“Pēc divu gadu pandēmijas un ar to saistītajiem ierobežojumiem mēs saskaramies ar tādām pašām grūtībām, kā citas reģionālās koncertzāles. Vienīgā atšķirība tāda, ka, sperot savu pirmo soli, bijām gaišu cerību pilni, bet astoņus mēnešus pēc koncertzāles atklāšanas viss spēji aprāvās,” saka koncertzāles “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Miks Magone.
Pandēmija koncertzālei “Latvija” nav spēlējusi par labu, jo nepilnas sezonas jeb, precīzāk sakot, astoņu mēnešu laikā - no koncertzāles atvēršanas 2019. gadā līdz klātienes pasākumu atcelšanai pandēmijas dēļ - tā vēl nepaguva radīt pietiekami spēcīgu vilkmi.
“Skaidrs, ka, verot vaļā jaunu ēku - vai tā ir kultūras celtne, vai kāds infrastruktūras objekts -, tā ir finanšu un radošo resursu ietilpīga jauna iniciatīva, kuras pēdējie metri pirms un pirmie soļi pēc ir kā dzirkstoša šampanieša putas, kas vēl neko nepasaka par tālāku nākotni. Protams, visi bijām lepni ar koncertzāles "Latvija" atvēršanu, un gaišu cerību pilni raudzījāmies nākotnē, bet - īstā dzīve jau sākas pēc tam. Un, atšķirībā no citām reģionālajām koncertzālēm, kurām bija iespēja iedibināt kādas savas tradīcijas un kuras tagad var atgriezties savā sākumposmā, mūsu radošā dzīve aprāvās pēc pirmajiem spertajiem soļiem, turklāt tikām nobremzēti uz diviem gadiem,” stāsta koncertzāles “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Miks Magone.
Viņš norāda: lai arī izskatās, ka ar šo pavasari/vasaru viss taču var atsākties un notikt pilnā apmērā, patiesībā ne tikai pandēmijas, bet arī visiem zināmo pasaules notikumu dēļ situācija kļuvusi vēl trauslāka un neprognozējamāka.
Bet katrai monētai ir divas puses, un koncertzāles “Latvija” kolektīvs var uzsist sev uz pleca, ka pandēmijas sākumposmā neapjuka, bet izmantoja iespēju iepauzēt, uzreiz neskrienot digitalizācijas virzienā. “Tagad varam secināt, ka pareizi vien bija,” saka Miks Magone, piebilstot, ka Latvijas mērogā biznesa tur nav un, visticamāk, nevar būt. “Tagad, ar divu gadu nobīdi, to secina arī tie, kuri izvēlējās iet šo ceļu - ka tas ir dārgs prieks, ko mēs nemaz īsti nevaram atļauties. Viens ir tikt pie resursiem, lai par vairākiem desmitiem tūkstošu nopirktu aprīkojumu, bet otrs - šo aprīkojumu likt lietā, kam nepieciešams profesionāls darbaspēks. Protams, ka potenciālie ieņēmumi, strādājot šādā režīmā, nav pat samērojami ar klātienes koncertu biļešu pārdošanas rādītājiem un nav samērojami ar tiem ieguldījumiem, ko prasa šāda satura veidošana. Teiksim tā, mēs to paredzējām, tāpēc to nedarījām,” paskaidro koncertzāles “Latvija” mākslinieciskais vadītājs.
Viņš stāsta, ka pilnīgas mājsēdes laikā un daļēju ierobežojumu apstākļos koncertzāles radošā komanda, protams, strādāja, meklējot veidus, kā būt solīti priekšā vīrusam. “Respektīvi, nevis likt skatītājam apsēsties dīvānā un kaut ko skatīties internetā, bet ļaut viņam būt klātesošam kaut vai pie koncertzāles skatloga, kur, stāvot ārā februāra spelgonī, satikt dzīvu Gundaru Āboliņu un dzīvu Kristīni Balanas (scenogrāfa Reiņa Suhanova veidotā performancē “Nekas nav drošs, kad tevis nav”). Vai arī ļaut satikties skatītājam viens pret vienu ar mākslinieku - konteinerā ar nosaukumu “Mūžzaļš”, kas bija aizsprostojis koncertzāles parādes durvis. Tā bija trīs nedēļu ilga akcija 2021. gada pavasarī, kad pulcēties nebija ļauts. Bet, kā zināms, satikties vienam dzīvam skatītājam ar vienu dzīvu mākslinieku aiz stikla sienas - īpašā koncertā, dramatiskā performancē vai prozas, dzejas lasījumā - nebija aizliegts,” stāsta Miks Magone.
Viņš neslēpj, ka visstingrāko ierobežojumu periodos īstenotās mākslinieciskās iniciatīvas, lai arī šķietami sīkas, tomēr pauda cilvēcisku, emocionālu un pilsonisku attieksmi pret esošajiem apstākļiem. Un par to pašiem ir prieks. Un tas dubultojas, kad to novērtē ne tikai skatītāji, kuri izslāpuši pēc dzīvas mākslas pieredzējuma, bet arī profesionāļi. “Šī nedēļa nāca ar patīkamām ziņām, ka ar pandēmijas laika iniciatīvu jau otro reizi pretendējam uz Latvijas sabiedrisko mediju gada balvu kultūrā “Kilograms kultūras 2022” - pavasara balsojumā kategorijā “Pārsteigums” kultūras jomas profesionāļu žūrija izvirzījusi Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša koncertzālē “Latvija” veidoto instalāciju - piedzīvojumu “Biežņa” un komponista Maikla Gordona darba “Timber” atskaņojumu sēriju “Koksnes seksteta” izpildījumā.”
Ieskicējot tuvākās nākotnes plānus, Miks Magone uzsver, ka koncertzāle “Latvija” pievērsusies tādai mākslinieciskai darbībai, ko var raksturot “no A līdz Z”. “Mēs nevis uzņemam pie sevis jau gatavas koncertprogrammas, bet visu - no dramaturģijas un scenogrāfijas līdz iestudēšanai - veidojam/producējam paši. Tā nav orķestra X kārtējā viesošanās Ventspilī, bet orķestris vai atsevišķi orķestra mūziķi tiek iesaistīti starpžanru sadarbības projektos.”
Un tāds ir arī šonedēļ, 29. maijā, gaidāmais vērienīgais divdaļīgais koncerts “Εκατό Χρόνια” jeb “Simt gadu”, ar ko tiks atzīmēta izcilā grieķu komponista Jaņņa Ksenaka apaļā gadskārta.
Koncertzāles mākslinieciskais vadītājs atklāj, kā viss sākās. “Tā bija mūziķa, perkusionista Guntara Freiberga ideja - viņš jau pirms gada ieminējās, ka gribētu nospēlēt Ksenaka monumentālo skaņdarbu “Pléïades”. Sākām domāt, ka 2022. ir komponista simtās jubilejas gads un, ja to atzīmējam, ar vienu skaņdarbu, lai arī grandiozu, būs par maz. Tā šī sniega pika sāka velties, līdz esam uzvēluši milzu sniega bumbu divdaļīga pasākuma izmērā (pulksten 14 koncertzāles Mazajā zālē un pulksten 18 Lielajā zālē), kam scenogrāfiju kopā ar kolēģi Ievu Stalšeni veido mākslinieks Miķelis Fišers. Turklāt viens no programmas skaņdarbiem trim perkusijām tiks interpretēts ar laikmetīgās dejas tandēma “IevaKrish” veidotu horeogrāfiju, kas arī, manuprāt, līdz šim nav noticis, un tam visam līdzās būs arī saruna un dokumentālā filma. Sākotnējā ideja transformējusies par gandrīz vai mini festivālu tā vislabākajā nozīmē,” gandarīts ir Miks Magone.
11. jūnijā koncertzālē “Latvija” notiks ilgi gaidītais komponista Krista Auznieka pieckāršā koncerta “Four Angles” pirmatskaņojums.
“Stāsts par darbu “Four Angles” sākās jau sen, vēl pirms koncertzāles atvēršanas 2019. gadā. Līdz ar pirmās sezonas plāniem dzima doma arī par jaunas tradīcijas iedibināšanu - ar zināmu regularitāti pasūtināt jaundarbus gan spilgtiem latviešu, gan ievērojamiem ārvalstu komponistiem, kurus Ventspilī pirmatskaņotu starptautiski atzīti, spoži mūziķi. Vēl vairāk - lai šie jaundarbi saspēlētos, atsauktos, iemiesotos un pārradītu vietējo folkloru, patiesu vai izdomātu. Tā nu pirmais no tiem - “Four Angles” jeb “Četri leņķi” - ir spēle ar pilsētas ielās joprojām dzīvi klīstošo teiksmu par latviešiem tik pazīstamo spēli novuss, par tās izcelsmi pirms aptuveni simt gadiem tieši Ventspilī. Arī dzejnieks Semjons Haņins, pats būdams kaislīgs un meistarīgs novusa spēlmanis, skaņdarbam “piesviež” savu leģendu par to, kur un, galvenais, kā šis, nu jau par nacionālu kļuvušais, sporta veids radies,” stāsta koncertzāles mākslinieciskais vadītājs.
“Šis ir mūsu pirmais pasūtinātais skaņdarbs, un ir iecere arī turpmāk šādiem mākslas darbiem piešķirt kādu vietējo kolorītu, kas saprotams ne tikai vietējai publikai Ventspils reģionā, bet spēj transformēties daudz plašāk.”
Miks Magone atklāj, ka pirmā koncertzāles pasūtinātā skaņdarba pirmatskaņojumā piedalīsies valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mūziķi diriģenta Artūra Gaiļa vadībā, bet koncerta vizuālo noformējumu veido divu scenogrāfu tandēms - Monika Pormale un Katrīna Neiburga.
“Manuprāt, vissvarīgākais šāda veida projektos ir tas, kas “paliek pāri” - ka tajos satiekas iepriekš nesatikušies, un satiekas veiksmīgi un ar jēgu. Un, ja šī sadarbība, kas izveidojas pirmajā satikšanās reizē, vēlāk spēj atkārtoties citos projektos, tās vērtība nav izmērāma ne ar lineālu, ne eiro un centos. Un tas ir visbūtiskākais,” uzskata Miks Magone.
No 3. līdz 5. jūnijam Ventspilī norisināsies jauns, vēl nebijis notikums - “Teātra festivāls Nr. 1”, kas pulcēs teātra cienītājus četrās izrādēs gan brīvdabā, gan uz teātra nama “Jūras vārti” skatuvēm. Tā mērķis ir iepazīstināt Kurzemes iedzīvotājus ar aktuālākajām laikmetīgā teātra mākslas norisēm Latvijā, kā arī pulcēt nozares profesionāļus, un šo festivālu īsteno četri sadarbības partneri: teātra nams “Jūras vārti”, Ģertrūdes ielas teātris, Rēzeknes teātris “Joriks” un teātris “Dirty Deal Teatro”.
Bet koncertzāles “Latvija” skatītājiem tās mākslinieciskais vadītājs gribētu novēlēt nenobīties no jaunā, no īpaši koncertzālē radītā un, iespējams, nekur citur neatkārtojamā. “Jo, ticiet man, ka tas, ko ik pa brīdim paveicam ar ierobežotiem gan radošajiem, gan finansiālajiem resursiem, daudzviet nebūtu iespējams - jo tādā kvalitātē paveikts, tas prasītu nesalīdzināmi lielākus resursus. Es nesūdzos, ka mums kā trūkst, es tikai gribētu, ka to novērtē - ar interesi un savu klātbūtni,” saka Miks Magone.
