Iedzīvotāji un eksperti kategoriski iebilst pret jaunu dolomīta karjeru pie Ikšķiles

© Privāts arhīvs

SIA “Granāti Pluss” šobrīd visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas panākt atļaujas saņemšanu dolomīta karjera ierīkošanai bijušā Ikšķiles novada teritorijā netālu no Tīnūžiem. Tam visiem spēkiem pretojas vietējie iedzīvotāji, kuru drošība un dzīves kvalitāte tiks ievērojami apdraudēta, jo iecerētais dolomīta ieguves veids ir spridzināšana, turklāt plānotais karjera apjoms ir vismaz 23 hektāri, dziļums – kā minimums 70 metri un kopumā paredzēts veikt vairāk nekā 700 sprādzienu.

Turklāt līdz galam nav veikti obligātie aprēķini par paredzamo ietekmi uz vidi, kas reāli var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu blakus esošajam Eiropas nozīmes dabas objektam Ogres Zilajiem kalniem. Tomēr gan Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), gan tās pakļautībā esošais Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) izrāda nekritisku pretimnākšanu dolomīta tīkotājiem, lai gan ir saņemti visautoritatīvāko Latvijas speciālistu atzinumi par ievērojamiem riskiem karjera ierīkošanas gadījumā. Neatkarīgā par to jau rakstīja.

20. augustā par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku tika iecelts Dr.geol. Astrīds Freimanis. Apbalvojums piešķirts par pašaizliedzīgo mūža darbu ģeoloģijā un aktīvo sabiedrisko darbību. Bet Ikšķiles un Tīnūžu iedzīvotāji ir viņu aicinājuši uzrakstīt atzinumu par dolomīta karjeru. A. Freimanis atzīmē, ka iecerētajam karjeram blakus ir iedzīvotāju īpašumi, ir gāzesvads un gāzes sadales stacija, ir optiskais kabelis, pa vidu ir ceļš. Cilvēki ir izrakuši dīķus, ir akas, artēziskie urbumi. Ja tur sāks rakt karjeru, iespējams, cilvēki paliks bez ūdens. “Tie dolomīti jau nav nekas brīnišķīgs - tie ir viduvēji ieži,” saka Freimanis. “Mums Latvijā trūkst stipra un sala izturīga dolomīta. Dolomītu Latvija ved no Lietuvas, bet magmatiskos iežus no Zviedrijas. Par konkrēto karjeru, cik zinu, ir dubulta interese, jo tur ir arī viens smilts slānītis.

Tur paredzēta spridzināšana. Mums jau tā spridzināšana notiek ar Dieva dotām atļaujām. Līdz šai dienai nav izstrādāti normatīvie dokumenti. Nekas liels nebūtu nedaudzi sprādzieni, taču tur spridzinās 30 gadus. Tas summēsies. Nezinu, ko par to domā “Latvijas gāze” vai “Gaso”, bet tā situācija droši vien ir sarežģīta arī attiecībās ar gāzes saimniecību.

Es paskatījos, kā ir veikta izpēte, un biju šokēts. Tas ir tāds kritums, ja salīdzina ar padomju laikiem! Tas ir neiedomājamai zems līmenis. Tur jau nemaz nav bijusi normāla izpēte.

Kādi ir riski? Jau tagad ir ievērojami krities gruntsūdens līmenis. Cilvēkiem jau tagad ir nācies padziļināt dīķus. Citiem tie ir galīgi sekli. Ir akas un dziļurbumi. Ka neiznāk tā, kā padomju laikā bija Krievijā, kur Kurskas tuvumā sāka iegūt dzelzsrūdu. 20 kilometru apkārtnē visi palika bez ūdens - kolhozi, sovhozi, ciemati, pilsēteles. Kas līdzīgs būs arī, kad tiks rakts dolomīta karjers - tuvākā māja ir 130 metru attālumā no paredzētā karjera malas. Nav šaubu, ka ūdens tur nebūs ne dīķī, ne akā.”

Cik kritiku iztur tēze, ka nekas jau nekaltīs, jo koki un zāle mitrumu ņem no nokrišņiem, nevis gruntsūdeņiem?

A. Freimanis: “Plānos vienā vietā rakstīts, ka ieguve notiks četrus piecus mēnešus gadā, bet pārējā laikā ne. Taču gruntsūdeņi nekad vairs neatjaunosies tajā pašā līmenī, kāds bija. Nokrišņi to nevarēs nosegt. Tur veidosies apkārt depresijas piltuve. Vispirms vajag, lai šī piltuve sāk aizpildīties, un tikai pēc tam var gaidīt ūdeni akās. Nav saprotams, kas tiks darīts tajos mēnešos, kad dolomīta ieguve nenotiks. Ja sūknēs visu gadu ūdeni, vai tas atmaksāsies ekonomiski. Diezin vai biznesmeņi grib strādāt ar zaudējumiem. Pirms vairākiem desmitiem gadu bija ideja Rēzeknes tuvumā iegūt dolomītu, bet tika izpētīts, ka tas neatmaksāsies ekonomiski.

Jau tā ieguve, kas novadā notiek, ir haoss. Brīnos, kā kontrolējošās iestādes to pieļauj, bet vēl tiek kalti plāni par vēl milzīgāku karjeru.”

A. Freimanis kā iedzīvotāju pārstāvis ir sagatavojis atzinumu par iecerēto dolomīta karjeru. Lasiet to šeit.

Ķīmijas zinātņu doktors Andrejs Žagars pauž, ka iecerētais dolomīta karjers draud ar putekļiem, trokšņiem un vibrāciju.

“Lai novērtētu karjeru no akustikas viedokļa, vispirms ir vajadzīgi mērījumi un aprēķini. Tie jāpasūta Rīgas Tehniskajā universitātē vai Latvijas Lauksaimniecības universitātē, vai kur citur, kur nodarbojas ar trokšņu analīzi. Un tad varēs kaut ko spriest. Bet vienkārši tā uzskatīt, ka sprādzieni būs, bet trokšņa nebūs, ir hipotētiski. Trokšņu būšot mazāk nekā no autoceļa? Bet uz autoceļa arī trokšņi palielināsies, kad tur tiks vests dolomīts.”

Ko trokšņi nodara cilvēkam?

A. Žagars: “Traumē veselību un traucē uzmanību, ietekmē miegu. Ne jau par velti tie 55 decibeli naktī ir uzlikti kā nepārkāpjams trokšņu līmenis.

Vai darbi karjerā pārsniegs, vai nepārsniegs trokšņu līmeni, tas pašlaik nav zināms.”

Gruntsūdens piesārņojuma risks

A. Žagars: “Riski ir gruntsūdens līmeņa staigāšana, kas var radīt gruntsūdeņu piesārņojumu. Nav izslēgs pat apdraudējums videi no tā piesārņojuma, kas pēc Inčukalna gudrona dīķa sanācijas joprojām pastāv. Ikšķiles pusē ievērojami pazemināsies gruntsūdens līmenis, Inčukalna gudrons var sākt virzīties uz Daugavas pusi. Iespējams, ka ir vēl kādi citi potenciālā piesārņojuma avoti, kas būtu laikus jāparedz.

Arī tie ir mērījumi, izdevumi. Viens vai divi urbumi neko nedod, vajadzīgi sistemātiski mērījumi.”

Ikšķiles novada iedzīvotājs Kaspars Upacieris (Ufo), kad viņš vēl bija Ikšķiles domes deputāts, kopā ar kolēģiem kā opozīcija strikti iestājies pret šo dolomīta karjeru. “Piedalījāmies arī sabiedriskajā apspriešanā un kategoriski noraidījām šo projektu. Vietējie iedzīvotāji vāca parakstus, tajā skaitā arī pie manis atnāca kaimiņi ar domu, ka jāprotestē. Šie dokumenti ir iesniegti VARAM pakļautības atbildīgajās iestādēs.

Iecerētais karjers degradēs vidi un pasliktinās vietējo iedzīvotāju stāvokli - ne tikai Tīnūžu pagastā, bet arī Ikšķilē. Jau darbojas liels karjers, bet tur tiek kalti plāni izveidot vienu vēl milzīgāku.

Esam saņēmuši arī atbildes no Valsts vides dienesta, ka tur viss normāli un 30 gadus notiks dolomīta ieguve. Vides institūcija ir devusi apstiprinājumu šim projektam, bet vēl to vajadzēs apstiprināt pašvaldībā - jaunajā, teritoriālās reformas gaitā apvienotajā Ogres novada domē. Līdz tam šā projekta virzītāji varēs ņemties, cenšoties pierādīt, cik projekts labs.

Tīnūžos jau vairākus gadus ir nokritis gruntsūdeņu līmenis akās un dīķos - pat par vairākiem metriem. Šīs svārstības netiek monitorētas. Domāju, ka tad, kad šis projekts nonāks domē uz balsošanu, iedzīvotāji noteikti protestēs.”

Kaspars Upacieris dzīvo no iecerētā karjera apmēram divu kilometru attālumā. Blakus dzīvo arī viņa sievasmāte ar ģimeni, un akā ūdens līmenis ir nokritis par diviem metriem.

“Ja firma, kas iegūs dolomītu, nāktu ar vēlmi kaut ko kompensēt gadījumā, ja iedzīvotājiem radīsies kaitējums. Taču nekas tāds nav dzirdēts. Ir tikai solījumi, ka būs jaunas darba vietas. Kāda darba vietas? Pāris buldozeristiem? Tās ir muļķības un tukši solījumi,” saka Upacieris. “Un kas ir tie darbinieki valsts pārvaldes iestādēs, kas atļauj šādu karjeru ierīkošanu? Atļauj spridzināšanu?”

Trokšņi un putekļi jau ir

Viens no iedzīvotājiem, kura īpašums atrodas netālu no topošā karjera, Rihards Mors sacīja, ka jau tagad novadā esošie karjeri rada troksni un putekļus. “Kur tad, ja vēl būs megakarjers, kas lielāks par citiem iepriekšējiem? Es savus iebildumus iesniedzu atbildīgajām institūcijām un pašvaldībai.

Manā skatījumā VARAM pakļautības institūcijas nepietiekami kontrolē arī esošās dolomīta un grants ieguves. Ir, piemēram, atradnēm darba laiki - drīkst strādāt līdz astoņiem, taču buldozeri rūc visu nakti.”

Novados

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais