ir dizainiski pieskaņotas ēku fasādēm, dažkārt tās padarot interesantākas un acij tīkamākas. Paldies pilsētas arhitektiem, kuri sekoja līdzi, lai žalūzijas nesabojātu ēku kopskatu.
Par gaisa kvalitāti jārūpējas ne tikai skolās, bet arī pirmsskolās. Tur uzstādītie gaisa kvalitātes sensori palīdz uzturēt svaigu gaisu telpās gan nodarbību, gan diendusas laikā. Kvalitatīvs miegs rada priekšnosacījumus ražīgākam darbam pēcpusdienas cēlienā.
